Jūnijā gada inflācija Latvijā bijusi tikai 0,2%, kas ir mazākais inflācijas līmenis no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Tiesa, eksperti norāda, ka cenu augšupeja ir tikai laika jautājums un nākotnē inflācija Latvijā varētu būt pat augstāka nekā caurmērā eirozonā.
Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat jaunākie dati liecina – eirozonā gada inflācija caurmērā bijusi 1,6%, savukārt visstraujākais cenu kāpums fiksēts Rumānijā – 4,5%, Igaunijā – 4,1%, kā arī Nīderlandē – 3,2%. Grieķijā jūnijā reģistrēta deflācija 0,3% apmērā, bet Polijā cenu kāpums ir bijis identiski zems Latvijas rādītājiem. Zems gada inflācijas līmenis jūnijā reģistrēts vēl arī Zviedrijā – 0,5%, Dānijā un Maltā – 0,6%, kā arī Īrijā – 0,7%.
Eksperti gan norāda – netipiski ir tas, ka paralēli zemajai inflācijai Latvija tomēr ir visstraujāk augošā ekonomika ES, kas principā paģērētu loģisku cenu kāpumu. Arī Latvijas Banka ir paaugstinājusi mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes prognozi šim gadam līdz 4,1%, kas nozīmē, ka, ekonomikai augot, līdzi būtu jāaug arī cenām.
Ekonomists Pēteris Strautiņš sarunā ar Neatkrīgo atzīst: šā brīža lēnais cenu kāpums Latvijā ir jauka sakritība, ko sev līdzi nesis gan naftas produktu un graudu cenu kritums, gan vasaras sezona un konkurences pastiprināšanās mazumtirdzniecībā, kas tirgotājiem neļauj strauji kāpināt cenas. «Tāpat cilvēki krīzes iespaidā joprojām psiholoģiski ir pieraduši pie naudas trūkuma un nesteidzas lieki tērēt. Krīzes gadi patērētājus ir pieradinājuši arī pie zemākām cenām, un pircēji neakceptē augstu cenu piedāvājumus,» klāstīja eksperts. Taču P. Strautiņš uzskata, ka inflācijas augšupeja jau ir sākusies un drīz vien tas atspoguļosies arī statistikā. Eksperts prognozē, ka jau gada otrajā pusē cenu kāpums Latvijā būs ap 1%, bet nākamgad 2–2,5% robežās. «Tiesa, pat šāds inflācijas rādītājs tomēr nebūs augsts ekonomikai, kurai šogad tiek prognozēta vismaz 4% liela izaugsme,» pauda P. Strautiņš.
Šim viedoklim piekrīt arī ekonomikas eksperte Raita Karnīte, kurasprāt, inflācija ne vienmēr ir jāuztver ar mīnusa zīmi. «Ja valstī saglabājas zems cenu kāpums, neaug arī algas, neuzlabojas cilvēku labklājība un dzīves līmenis,» atzina eksperte. «Badinot ekonomiku, inflācija mākslīgi tiek nospiesta. Daudzi cilvēki izlemj necīnīties un dodas uz ārzemēm, kas nozīmē, ka naudas daudzums ekonomikā samazinās. Savukārt, ja valdība palielinās algas valsts pārvaldē, augs atalgojums arī privātajā sektorā, kas ar laiku nozīmēs naudas daudzuma palielināšanos ekonomikā un tam sekojošu cenu kāpumu,» pauda R. Karnīte. Šādai likumsakarībai piekrīt arī P. Strautiņš. Abi eksperti ir vienisprātis – tuvākajā laikā galvenais inflācijas dzinulis nebūs eiro ieviešana, bet gan tas, ja valstī kāps atalgojums. Tikmēr Centrālā statistikas pārvalde uzsver, ka vidējā alga Latvijā jau šobrīd ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni. Strādājošie gan šim apgalvojumam kategoriski nepiekrīt – nedz valsts pārvaldē, nedz privātajā sektorā. Skolotāji, mediķi, Labklājības ministrijas pakļautībā esošās institūcijas – daudzi budžetnieki šogad jau ir piedalījušies piketos, protestos un pat bada streikos, lai aktualizētu nepieciešamību palielināt atalgojumu. Tikmēr Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir publiski paziņojis, ka arodbiedrību prasības atjaunot pirmskrīzes līmeņa algas nav īsti atbalstāmas, jo pirmskrīzes algas nebija ilgtspējīgas. Ministru prezidents atgādināja, ka pirms krīzes algas Latvijā tālu atrāvās no produktivitātes un noveda pie ekonomikas nekonkurētspējas.
***
VIEDOKĻI
Pēteris STRAUTIŅŠ, ekonomists:
– Eirozonā inflācija samazināsies, un neviens ar to nedz spēj, nedz grib cīnīties. Tuvākajā laikā inflācija Eiropā būs ļoti zema, savukārt Latvijā, turpinoties izaugsmei, cenu kāpums vidēji būs par vienu procentpunktu lielāks nekā citās valstīs.
Raita KARNĪTE, ekonomiste:
– Eiro ieviešana vai izejvielu cenu kāpums nebūs galvenais inflācijas pieauguma iemesls Latvijā. Inflācija augs, ja tiks celtas algas, jo galvenais dzinulis ir naudas daudzums ekonomikā.
Uldis OSIS, ekonomists:
– Cenu kāpums Latvijā atsāksies tad, kad atsāksies kopējā augšupeja Eiropā, kad uzlabosies eksporta tirgi, pieaugs pasūtījumu skaits ražojošajiem uzņēmumiem. Kad tieši tas notiks, ir grūti prognozēt.