Aptaujātie ārvalstu investori Baltijā, Eiropā, Skandināvijā un Ziemeļamerikā kā galvenos šķēršļus pozitīva lēmuma pieņemšanā par investīciju veikšanu Latvijā min nevis perspektīvu biznesa ideju trūkumu, vāju tirgus potenciālu vai niecīgas peļņas iespējas, bet gan biznesa vides nesakārtotību.
Kā galvenos investīciju šķēršļus, ar ko visbiežāk saskārušies Latvijā, investori atzīmē ēnu ekonomiku (33%), likumdošanas, juridisko, birokrātisko nesakārtotību (20%) un tiesu sistēmas nepilnības (10%), liecina Swedbank Uzņēmējdarbības kompetences centra pētījums.
Pēc aptaujāto vietējo investīciju ekspertu domām, uz Latviju visbiežāk nāk trīs investoru tipi – industriālie un institucionālie, pionieri un amatieri. Industriālie un institucionālie investori ir lielie investīciju uzņēmumi un fondi, kam ir ilggadēja pieredze dažādu projektu īstenošanā. Šādi investori Latvijā ir pārstāvēti visvairāk. Savukārt par pionieriem tiek apzīmēti tādi investori, kuriem nav iepriekšējas pieredzes, bet ir stabils kapitāls. Parasti tos interesē inovatīvas biznesa idejas. Šīs grupas investori visbiežāk dod priekšroku ieguldījumiem ar investīciju fondu starpniecību. Amatieri ir investori, kam nav iepriekšējas pieredzes, bet ir augsta motivācija un proaktivitāte pašiem analizēt un izvērtēt biznesa vidi. «Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt ārvalstu investīcijas, svarīgi pirms biznesa idejas prezentācijas saprast, kāds ārvalstu investors tiek uzrunāts, lai labāk sagatavotos sarunai,» norāda Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs un valdes loceklis Latvijā Daniils Ruļovs, piebilstot, ka ārvalstu investoriem ir salīdzinoši augstas ekspektācijas attiecībā uz investīciju atdevi – 77% no aptaujātajiem respondentiem sagaida peļņu pirmo piecu gadu laikā. Tikai neliela ārvalstu investoru daļa sagaida arī ilgtermiņa atdevi – peļņu pēc 5–10 gadiem. «Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt ārvalstu investīcijas, jābūt gataviem pierādīt, ka spēs nodrošināt atdevi jau 3–5 gadu laikā,» teic D. Ruļovs.
Viņš arī informē, ka ārvalstu investoru vajadzības no dažādiem reģioniem atšķiras, piemēram, investori no Baltijas sagaida lielāku informācijas pieejamību no valsts institūcijām, savukārt Centrāleiropas un Skandināvijas investoriem svarīgas vienkāršas un ērti nokārtojamas birokrātiskās procedūras. Pēc aptaujāto ekspertu vērtējuma, investoru pašiniciatīva, aizstāvot savas intereses un tiesības, ir salīdzinoši vāja. Biežāk notiekot aiziešana no Latvijas tirgus vai investīciju pārcelšana uz citu, pievilcīgāku mērķa valsti. Pētījuma dati liecina, ka investori akcentē nepieciešamību sakārtot uzņēmjdarbības vidi (tiesiskās vides caurredzamība un ātrums; skaidra nodokļu politika, birokrātijas mazināšana), izskaust ēnu ekonomiku, kā arī mudina izstrādāt pārdomātu migrācijas politiku, uzrunājot arī potenciālos aizbraucējus, jo jau tagad izjūtams darbaspēka trūkums.
***
EKSPERTU VIEDOKĻI
Zvērināta advokāte, advokātu biroja Borenius partnere Laine Skopiņa:
– Ikdienas darba pieredze liecina, ka biežākais ārvalstu investora tips, kas izvēlas investēt Latvijā, ir industriālie un institucionālie, kas labi pārzina nozari, kurā investē, un kuriem visbiežāk ir bijusi kāda sadarbība ar Latvijas uzņēmumu. Pēc pieredzes varu minēt, ka galvenie investīciju šķēršļi, ar kuriem saskaras ārvalstu investori, ir mainīga nodokļu politika, problēmas likumdošanas aktu piemērošanā, jo ļoti bieži pats likums ir bez vainas, taču nepareiza, nekonsekventa ir tā piemērošana. Necaurspīdīgums un pieredze tiesā arī ir pamats tam, ka nav vienotas prakses likumu piemērošanā. Klienti izvēlas risināt jautājumus ar juristu starpniecību, jo saņemt nepieciešamo informāciju no valsts institūcijām apgrūtina birokrātiskie šķēršļi un amatpersonu neprofesionalitāte.
Dalkia Latvia vadītājs Guntars Kokorevičs:
– Vispārīgi vērtējot, investoru acīs Latvija nav ne labāka, ne sliktāka par kādu citu Eiropas valsti. Latvijas galvenais trūkums ir tas, ka biznesā ir ļoti liela politiskā klātesamība, lielu lomu spēlē politiskās simpātijas. Gribu arī uzsvērt, ka Latvijai ir būtiski saprast, ka šodienas naudas deficīta apstākļos nevis valstis izvēlas investorus, bet investori valstis. Tāpēc ir ļoti svarīgi pāriet no haotiskas komunikācijas ar investoriem uz ļoti mērķtiecīgu, konkrētu, Latvijai piemērotu investoru uzrunāšanu un piesaistīšanu. Mums sen diemžēl nav bijuši izcili veiksmes stāsti, tāpēc ir jākoncentrē visa uzmanība uz pievienoto vērtību radošu, uz eksporta tirgiem orientētu investoru piesaistīšanu, pretim nodrošinot gan darbaspēku, gan infrastruktūru. Mums ir jāsaprot, ka mēs esam daļa no ciniska un smagas konkurences tirgus cīņā par iespējami kvalitatīvāku investoru piesaisti. Turklāt naivi ir cerēt, ka visas mūsu problēmas atrisinās investoru ieguldījums; ārvalstu kapitāls migrē, un vienā valstī ilgtermiņā no tā paliek tik neliela daļa.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns:
– Visefektīvākais veids, kā veicināt investīcijas Latvijā, ir strādāt ar esošajiem investoriem, atbalstīt tos turpināt veikt jaunas investīcijas. Esošie investori jau zina, kādas konkurences priekšrocības Latvija tiem sniedz, ir pārliecinājušies par pieejamajiem resursiem, māk atrisināt jautājumus par infrastruktūras pieejamību. Viņu veiksmes stāsti ir vislabākā reklāma jebkuram jaunam potenciālam investoram. Padomei esošie un potenciālie investori visbiežāk uzdod trīs jautājumus, pirmkārt, vai viņi maz ir gaidīti Latvijā un vai viņiem būs vienādi spēles noteikumi ar Latvijā jau esošajiem uzņēmumiem. Sevišķi pēdējo trīs gadu laikā aktualizējies jautājums par to, vai viņu investīcijas būs aizsargātas kādu problēmu gadījumā, jo ne mazums ir dzirdēts, piemēram, par maksātnespējas procesa ļaunprātīgu izmantošu.