Pēc mēneša Eiropas Savienībā būs aizliegtas parastās spuldzes

Pēc mēneša – 1. septembrī – noslēgsies Eiropas Komisijas (EK) trīs gadu garumā īstenotā kvēldiegu spuldžu izņemšana no tirgus.

To vietā EK iesaka izmantot dārgākus gaismas avotus, piemēram, halogēnās, ekonomiskās, LED spuldzes. Taču pēc dažiem gadiem, iespējams, patērētājiem uz visiem laikiem nāksies atvadīties arī no veco tehnoloģiju halogēnajām spuldzēm. Turklāt tās nav vienīgās izmaiņas, ar kurām jārēķinās patērētājiem. EK iecerējusi nākotnē atļaut laist tirgū tikai A+ un augstākas klases veļas un trauku mazgāšanas mašīnas, ledusskapjus, saldētavas un citas mājsaimniecības elektroierīces.

Kvēldiegu spuldzēm vēl mēnesis

Eiropas Savienībā (ES) kvēldiegu spuldžu ierobežošana enerģijas ekonomijas nolūkos tika uzsākta 2009. gadā, aizliedzot tirgotājiem iepirkt pārdošanai 100 W spuldzes. 2010. un 2011. gadā ierobežojums stājās spēkā attiecīgi uz 75 W un 60 W spuldzēm. Savukārt šī gada 1. septembrī ierobežojums attieksies arī uz 25 W un 40 W spuldzēm. Tas nozīmē, ka vēl tikai četras nedēļas tirgotāji Eiropas Savienībā, tajā skaitā Latvijā, tās var iepirkt pārdošanai. Pēc 1. septembra tas būs aizliegts.

Lai gan 60 W kvēldiega spuldžu aizliegums stājās spēkā pirms gada, lielveikalos tās joprojām ir iegādājamas. «Maxima veikalos tās vēl ir nopērkamas, tiesa, ne visos. Arī piedāvājuma klāsts nav tik plašs kā kādreiz. Pircēji var izvēlieties vien no trim četriem veidiem,» Neatkarīgajai atzina Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Arī Rimi veikalos 60 W spuldzes ir atrodamas vien atsevišķos veikalos. «60W spuldzes mums ir palikušas nelielā daudzumā. Pieprasījuma pieaugumu pēc 60 W kvēlspuldzēm mēs novērojām pērn septembrī, kad pircēji tās iegādājās par 25% vairāk nekā tādā pašā laika periodā 2010. gadā. Pēc tam pieprasījums atkal mazinājās,» skaidroja SIA Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere.

Zinot, ka drīzumā no tirgus tiks izņemtas arī 40 W un 25 W spuldzes, daļa patērētāju sākuši veidot arī šo spuldžu krājumus. Maxima izrēķinājusi, ka 40 W kvēldiegu spuldzēm pārdošanas apjomi līdz 23. jūlijam, salīdzinot ar atbilstošo laiku pirms mēneša, palielinājušies par 11%. Tātad daļa pircēju steidz tās iegādāt, taču bez īpašas ažiotāžas,» secināja I. Andiņš. Savukārt Rimi veikalos pieprasījums pēc 40 W spuldzēm jūnijā pieauga pat par 50%.

60 W kvēldiegu spuldzes ir nopērkamas arī visos KRauta veikalos. «Iedzīvotāji tās aizvien pērk un, pēc KRauta klientu konsultantu vērojumiem, vairāk nekā 40 W kvēldiegu spuldzes, kas savukārt nebūs ražošanā no šā gada 1. septembra, bet joprojām paliks tirdzniecībā. Veikalu tīkls KRauta, rūpējoties par klientu vajadzībām, ir sagādājis tik daudz 40 W kvēldiegu spuldžu, ka, ticamāk, tās būs nopērkamas arī vēl pēc 1. septembra. Kopumā jūtams, ka iedzīvotāji ir informēti par izmaiņām spuldžu ražošanā, aizvien populārāka kļūst energoekonomisko spuldžu izmantošana. Kvēlspuldzes gan maksā lētāk, tomēr energoekonomiskajām spuldzēm ir gan līdzvērtīga gaisma, gan lielāks elektroenerģijas ietaupījums, tās kalpo ilgāk,» skaidroja a/s Rautakesko mārketinga speciāliste Maija Kalnciema. Arī uzņēmuma Ekogaisma rīkotajā aptaujā noskaidrots, ka arvien vairāk cilvēku pēdējā laikā savos mājokļos izvēlas tieši energoefektīvās spuldzes. Gandrīz trīs ceturtdaļas – 74% – aptaujāto respondentu atzīst, ka mājsaimniecībā lieto ekonomiskās spuldzes.

Ekonomikas ministrija atgādina, ka prasības attiecas uz spuldžu ražotājiem un tirgotājiem. Savukārt iedzīvotāji un uzņēmēji var iegādāties kvēlspuldzes un citas mazāk efektīvās spuldzes, kamēr tās vēl ir pieejamas veikalu plauktos un noliktavās. Regula neuzliek iedzīvotājiem vai arī uzņēmējiem pienākumu nomainīt jau lietošanā esošās spuldzes pret energoefektīvākām spuldzēm.

Halogēno spuldžu nākotne LED rokās

Lai gan EK ir panākusi, ka neekonomiskās kvēldiegu spuldzes vairs masveidā netiks lietotas, EK turpina izstrādāt jaunas energoefektivitātes prasības, kas tuvāko gadu laikā attieksies arī uz citām spuldzēm. 13. jūlijā EK atbalstīja regulu, kas paredz ekodizaina prasības virzienvērstām gaismas spuldzēm, gaismas diožu spuldzēm un ar to saistītajām iekārtām. EM norāda, ka Latvija šo regulu vērtē pozitīvi un atbalstīja tās apstiprināšanu. Tā paredz, ka šīm spuldzēm un iekārtām tiks ieviests maksimālais energoefektivitātes indekss, kas pakāpeniski tiks paaugstināts līdz 2016. gadam.

EK pārstāvniecības Latvijā preses nodaļas vadītāja Sanita Jemberga Neatkarīgajai skaidroja, ka šī direktīva vēl nav pieņemta. To ir atbalstījusi dalībvalstu ekspertu komiteja, un tā tiks iesniegta Eiropas Parlamentam un ES valdībām. Un tad, ja iebildumu nebūs, to varētu pieņemt. S. Jemberga prognozē, ka tas varētu notikt novembrī.

«Direktīvas projekts patērētājiem neparedz nekādas būtiskas izmaiņas ne 2013., ne 2014. gadā, un neviens no esošajiem spuldžu veidiem no tirgus nepazudīs. Ražotājiem būs jāuzlabo esošo spuldžu tehnoloģija. Stingrākas prasības šīm lampām varētu tikt piemērotas no 2016. gada, kad noteiktas halogēnlampas ar atstarotāju tīkla spriegumam būtu jāaizvieto ar LED lampām, bet tikai tādā gadījumā, ja EK līdz 2015. gada septembra beigām spēs valstīm sniegt pārliecinošus pierādījumus, ka pastāv pietiekami lētas un kvalitatīvi līdzvērtīgas LED spuldzes,» skaidroja S. Jemberga.

Tikai A ar plusiem

EM rīcībā esošā informācija liecina, ka līdz 2014. gadam plānots pieņemt 32 jaunas ekodizaina un energomarķējuma regulas, kā arī pārskatīt 11 no spēkā esošajām regulām, kas attiecas uz mājsaimniecībā lietoto sadzīves elektrotehniku – veļas un trauku mazgāšanas mašīnām, aukstumiekārtām, televizoriem, sūkņiem, ūdenssildītājiem un citu tehniku.

«Attiecībā uz citiem enerģijas taupīšanas risinājumiem un mājsaimiecības ierīcēm EK ir nākusi klajā ar priekšlikumu par boileriem, kurus izmanto apkurei ar karsto ūdeni un karstā ūdens sildīšanai mājsaimiecībās, ko sāks apspriest rudenī. Pārējie plāni pagaidām ir tikai analīzes līmenī,» skaidroja S. Jemberga.

Tomēr Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā ir ievietota informācija uzņēmēju zināšanai, kurā atrodama virkne regulu ar jau diezgan konkrētām lietām. Piemēram, nākamā gada decembrī trauku mazgāšanas mašīnām (ar 11 vai vairāk trauku komplektu ietilpību) energoefektivitātes indekss (EEI) nedrīkstēs pārsniegt 63. Tā kā šis indekss trauku mazgāšanas mašīnām atbilst A+ klasei, tas nozīmē, ka pēc pusotra gada tirgū vairs nedrīkstēs piedāvāt, piemēram, A vai B klases trauku mazgāšanas mašīnas. Līdzīgu regulējumu ir plānots ieviest arī veļas mazgāšanas mašīnām un vēlāk arī ledusskapjiem un saldētavām.

Aizvieto ar dārgākām un kaitīgākām

Iecere aizliegt laist tirgū A un zemākas klases ledusskapjus, saldētavas, veļas un trauku mazgāšanas mašīnas ne tikai samazinās izvēles iespēju patērētājam, bet arī padarīs šīs tehnikas pirkumus dārgākus.

Interneta veikalā 110.lv Whirlpool horizontāla saldētava (augstums 885 cm) ar B klases elektrības patēriņu maksā no 136 līdz 209 latiem, A klases – 218 latus, A+ klases – 207 līdz 274 latus.

Arī ekonomiskās spuldzes, kuras EK iesaka izmantot no tirgus izņemto kvēldiegu spuldžu vietā, patērētājiem sagādā ne mazums raižu. Tās ir ne tikai dārgākas, bet prasa arī speciālu utilizāciju, jo satur bīstamas vielas. Ekogaismas sabiedrisko attiecību konsultants Kaspars Līcītis atzina – lai gan energoefektīvo spuldžu kalpošanas laiks ir līdz 15 reizēm garāks nekā kvēlspuldzēm un tās patērē piecreiz mazāk enerģijas, bet šīs spuldzes ir arī bīstamākas videi un cilvēku veselībai, jo satur dzīvsudrabu. Tādēļ tās nedrīkst mest sadzīves atkritumos, bet jāsavāc un jānodod pārstrādei videi draudzīgā veidā, par ko norāda marķējums uz spuldžu iepakojuma. Tomēr pretēji tam vairāk nekā trešdaļa aptaujāto ekonomisko spuldžu lietotāju atzīst, ka izmet tās sadzīves atkritumos, un tikai 9% nodod tās pārstrādei. Viens no iemesliem šādai videi nedraudzīgai rīcībai – iedzīvotāju zemais informētības līmenis.

***

Uzziņai

Ekodizaina prasības spuldzēm

01.09.2009. – aizliegums laist tirgū 100 W kvēldiega spuldzes;

01.09.2010. – aizliegums laist tirgū 75 W kvēldiega spuldzes;

01.09.2011. – aizliegums laist tirgū 60 W kvēldiega spuldzes;

01.09.2012. – aizliegums laist tirgū 40 W un 25 W kvēldiega spuldzes;

01.09.2016. – daļa halogēno lampu būs jāaizvieto ar LED spuldzēm*.

Avots: EK, PTAC, Neatkarīgā

***

Plānotās prasības mājsaimniecības iekārtām

No 2013. gada 7. janvāra. Elektriskās un elektroniskās mājsaimniecības un biroja iekārtas izslēgtā režīmā nedrīkstēs tērēt vairāk kā 0,50 W, gatavības režīmā – ne vairāk kā 0,50 W–1 W stundā.

No 2013. gada 1. jūlija. Tukšām mājsaimniecībā lietojamām aukstumiekārtām ar uzglabāšanas tilpumu, kas nepārsniedz 10 litru, automātiski jāieslēdzas darbības stāvoklī ar enerģijas patēriņu 0,00 vati ne vēlāk kā pēc stundas. Piespiedu izslēgšanas slēdzis vien nav uzskatāms par pietiekamu, lai šī prasība būtu izpildīta.

No 2013. gada 1. decembra. Trauku mazgāšanas mašīnām (ar 11 vai vairāk trauku komplektu ietilpību) Energoefektivitātes indeksam (EEI) vajadzēs būt mazākam par 63, kas nozīmē, ka tirgū vairs nedrīkstēs laist A–D klases trauku mazgāšanas mašīnas. Patērētājiem būs jāpiedāvā A+ un augstākas klases mašīnas.

No 2013. gada 1. decembra. Visās veļas mazgāšanas mašīnās jābūt iespējai izvēlēties ciklu mazgāšanai 20 °C temperatūrā, un informācijai par to skaidri jābūt norādītai uz veļas mazgāšanas mašīnas.

No 2013. gada 1. decembra. Veļas mazgāšanas mašīnām ar 4 kg ietilpību EEI vajadzēs būt mazākam par 59. Tas nozīmē, ka tirgū tiks laistas A+ un augstākas klases veļas mazgāšanas mašīnas.

No 2014. gada 1. jūlija. Mājsaimniecībā lietojamajām aukstumiekārtām EEI vajadzēs būt mazākam par 42, kas 2014. gadā atbildīs A+ un augstākai klasei. Nevarēs vairs laist tirgū ledusskapjus, saldētavas un citas aukstumiekārtas, kas atbilst A līdz G klasei.

No 2016. gada 1. decembra. Trauku mazgāšanas mašīnām (8 trauku komplektu mazgāšanai) EEI vajadzēs būt mazākam par 63, kas atbilst A+ klasei.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais