Vai elektrības rēķinos ieraudzīsim jaunu maksājumu sadaļu?

Ilgtermiņā elektrības cenām, visticamāk, būs tendence samazināties, intervijā aģentūrai LETA saka SIA "Enefit" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns. Lai gan ir daudz faktoru, kas cenas var ietekmēt, ilgtermiņā lielākā ietekme uz elektroenerģijas cenu būs atjaunojamo resursu arvien plašākai ienākšanai tirgū.

Fragments no intervijas:

Kas ir ilgtermiņa izmaiņas, kuras tirgū radīs atslēgšanās no BRELL?

Ilgtermiņā mums ļoti svarīgi ir būt energoneatkarīgiem, īpaši no agresīva, neprognozējama kaimiņa. Tas stiprina gan mūsu enerģētikas drošību, gan nacionālo drošību kā tādu, jo samazinās ietekme no mums nelabvēlīgiem kaimiņiem.

Savukārt, otrs svarīgs aspekts ir ietekme uz cenu, un tur ir daudzi faktori. Piemēram, tas, ka ir notikusi tīklu modernizācija, ir jauni starpsavienojumi ar Igauniju, ir modernizēti esošie starpsavienojumi, ļaus mums pašiem attīstīt papildu enerģijas ražošanas jaudas Baltijas valstīs. Jau tagad ir redzams, ka atjaunojamo energoresursu ražošanas apjomi būtiski pieaug. Piemēram, Latvijā pagājušajā gadā trīskāršojās saražotais saules enerģijas apjoms. Tas sev nes līdzi arī izaicinājumus, jo pēdējos gados elektroenerģijas cenas dienas ietvaros kļūst arvien svārstīgākas. Piemēram, pagājušajā gadā vidējās svārstības biržas cenām dienas laikā bija 58%. Vēl pirms pāris gadiem šis svārstīgums bija ap 20%. Līdz ar to cenas noteikti kļūs vēl svārstīgākas.

Ir arī jāmin tas, ka pēc desinhronizācijas Baltijas valstīm pašām elektrības pārvades tīklos ir jānotur nepieciešamā frekvence, tādēļ ir nepieciešamas papildu rezerves jaudas. Elektroenerģijas cenu veido piedāvājums un pieprasījums. Ja mēs kaut ko noņemam nost piedāvājuma pusē, tad cenai ir tendence nedaudz pieaugt.

No otras puses atslēgšanās no BRELL rada arī iespējas, jo līdz ar desinhronizāciju izveidojas vairāki jauni tirgi - rezerves jaudu tirgus, balansēšanas tirgus, kurā var piedalīties gan ražotāji, gan lielie patērētāji, vienkāršoti skaidrojot, noteiktos laikos pēc pieprasījuma sākot ražot vai samazinot savu patēriņu un ar to pelnot. Tie ir jauni tirgi, kuros ir redzama arī aktīva dalība. Arī mēs paši grupas ietvaros esam uzstādījuši bateriju sistēmu, tā darbojas abos virzienos.

Jūs jau minējāt, ka tagad elektrības cenas ir daudz svārstīgākas, bet kāda ir paredzama kopējā tendence - tās pieaugs?

Ilgtermiņā cenām, visticamāk, būs tendence samazināties. Protams, viennozīmīgas prognozes izteikt ir grūti, jo ir daudz faktoru, kas cenas var ietekmēt. Piemēram, ja atgriežamies pie desinhronizācijas, tad notika neveiksmīga vairāku apstākļu sakritība: pāris dienas pēc atslēgšanās no BRELL tīkla par pieciem grādiem nokritās gaisa temperatūra, līdz ar to daudz lielāks enerģijas apjoms tika patērēts siltumapgādē, dabasgāzes cenas tobrīd bija augstākās pēdējos divos gados, kā rezultātā automātiski pieauga arī elektrības cenas, kas dažiem lika izdarīt nepamatotus secinājumus.

Ilgtermiņā lielākā ietekme uz elektroenerģijas cenu būs atjaunojamo resursu arvien plašākai ienākšanai tirgū. Lai sāktu saules un vēja enerģijas ražošanu, ir vajadzīgas lielas investīcijas tehnoloģijās, bet pēc tam uzturēšanas izmaksas ir salīdzinoši zemas un pats resurss ir bez maksas. Savukārt papildu izaicinājums ir tas, ka šie resursi ir nestabili un enerģijas ražošana ir atkarīga no laikapstākļiem. Daļēji tie savstarpēji sevi kompensē - kad ir mazāk vēja, parasti vairāk spīd saule, kad nav saules, parasti ir vējains -, bet kopumā tie ir nestabili.

Tādēļ, ja mēs skatāmies uz enerģijas ražošanu valsts līmenī, ir jāsaglabā pietiekami lielas bāzes jaudas, kas ir gan hidroelektrostacijas, gan koģenerācijas stacijas. Papildus ražošanai no saules un vēja ir nepieciešamas enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, un šeit runa nav tikai par akumulatoriem, ko mēs bieži pieminam, bet ir arī citi veidi, piemēram, ūdeņraža tehnoloģijas.

Pēc desinhronizācijas rezerves jaudu uzturēšanas izmaksas gulsies uz elektroenerģijas tirgotājiem, kuri tās tālāk varēs iekļaut rēķinos gala lietotājiem. Kā jūs to vērtējat, un kā tas var ietekmēt elektroenerģijas cenu?

Ideālā pasaulē izmaksas būtu pareizi iekļaut pārvades tarifā. Tad visiem ir skaidrs, par ko un cik mēs maksājam. Vienlaikus es uzsvēršu, ka tas ir valstiski svarīgs projekts un tur rodas izmaksas, kuras caurredzami attiecināt uz gala lietotāju ir taisnīgi.

Tagad izmaksas uz gala lietotāju tiks attiecinātas caur tirgotājiem un, visticamāk, tirgotājiem būs dažādas pieejas. Daļa tirgotāju, visticamāk, šīs izmaksas iekļaus savā cenā, kas, mūsuprāt, nebūs tik caurredzami. Daļa tirgotāju šīs izmaksas atbilstoši "Augstsprieguma tīkla" publiskotajiem datiem iekļaus rēķinā kā atsevišķu rindiņu.

Zināmā mērā var saprast arī "Augstsprieguma tīkla" pieeju, jo pašlaik ir paredzēts, ka 50% izmaksu būs jāsedz no patēriņa, 50% no nebalansa portfeļa [atšķirība starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas apjomu noteiktā intervālā - red.]. Tādējādi tirgotāji tiek stimulēti balansēšanas portfeli prognozēt pēc iespējas precīzāk.

"Augstsprieguma tīkls" jau ir publicējis balansēšanas jaudas uzturēšanas cenas laika periodam no 2025.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim. Tie ir 3 eiro par megavatstundu (MWh) patēriņam un 42,07 eiro par MWh nebalansa portfelī. Kopumā ietekme uz vienu klientu varētu būt ap 6 eiro par MWh. Mājsaimniecībām saprotamākās vienībās tas varētu būt 0,006 eiro par kilovatstundu.

Jāpiebilst, ka gada vai pusotra laikā šai komponentei vajadzētu samazināties. Pirmkārt, palielināsies pieredze, kā balansēt tīklu, otrkārt, tiks uzstādīti jauni akumulatori un risinājumi, kas palīdzēs to darīt. Līdztekus "Augstsprieguma tīklam" redzam, ka balansēšanā ļoti aktīvi iesaistās ražotāji un projektu attīstītāji, kuri pievieno akumulatorus saviem projektiem un ražotnēm. Tas dabiski palīdzēs balansēt tīklu, nododot elektroenerģiju tīklā, kad pastāv elektroenerģijas deficīts un cenas ir augstas, un uzkrājot to baterijās, kad elektroenerģijas ir pietiekami un cenas biržā ir zemas, līdz ar to izlīdzinot pieprasījumu un piedāvājumu.