Eksperti vērtē, kā iespējamie ASV ievedmuitas tarifi ES produkcijai varētu ietekmēt Latviju

Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produkcijai Latviju varētu vairāk ietekmēt netieši caur citām valstīm, aģentūrai LETA norādīja banku ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA sacīja, ka preču ārējā tirdzniecības bilance Latvijai ar ASV ierasti ir pozitīva, tomēr ASV nav desmit Latvijas svarīgāko tirdzniecības partneru sarakstā. Tas ļauj uzskatīt, ka tieša ietekme uz Latvijas ekonomiku no iespējamiem ievedmuitas tarifiem būs nenozīmīga.

Viņš pauda, ka, raugoties uz eksportējamo svarīgāko preču kategorijām, nozīmīgāko partneru sarakstā ASV atrodama vien elektrisko iekārtu un to detaļu, kā arī mehānismu un mehāniskas ierīču, boileru, katlu un to detaļu kategorijās. Uzņēmumi, kas pa tiešo eksportē preces uz ASV varētu saskarties ar pieprasījuma kritumu ASV tirgū.

Savukārt jūtamāka, pēc viņa teiktā, paredzama netiešā ietekme. Piemēram, Latvijas uzņēmumi, kas eksportē preces uz citām ES valstīm, kur tās tiek izmantotas, lai saražotu gala preci, kas tiek pārdota ASV tirgū, arī potenciāli saskarsies ar pieprasījuma samazinājumu. Purgailis gan norādīja, ka efekts varētu būt gan negatīvs, gan arī pozitīvs, jo Eiropas ražotāji, kas detaļas savām precēm iegādājās no līgumražotājiem, būs spiesti meklēt jaunas iespējas sadarboties ar lētākiem līgumražotājiem un tas rada potenciālu pozitīvam efektam Latvijas ražotāju jaunajiem pasūtījumiem.

Šobrīd noteikt precīzu situācijas attīstības scenāriju un tā ietekmi uz Latvijas ekonomiku nav iespējams," uzsvēra Purgailis, piebilstot, ka papildus jāseko līdzi ES reakcijai uz ASV noteiktajiem tarifiem. Nosakot pretdarbības un apliekot ar tarifiem ASV preces, gala patērētājiem jārēķinās, ka šo preču cenas Eiropā palielināsies.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka pēc tikai 14 dienām, ko Donalds Tramps pavadījis Baltajā namā, viņš jau ir sācis šūpot pasauli. Paziņotie tarifi virza ASV un pasauli konfrontācijas virzienā, un arī ES, visticamāk, skars Trampa agresīvā tarifu politika.

Gašpuitis uzsvēra, ka šobrīd ir skaidrs, ka tarifi Trampa rokās ir instrumenti, lai sasniegtu dažādus mērķus, kas strauji var tikt piemēroti. Ekonomisko ietekmi uz ASV, ES un pārējo pasauli noteiks tarifu ilgums un apjoms un tas, vai pārējā pasaule rīkosies tāpat. "Cik plašs izvērtīsies šis tarifu karš, nav nosakāms, bet iepriekšējās Starptautiskā valūtas fonda aplēses norāda, ka tas var būt ar pietiekami būtisku ietekmi ASV un pārējai pasaulei," pauda Gašpuitis.

"SEB bankas" ekonomists arī pieļāva, ka ES var izvairīties no tarifu ieviešanas līdz 1.aprīlim, kad dažādi ASV departamenti ziņos Baltajam namam par secinājumiem, pret kurām valstīm ir vajadzīgs piemērot ASV tarifus.

"Lai arī bija sagaidāms, šāds solis rada paaugstinātu lejupvērstu risku globālajai izaugsmei un augšupvērstu inflācijas risku," pauda Gašpuitis, norādot, ka tas attiecas arī uz Latviju, kas to primāri izjutīs caur eksporta apjomu sarukumu uz ASV un netieši caur vēl lēnāku ES ekonomikas izaugsmi. Gašpuitis pieļauj, ka gada vidū var nākties ieviest korekcijas ekonomikas prognozēs.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka pēc Trampa noteiktajiem un vēl iespējamiem ievedmuitas tarifiem Ziemeļamerikas valstu uzņēmēji jau sūdzas par neziņu, vai pasākumi būs spēkā tikai dažas dienas vai pastāvīgi, kas traucē pieņemt lēmumus ilgtermiņā.

Strautiņš skaidroja, ka tarifu paaugstināšana pati par sevi nebija pārsteigums, taču notikušais pārliecinoši iekļaujas prognožu spektra pesimistiskajā galā. Viņš uzsvēra, ka to apliecina arī finanšu tirgu reakcija, un spēcīgi viļņojas gandrīz viss - valūtu tirgi, procentu likmes, akciju indeksi.

Tāpat viņš pauda, ka ietekme uz pasaules ekonomiku būs ļoti daudzveidīga un kopumā nelabvēlīga. "Ir skaidrs, ka pat tarifu drīzas atcelšanas gadījumā šim notikumam būs ilglaicīgas sekas, piemēram, uzņēmēji ņems vērā, ka eksports uz ASV būs saistīts ar paaugstinātu risku, tātad vēlēsies augstāku atdevi no savām investīcijām, attiecīgi cenšoties iekasēt no pircējiem ASV augstāku cenu," uzsvēra Strautiņš.

Viņš piebilda, ka tarifiem būs ietekme arī ārpus Ziemeļamerikas, un dažas izpausmes var būt Latvijai ļoti svarīgas. Piemēram, ja Kanādas kokzāģētavām vairs nebūs izdevīgi pārdot produktus ASV, tās centīsies eksportēt uz Eiropu, sagādājot lielāku konkurenci Latvijas ražotājiem. Šiem produktiem un daudziem citiem sagaidāms cenu pieaugums ASV, bet cenu kritums visā pārējā pasaulē.

"Swedbank" ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka ASV ir nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris - turpat aiz pirmā desmitnieka. Latvija uz ASV eksportē aptuveni 2,9% no kopējā preču eksporta - tostarp kokapstrādes produktus (lielā mērā OSB plātnes), elektriskos produktus (piemēram, rūterus), kā arī optiskās ierīces. Tiešie efekti uz Latvijas ekonomiku no augstākiem ASV tarifiem var negatīvi atsaukties uz atsevišķiem uzņēmumiem, bet kopumā nebūs būtiski.

Viņa uzsvēra, ka netiešie efekti varētu spēlēt krietni lielāku lomu. Piemēram, ja Eiropai ir mazākas iespējas eksportēt uz ASV, tas nozīmē lēnāku Eiropas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu, un lēnākas Eiropas izaugsmes dēļ cietīs arī Latvijas eksports uz Eiropu un līdz ar to - Latvijas ekonomika. Vēl viens ietekmes kanāls - paaugstināta konkurences Eiropas tirgū. Tā var izpausties, Eiropas uzņēmumiem palielinot produkcijas noietu pašmājās. Lielāku konkurenci var izjust arī no, piemēram, Ķīnas uzņēmumu precēm, kas iepriekš tika eksportētas uz ASV, bet augstu tarifu dēļ meklēs jaunus noieta tirgus. Tas viss nozīmē lielāku konkurenci un sarežģītākus laikus Latvijas eksportētājiem.

Zorgenfreija skaidroja, ka, Eiropu pārpludinot precēm, kas iepriekš bija domātas ASV tirgum, tiks radīts spiediens pazemināt cenas, un var nozīmēt būtiski zemāku inflāciju, nekā prognozēts. Ja eirozonai atkal būs jācīnās ar pārāk zemu inflāciju, varēs redzēt, ka procentu likmes slīd lejup vēl straujāk un zemāk, nekā šobrīd tiek prognozēts. Zemākas aizņemšanās likmes palīdzētu stutēt ekonomiku.

Ekonomiste norādīja, ka ASV tirdzniecības politika Trampa vadībā ir neskaidrības plīvurā tīta. Var būt, ka Tramps tarifus izmanto kā kaulēšanās ieroci, un galu galā tie tiek uzlikti mazākā mērā, nekā draudēts. Viņa uzsvēra, ka nav arī skaidrs, cik lielai daļai tirdzniecības partneru ASV uzliks būtiski augstākus ievedmuitas tarifus. Ja augsti tarifi nav visiem, tad daļa tirdzniecības plūsmu pārorientēsies. Viens no veidiem, kā tika apieti iepriekš ASV uzliktie tarifi importam no Ķīnas, ir mainot tirdzniecības plūsmas un izmantojot Vjetnamu, Meksiku un citas valstis kā starpniekus.

Ņemot vērā gaidāmos tirdzniecības ierobežojumus, "Swedbank" ekonomisti samazinājuši gan eirozonas, gan arī Latvijas eksporta un IKP prognozes. Šīs prognozes var tikt tālāk pazeminātas, ja protekcionisma vilnis izrādīsies spēcīgāks un destruktīvāks, nekā iepriekš cerēts.

Jau ziņots, ka Tramps atkārtoti draudējis noteikt ievedmuitas tarifus produkcijai no ES, un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi. "Pilnīgi noteikti," Tramps piektdien, 31.janvārī, teica Baltajā namā, runājot par tarifu noteikšanu precēm no ES.

Tramps paziņoja, ka izturēšanās pret ASV esot šausmīga un Eiropas tirgus ASV eksporta precēm lielā mērā esot slēgts.

Tramps norādīja uz lielo tirdzniecības deficītu starp ASV un ES, solot veikt būtiskus pasākumus pret bloku, lai gan detalizētāk viņš savus plānus nepaskaidroja.

Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps minēja plānus ieviest jaunus 10-20% tarifus importam no ES, sakot, ka tie palielinātu vietējo rūpniecību un risinātu tirdzniecības deficīta problēmu.

Trampa pirmā amata termiņa laikā starp ASV un ES izcēlās asas tirdzniecības domstarpības. 2018.gadā Tramps ieviesa tarifus tērauda un alumīnija importam, uz ko ES atbildēja ar tarifiem ASV ražojumiem, piemēram, viskijam, motocikliem "Harley-Davidson" un džinsiem.

Baltais nams paziņojis, ka sestdien, 1.februārī, ASV prezidents noteicis 25% tarifus importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 10% tarifus precēm no Ķīnas.