"Wall Street Journal": Latvija ir Eiropas vaduguns

Par spīti valdošajai eirozonas krīzei, Latvija joprojām ir apņēmības pilna atmest savu nacionālo valūtu un ieviest eiro. Turklāt izskatās, ka valstij tas tiešām varētu izdoties, Latviju slavē izdevums Wall Street Journal.

Tiek uzsvērts, ka šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika sasniedza visstraujāko pieaugumu Eiropā – 5,5%. Taču vēl pirms pāris gadiem valsts bija nospiesta uz ceļiem, proti, 2009.gadā tās «pārkarsusī» ekonomika saruka par 17,7%. Tas padarīja Latviju par vienu no finanšu krīzes lielākajiem upuriem. Tomēr tagad valsts ekonomiskās atlabšanas rādītāji padara vienotās valūtas ieviešanu 2014.gadā pilnīgi iespējamu.

Atveseļošanās process nav bijis bez sāpēm. Taču tas ritējis savu gaitu, jo Latvijas līderi uzstājīgi palikuši pie sava, piesaistot latu eiro. Tā vietā, lai finanšu krīzes karstumā devalvētu valsts nacionālo valūtu, Latvija uzsāka straujus ekonomikas līdzsvarošanas pasākumus. Pēc pamatīgas fiskālās konsolidācijas 15% no IKP apmērā, sagaidāms, ka valsts deficīts šogad varētu samazināties līdz 2,5%. Salīdzinājumam, 2009.gadā tas sasniedza 9,7%.

Fiskālās disciplīnas cena nav bijusi no zemajām, proti, atalgojums valsts sektorā «nogriezts» par aptuveni 20%, samazinot kopējo vidējo izpeļņu par 14,3% no tās augstākā punkta. Valsts sektora samazinājumi vēl vairāk palielināja bezdarbu, kas savu maksimumu sasniedza 2010.gadā, pārkāpjot 20% atzīmei. Bezdarba līmenis joprojām ir salīdzinoši augsts – aptuveni 15%.

Neskatoties uz to, var apgalvot, ka atalgojuma samazinājumi palīdzēja uzlabot Latvijas konkurētspēju, proti, kopš tā laika eksports ir pieaudzis gandrīz par 40%. Turklāt valsts tekošā konta deficīts, kas 2008.gadā sasniedza 25% no IKP, pērn saruka līdz 1,2% no IKP, atzīmē laikraksts.

Tiek gan piebilsts, ka Latvijā joprojām pastāv zināmi riski. Tās lielā atkarība no eksporta padara valsti ļoti jutīgu pret ārējiem triecieniem. Tāpat pēdējo trīs gadu laikā pamatīgi samazinājusies kreditēšana, tā kā bankas aktīvi pievērsušās saistību līmeņa samazināšanai. Turklāt pēdējās desmitgades laikā Latviju pametuši apmēram 200 000 cilvēki. Savukārt iedzīvotāju atbalsts iestājai eirozonā samazinājies līdz 30%.

Latvijas valdība tomēr var droši turpināt virzīties pretī eiro. Tās mērķis ieviest vienoto valūtu jau palīdzējis ceļā uz atveseļošanos. Valstīm, kas apsver iespēju izstāties no eirozonas, vajadzētu ņemt piemēru no tādām valstīm kā Latvija, uzsver Wall Street Journal.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais