Turlais: Cenu samazināšanas plāns ir mēģinājums lietot Padomju Savienības saimniekošanas metodes

Pārtikas produktu cenas pēdējos gados ir demonstrējušas nepārtrauktu pieaugumu. 2022.gadā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga par vairāk nekā 20%, un, lai gan nākamajos gados kāpums ir bijis mazāks, pārtika lētāka nav kļuvusi ne mirkli. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir pieteicis pārtikas cenu ierobežošanas plānu, lai samazinātu cenas lielveikalu plauktos.

Ministrs norādīja, ka lielveikalu cenu politika ir sasniegusi robežu, kurā tai trūkst objektīva pamatojuma. Plāns piedāvā piecus iespējamos risinājumus pārtikas preču cenu samazināšanai, tostarp uzcenojuma griestu noteikšanu ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam, zemākās cenas noteikšanu katrā ikdienas patēriņa preču groza kategorijā, preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešanu, aizliegumu iznīcināt nepārdotās pārtikas preces, mudinot tās ziedot vai pārdot par samazinātu cenu, kā arī aizliegumu piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm, lai stabilizētu patēriņa cenas. Valdība nesen ir pieņēmusi grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas ir pirmais likumprojekts ministra plāna īstenošanai.

SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais intervijā aģentūrai LETA pauž uzskatu, ka varas gaiteņos izpratne par mazumtirdzniecību ir nepietiekama un valsts iejaukšanās brīvā tirgū ilgtermiņā nodarīs tikai kaitējumu. Ja arī Saeima likumus pieņems tādā veidā, kā iecerējis ekonomikas ministrs, nav izslēgta vēršanās Satversmes tiesā.

"Diemžēl varas gaiteņos izpratne par mazumtirdzniecību ir nepietiekama, jo šie grozījumi un arī motivācija, pamatojums tam, ko ar šiem grozījumiem grib sasniegt, ir pretrunīgs, un nav skaidrs, uz kurieni tad mēs gribam doties. Vēlas vairāk Latvijas produktu, korektākas attiecības starp piegādātājiem un tirgotājiem un lētākas preces? Tās ir trīs dažādas tēmas, bet salikt to visu vienā likumprojektu paketē un teikt, ka visu atrisinās?

Ja ir jāvērtē, kas no tā var iznākt, tad nekas labs tur nevar būt. Ne es vienīgais par to runāju, jo skaidrs, ka valsts iejaukšanās brīvā tirgū ilgtermiņā nodarīs tikai kaitējumu, un tā saucamais cenu samazināšanas plāns ir mēģinājums lietot Padomju Savienības saimniekošanas metodes.

[...]

Jautājums par pārtikas cenām ir svarīgs visiem, sabiedrībai kopumā un katram, kas maksā veikalā par pirkumiem. Tādēļ ir vērts tajā iedziļināties, mēģināt saprast, vai tur ko var darīt un ko darīt, kādi ir cēloņi, nevis teikt, ka vainīgais ir tirgotājs, kuru tad no visām pusēm "nomocīt". Ir jāiedziļinās visā pārtikas piegādes un tirdzniecības ķēdē - tirgotājs veikalā cenu zīmi nenomaina tāpat vien. Garajā ķēdē ir ražotājs, audzētājs, transportētājs, glabātājs, izplatītājs, mārketings utt. Latvijā tā laikam ir politiskā tradīcija, un nav pirmā reize izvilkt populisma un skaļu lozungu kārti. Kad situācija ekonomikā ir nedaudz grūtāka, vēlēšanas nav tālu, tad var ķerties pie sliktajiem tirgotājiem un tautai sasolīt, ka tūlīt visu sakārtosim.

[...]

Ja grozījumi tiks pieņemti tādi, kas nepamatoti ierobežos mūsu iespējas brīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību, mēs, protams, tos apstrīdēsim. Šobrīd es īsti neredzu ne pamatojumu, ne izvēlēto izmaiņu pozitīvu ietekmi uz jebko. Jā, mēs varam runāt par niansēm, kā kaut ko var pielabot, bet šeit jau ir runa par radikālām izmaiņām, citādākiem biznesa spēles noteikumiem.

Mēs, protams, ceram, ka Saeimā vēl būs konstruktīvas diskusijas un mēs varēsim vēl vairāk izklāstīt savu skatījumu, taču, ja šādā veidā būs gan šie, gan nākamie likuma grozījumi, mēs apsvērsim savas iespējas. Uzcenojuma griesti un šāda veida regulācija mums neļauj brīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību. Kāpēc pārtikas mazumtirdzniecība Latvijā ir tā nozare, kura jāmēģina bīdīt padomju laika stilā, ka mēs tagad jūs regulēsim un kontrolēsim? Es tam neredzu pamatojumu. Es neredzu, ka šie grozījumi kādam varētu nest labumu, varbūt tikai kādam pacelt politiskos reitingus.

Mēs varam kaut vai pieminēt pievienotās vērtības nodokli (PVN). Gandrīz visā Eiropā pārtikas precēm tiek piemērota samazināta PVN likme, tā nav tikai dažās valstīs, tostarp Latvijā. Jā, es saprotu, ka varbūt nevar visam, bet var iet arī mazākiem soļiem - atsevišķām precēm utt. Tomēr tas ir reāls instruments, kā samazināt pārtikas cenas. Nu kaut vai daudz piesauktie salīdzinājumi ar pārtikas cenām Polijā - tur PVN ir par 20% mazāks," skaidro Valdis Turlais.