Igaunija vēl cīnās ar spekulācijām nekustamā īpašuma tirgū

Igaunijas Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, kura mērķis ir apgrūtināt spekulācijas nekustamā īpašuma tirgū. Tiek plānots ieviest nodokli ienākumiem, kuri gūti pārdodot māju vai dzīvokli gadījumā, ja īpašnieks nav pierakstīts konkrētajā mājoklī.

Eksperti gan uzskata, ka šāds likums būs sāpīgs nevis spekulantiem, bet gan vienkāršām ģimenēm, atsaucoties uz "dv.ee", ziņo portāls "db.lv".

Finanšu ministrija sagatavojusi likuma grozījumus, kas nosaka nodokļa likmi ienākumiem no mājokļa pārdošanas. Jaunā tiesību akta versija paredz, ka peļņa, kas gūta, pārdodot mājokli, tiek aplikta ar ienākuma nodokli tādā gadījumā, ja mājokļa īpašnieks nav pierakstīts šajā vietā, vai arī, ja tiek pārdoti vairāki īpašumi vienlaicīgi.

«Es uzdrošinos teikt, ka 99% gadījumu mājoklis tie pārdots, lai iegādātos jaunu. Šis ir tas brīdis, kad valstij, tieši pretēji, vajadzētu palīdzēt cilvēkiem, lai viss noritētu nesāpīgi. Viena dzīvokļa pārdošana paredz cita iegādi, jo mūsu klimatiskajā joslā savādāk nevar. Nav mums šeit palmu, mums ir tikai egles un priedes, zem kurām nepadzīvosi,» uzskata Nekustamā īpašuma kompāniju savienības vadītājs Toniss Rūtels.

Viņš pauž viedokli, ka šāda likuma pieņemšanas gadījumā smagi ciestu tie, kas iegādājušies savu dzīvokli vēl pirms cenu burbuļa, jo tagad to cena, neskatoties uz tirgus kritumu, joprojām ir aptuveni desmit reizes lielāka. Nekustamā īpašuma kompāniju savienība uzskata, ka šādi grozījumi vienkārši ir novēloti.

Patlaban, lai izvairītos no ienākuma nodokļa maksas par mājokļa pārdošanu, fakts, ka īpašnieks šajā dzīvoklī ir dzīvojis ir jāpierāda divu gadu laikā. Ja jaunais likumprojekts tiks apstiprināts, tad ierēdņiem pie katra darījuma būs jāpārbauda vai mājokļa pārdevēja pieraksta adrese sakrīt ar to, kur atrodas īpašums, ko viņš pārdod.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais