Kopš 2009. gada ir teju vai trīskāršojies (no 10 000 uz 28 000) tādu strādājošo skaits, kuriem ir 65-69 gadi. Latvijā ir arī gana daudz pensionāru (ap 15 000), kuri strādā arī vecumā no 70 līdz 74 gadiem, un netrūkst ļaužu, kas turpina strādāt arī viedā vecumā virs 75 gadiem - tādu Latvijā ir ap 7000-8000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tiesa, salīdzinot ar kopējo vecuma pensiju saņēmēju skaitu (436 000), strādājošo pensionāru skaits nav ļoti liels.
Arī SEB banka norāda - lai arī daudzi cilvēki plāno strādāt vecumdienās, realitāte ir cita.
"Mīts: Vecumdienās es turpināšu strādāt, lai nodrošinātu sev pietiekamus ienākumus. Vai esi pārliecināts, ka gribēsi strādāt arī pensijas gados? Statistika rāda, ka 74% cilvēku uzskata, ka vecumdienās strādās, taču realitātē tikai 23% Baltijas pensionāru turpina darba gaitas, un veselīgo gadu skaits pensijas laikā ir ierobežots.*
Vecumdienas ir iespēja pievērsties sev - ceļot, baudīt ģimenes klātbūtni un nodoties hobijiem. Taču, lai tas būtu iespējams, ir svarīgi savlaicīgi rūpēties par finansiālo stabilitāti.
* EU Ageing Europe - statistics on health and disability, 2023; Nodarbinātības dati no LV, LT, EE valstu statistikas portāliem," vēsta SEB Banka.
Mīts: Vecumdienās es turpināšu strādāt, lai nodrošinātu sev pietiekamus ienākumus.
— SEB Latvija (@seblatvija) January 13, 2025
Vai esi pārliecināts, ka gribēsi strādāt arī pensijas gados? Statistika rāda, ka 74% cilvēku uzskata, ka vecumdienās strādās, taču realitātē tikai 23% Baltijas pensionāru turpina darba gaitas, un… pic.twitter.com/lUFSBbaKrW