Nost ar paniku!

Ja lielākajai komercbankai Latvijā Swedbank patiešām draudētu maksātnespēja, Latvijas valdība būtu spiesta rīkoties kā Parex bankas, nevis Krājbankas gadījumā.

Swedbank var izteikt pārmetumus par to, ar kādiem paņēmieniem tā izkaroja savu daļu Latvijas banku pakalpojumu tirgū. Proti, uz Swedbank krīt aizdomas, ka tā pirmā aizsāka bezatbildīgu kredītu dalīšanu, kurā vairums pārējo banku iesaistījās un pa visām uzpūta ekonomisko burbuli. Tā pārsprāgšana 2008. gadā nonāvēja privāto Parex banku, kas cīnījās ar SEB banku par 2.–3. vietu starp Latvijas komercbankām banku salīdzinājumos pēc aktīviem, pēc izsniegto kredītu apjoma utt. Swedbank un SEB banka ir noturējušās, pateicoties palīdzībai no to mātes bankām Zviedrijā. Parex banka tika nacionalizēta un izglābta ar valsts aizdevumiem, kaut gan Latvijas valstij savas naudas šādam mērķim nebija un naudu nācās aizņemties.

Pašlaik Latvijas tirgū darbojas 32 bankas un ārzemju banku filiāles – divreiz mazāk nekā 1993. gadā, bet toties par 10 vairāk nekā 2000. gadā. Banku aktīvi kopā ir sasnieguši 20,7 miljardus latu, no kuriem Swedbank dod 3,8 miljardus jeb 18,5%. Šāda naudas summa aptuveni atbilst Latvijas valsts gada budžetam. Swedbank atrāviens no tās tuvākās sekotājas SEB bankas ir 1,2 miljardi latu. Swedbank ir izsniegusi kredītos 2,92 miljardus latu un no noguldījumos piesaistījusi 1,6 miljardus latu.

Šie banku darbības rādītāji ir fiksēti gada 3. ceturkšņa beigās – pirms Krājbankas darbības apturēšanas un tagadējām baumām par Swedbank finanšu grūtībām. Tādējādi notikusī tirgus pārdalīšana banku statistikā atspoguļosies 31. decembra datos. Par banku datu apkopošanu, salīdzināmību un pieejamību rūpējas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kā arī Latvijas Banka un Latvijas Komercbanku asociācija.

Publiski pieejamā informācija diemžēl nav pietiekams pamats, lai spriestu par kredītiestāžu finansiālo situāciju. Kredītiestāde nemaz nedrīkstētu pastāvēt, ja tās bilance neapliecinātu iestādes spējas nokārtot savas saistības. Šādas bilances arī tiek uzturētas līdz pēdējam brīdim, kad banku uzraudzības iestādes konstatē bilances neatbilstību vienas vai otras bankas faktiskajai maksātspējai, t.i., maksātnespējai. Swedbank gadījumā FKTK ir nākusi klajā ar paziņojumiem par visu bankas datu ticamību.

Publiski pieejamā statistika par šo gadu līdz Krājbankas apturēšanai rāda, ka Swedbank ir mazliet pazeminājusi savas darbības apjomu. Tās aktīvi šā gada trīs pirmo ceturkšņu laikā ir samazinājušies par 728 miljoniem latu jeb 16%, kredītportfelis – par 360 miljoniem, piesaistīto noguldījumu apjoms – par 84 miljoniem latu. Pretī tam banka liek sava kredītportfeļa uzlabošanos un 80 miljonu peļņu (Swedbank Latvijas uzņēmumu grupas rādītājs, kurā bankas daļa ir 78 miljoni). Bankas bilance liecina, ka šā gada peļņai 38,5 miljonus nodrošinājuši iepriekš veiktie uzkrājumi, kas izrādījušies lielāki nekā nepieciešams, lai banka segtu zaudējumus, kādus rada sliktie kredīti. Citas bankas šādus uzkrājumus vēl tikai veido, tāpēc 32 bankas kopā spējušas nopelnīt tikai 66 miljonus – mazāk nekā viena pati Swedbank.

Ja par Swedbank tomēr rodas šaubas, tad sakarā ar tās māsas uzņēmuma Ektornet Management Latvia rosīšanos. Proti, Ektornet atpērk no bankas tai ieķīlātos nekustamos īpašumus par, kā runā mākleri, augstām cenām. Tas ļauj bankai uzrādīt ļoti labu naudas atgūšanu arī no sliktajiem kredītiem, bet jautājums ir, no kurienes nauda nāk. Pēc bankas versijas, naudu dodot tās mātes uzņēmums (arī finanšu grupa) Zviedrijā. Sliktākajā gadījumā nauda varētu nākt no Latvijas Swedbank, ja banka tieši vai caur starpniekiem aizdod naudu Ektornet un pēc tam ātri savāc atpakaļ pret pārdotajām ķīlām.

Bankas naudas vairākkārtēju izmantošanu bankas bilances uzlabošanai FKTK ir konstatējusi Krājbankā, bet tas notika jau pēc Krājbankas pārņemšanas valsts pārvaldīšanā. Nespēju pamanīt šādas shēmas agrāk FKTK izskaidro ar Krājbankas vadītāju rīcību, kas vairs nav banku uzraugu, bet policistu kompetencē. Visticamāk, ka Krājbankas valdes priekšsēdētājs un vairāki valdes locekļi par kriminālprocesa personāžiem kļuva ne pēc savas, bet pēc bankas īpašnieka Vladimira Antonova gribas. Par Swedbank mātes banku Zviedrijā un tās vadītājiem, kuri pārstāv publiskas akciju sabiedrības akcionārus, līdz šim nav tādu pieņēmumu, kādi publiskajā telpā bija manīti par V. Antonovu.

***

Klienti uzticas Swedbank, naudu izņem tikai ikdienas tēriņiem

Veicot Swedbank klientu aptauju, 91% aptaujāto vakar atzina, ka uzticas bankas darbībai, nesaskatot nekādus apdraudējumus tās darbībā un norādot, ka tā ir stabila, liela un starptautiska banka. Savukārt 9% ietekmējušies no dzirdētajām baumām un baidās no naudas pazaudēšanas, tāpēc izņem naudu no bankomātiem, tomēr plašākus skaidrojumus atsakās minēt. Jau ziņots, ka brīvdienās izplatījās baumas par Swedbank nestabilitāti, veidojot bailes un garas rindas pie Swedbank un citu banku bankomātiem. Šodien situācija ir mierīgāka un cilvēki no bankomātiem izņem tik daudz naudas, cik vajag ikdienas tēriņiem.

Pensionāre Aleksandra stāsta: «Šodien nav nekāda īpašā diena, šīm baumām neuzticos. Swedbank man izsniedz pensiju, naudas izņemšana no bankomāta man ir ikmēneša process. Un, ja arī kaut kas būtu noticis, tāpat pensijas atdotu.»

Kristians uzticas tikai Swedbank: «Tā ir Zviedrijas banka, domāju, ka tā vēl kādu laiku nebankrotēs. Šodien izņemu naudu no bankomāta kabatas naudai.»

Ilona Marija Luīze apmeklē Līvu laukuma tirdziņu un par izplatītajām baumām pasmejas: «Protams, es uzticos Swedbank, tā ir droša, liela un atrodas daudzās valstīs. Tās ir tikai smieklīgas baumas. Vienīgais iemesls, kāpēc šodien izņemu naudu no bankomāta – tirdziņā vēlos nopirkt tēju un sveces, bet ar karti norēķināties nav iespējams.»

Kaspars atzīst, ka «katrs dara kā grib, pašlaik neredzu iemeslu izņemt naudu. Viss notiek kā parasti». Viņš šodien kā parasti norēķinās ar karti un nesaskata nekādas problēmas, kas varētu skart Swedbank.

Krišjānis un Gustavs ir skolēni, kuru skolā nevar norēķināties ar bankas kartēm. Puiši uzskata: «Nav nekāda pamata neuzticēties šai bankai. Tās ir tikai baumas, par kurām nav vērts uztraukties. Swedbank ir Zviedrijas banka, un tā ir stabila.»

Pensionāre Nora neuztraucas par izskanējušajiem viedokļiem: «Es uzticos Swedbank, aprunājos ar bērniem, un viss ir kārtībā. Man jāiet uz tirgu, bet tur neviens bankas kartes nepieņem. Ziniet, kā būs, tā būs, gan jau viss būs labi!»