Pēc atveselošanās no Covid-19 itāļi saskaras ar veselības problēmām

© AFP/Scanpix/LETA

Itāļi saskaras ar realitāti - jaunā koronavīrusa simptomi (piemēram, nespēks) var saglabāties arī tad, ja cilvēks jau ir izslimojis ar Covid-19 un analīzes ir negatīvas, raksta "The New York Times".

Izdevums raksta par kādu sievieti vārdā Morena Kolombi, kuras Covid-19 tests 16.martā bija negatīvs, un viņa tika oficiāli pieskaitīta izveseļojušos personu skaitam. Taču Morenas pašsajūta joprojām bija slikta - klepus un nogurums viņu mocīja joprojām.

Pēc piecām nedēļām, 21.aprīlī viņa atgriezās darbā, taču konstatēja, ka elpas trūkuma un muskuļu sāpju dēļ nevar ilgi paiet. Vēl viens tests apstirpināja, ka Morena nav inficēta.

“Tas prasa ilgu laiku. Es nevaru atgriezties savā dabiskajā ritmā," sacīja 59 gadus vecā Kolombi.

Medijis raksta, ka daudzi itāļi ir saskārušies ar to, kā infekcija var uzkavēties nedēļām ilgi, simptomi var būt jūtmai vēl vairākas nedēļas, un pilnīga atveseļošanās vēl var aizņemt ilgāku laiku.

Vīrusa spītība un atveseļošanās ilgums ir kļuvuši par aktuālām sarunu tēmām Itālijas ziemeļdaļā, kur daudzi atlabušie itāļi nevar fiziski atgūt veselību un atgriezties darbā, līdz ar to ir lielas finansiālas neziņas priekšā.
“Mēs esam redzējuši daudzus gadījumus, kad cilvēkiem vajadzīgs ilgs, ilgs laiks, lai atveseļotos,” sacīja ārsts Alessandro Venturi no Lombardijas, piebilstot, ka diskomforts bieži vien ir vēl ilgāks cilvēkiem ar vieglākiem vīrusa simptomiem. "Tā nav slimība, kas ilgst 60 dienas, tā ir atveseļošanās," viņš teica. "Tā ir ļoti ilga atveseļošanās."
Lielākajai daļai cilvēku, kas saslimst ar vīrusu, ir viegli simptomi, bet daži, kas saslimst smagi, visbiežāk ar pneimoniju. Jebkura pneimonija bojā plaušas, atveseļošanās var ilgt mēnešus, un ārsti brīdina, ka kaitējums varētu nebūt pilnībā atgriezenisks.
Pētījumos norādīts arī uz nieru, sirds, aknu un neiroloģiskiem bojājumiem, kas bieži rodas no sekundārām infekcijām, un neviens nezina, kādas ir šo pacientu ilgtermiņa perspektīvas.
Savukārt vairāki cilvēki, kas bija inficējušies ar Covid-19, bet viņiem izdevās izvairīties no pneimonijas, stāsta par nepatīkamu, neprognozējamu slimību ar negaidītiem simptomiem, proti, viņiem lauž kaulus un ir sāpes vēderā un kuņģī. Ir labas dienas un ir sliktas dienas bez redzama priekšvēstneša vai iemesla.
“Tas nekad nebeidzas,” saka Martina Sorlini, 29 gadus veca matemātikas un fizikas vidusskolas skolotāja. Viņai kopš marta sākuma ir neliels drudzis. Viņa sacīja, ka galu galā klepus un kakla sāpes izzuda, un pēc trim nedēļām viņa atguva garšas un smaržas izjūtu un pat sajuta pietiekami daudz enerģijas, lai pastrādātu dārzā. Taču tad vēdersāpes, nogurums un drudzis atgriezās. Un tas nav pazudis, padarot skolēnu mācīšanu attālināti ļoti nogurdinošu.
Itālijas parlamenta loceklis Edmondo Kirielli apgalvo, ka Veselības ministrijai jāpievērš lielāka uzmanība tādiem gadījumiem.
Stāstot par savu pieredzi, politiķis atklāj, ka 7.martā viņam parādījās drudzis un citi saaukstēšanās simptomi un veiktais tests bija pozitīvs.
Drudzis un klepus ātri vien pazuda, taču tad simpotmi saasinājās. Nogādājot viņu slimnīcā, tika apstirpināts, ka pnemonijas nav, tāpēc vīrietis devās uz mājām. Taču nogurums, sāpes kaklā, vēdergraizes un stipras sāpes sprandā apgrūtināja dzīvošanu.
Viņš stāsta, ka vienu dienu jutās labi, otru dienu atkal viss bija slikti, un tas ilga aptuveni mēnesi. Dīvaini, ka pēc 40 dienām veiktais tests bija negatīvs, bet politiķis aizvien jutās slikti. Kad viņš sajūtās labāk, vēl viens veiktais tests atkal uzrādīja vīrusa klātbūtni, kā dēļ nācās atkal uzsākt ārstēšanu.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.