Novembrī bezdarba līmenis pieaudzis Ventspilī, Jūrmalā, Daugavpilī un Valmierā

Novembrī bezdarba līmenis pieaudzis Ventspilī, Jūrmalā, Daugavpilī un Valmierā, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati 13.novembrī.

Ventspilī kopš oktobra beigām bezdarba līmenis pieaudzis par 0,2 procentpunktiem – līdz 9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Jūrmalā, Daugavpilī un Valmierā tas palielinājies par 0,1 procentpunktu un ir attiecīgi 10,6%, 9,9% un 9,5%.

NVA dati liecina, ka novembrī par 0,1 procentpunktu bezdarba līmenis sarucis Liepājā – līdz 12,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Pārējās lielajās pilsētās bezdarba līmenis, salīdzinot ar oktobra beigām, nav mainījies. Rīgā bezdarba līmenis ir 8,1%, Rēzeknē – 17,9%, Jēkabpilī – 13,7%, bet Jelgavā – 8,8%.

No reģioniem viszemākais bezdarba līmenis valstī saglabājas Rīgas reģionā – 8,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tam seko Kurzeme (11,9%), Zemgale (12,5%) un Vidzeme (12,9%). Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgales reģionā, kur tas veido 19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

NVA dati liecina, ka novembrī Kurzemē bezdarba līmenis samazinājies par 0,1 procentpunktu, bet Latgalē tas par 0,1 procentpunktu pieaudzis. Pārējos reģionos bezdarba līmenis saglabājies nemainīgs.

Valstī kopumā kopš oktobra beigām bezdarba līmenis turpina samazināties – pašlaik NVA bija reģistrēti kopumā 130 459 bezdarbnieki, kas ir par 82 mazāk, salīdzinot ar oktobra beigām. Bezdarba līmenis valstī ir 11,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir tikpat, cik oktobra beigās.

Jau vēstīts, ka oktobra beigās Latvijā bezdarba līmenis bija 11,5% un kopumā NVA uzskaitē bija 130 540 bezdarbnieku.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais