Kazāks: Rīga ir Latvijas ekonomikas galvenais motors un no spēcīgas Rīgas iegūs visa Latvija

© f64

Rīgas sadarbība ar Pierīgu un Latviju kopumā ir viena no līdz šim neizmantotajām lielajām iespējām,  atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka šajā sadarbībā ir liels potenciāls visas Latvijas ekonomikas un iedzīvotāju ienākumu un dzīves kvalitātes stiprināšanai.

"Rīga ir Latvijas ekonomikas galvenais motors un no spēcīgas Rīgas iegūs visa Latvija. Iepriekš bieži dzirdētais pretnostatījums, ka izvēle ir starp spēcīgu Rīgu vai spēcīgu Latviju, ir kļūdains. Tālredzīgs un iespējas veidojošs skats ir "spēcīga Rīga un spēcīga Latvija". Turklāt spēcīga Rīga ne tikai Latvijas mērogā, bet reģionāli. Ambīcijām ir jābūt augstām un Rīga kā Baltijas reģiona ekonomiskā galvaspilsēta ir labs mērķis," sacīja Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka Rīga kā Baltijas galvaspilsēta ir kopējs valstisks projekts - kopdarbs ar valdību, apkārtējām pašvaldībām un citiem partneriem.

"Ģeogrāfiskā lokācija vēl negarantē mūžīgu Baltijas centra lomu. Pārējās Baltijas pilsētas nesnauž un iepriekšējos gados ir straujā tempā virzījušās uz priekšu, cenšoties aizņemt Baltijas smagsvaru vietu. Reģiona līderība nenozīmē vietu kartē, bet vietu prātā. Turklāt, pasaulē arvien vairāk iezīmējas tendence, ka investīciju piesaistē vairāk konkurē konkrētas pilsētas, nevis valstis," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kas notika sestdien, 29.augustā, visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" apvienotais saraksts, seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība". Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši kopumā septiņi politiskie spēki.

Rīgas domes koalīcijas veidošanas sarunas sāksies pirmdien.

Ekonomika

Demogrāfijas rādītāji iezīmē nākotnes pensionāru ainu drūmās krāsās. Jau pēc 25 gadiem, šodienas darbinieks, dodoties pelnītā atpūtā, pensijā saņems tikai trešdaļu no vidējās algas valstī. Atrast naudu, lai izmaksātu pensijas, valstij būs grūti. Taču ar saviem šī brīža lēmumiem valsts grib apsolīt maksāt vēl vairāk. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 1% pārnese uz 1. pensiju līmeni četru gadu laikā papildinās speciālo budžetu par 616 miljoniem eiro, bet par atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav.

Svarīgākais