Nordea: daļā pasaules valstu iespējama atkārtota recesija

Pasaules ekonomikas izaugsme palēninās – daudzās no attīstītajām valstīm izaugsmes tempi ir lēni un pirmskrīzes līmenis vēl aizvien nav sasniegts. Turpretī tādās valstīs kā Ķīna, Indija, Krievija un Brazīlija ekonomikas izaugsme ir strauja, atzīst Nordea ekonomists Andris Strazds.

Daļā pasaules valstu iespējama atkārtota recesija, taču otrajam krīzes vilnim būs reģionāls raksturs, kamēr pārējās valstīs varētu būt izaugsmes tempu samazināšanās vai stagnācija, prognozē ekonomists.

Eirozonā vērojama divu ātrumu ekonomikas attīstība, kas turpināsies arī pārskatāmā nākotnē, taču ņemot vērā Vācijas atkarību, piemēram, no ASV, arī šī valsts nespēs saglabāt esošos izaugsmes tempus tādā pašā līmenī, pieļauj Strazds.

Eirozonā tuvāko ceturkšņu laikā gaidāms mērens kritums. Visticamāk, Eiropas Centrālā banka tādēļ apstādinās procenta likmju paaugstināšanu. Pamatscenārijs varētu būt tāds, ka 1,5% bāzes likme varētu tikt uzturēta vēl vismaz gadu. Eirozonā un ES uzmanības centrā ir valdības parādu krīze un nepieciešamība samazināt budžeta deficītus. ASV ir vienīgā valsts, kas var turpināt darboties ar augstu budžeta deficītu, pārējām valstīm tas būs jāsamazina, uzsver eksperts.

Ticamākais risinājums, viņaprāt, šai parādu krīzei ir tāds, ka budžeta deficīta samazināšanas pasākumi turpināsies, ECB uzpērkot grūtībās nonākušo valstu parādzīmes.

Ja runā par eirozonu un Dienvideiropu, W ekonomiskās attīstības scenārijs kļūst arvien ticamāks, īpaši Dienvideiropā, lai gan pašlaik vairāk tiek runāt par L vai U veida scenāriju. Šajās valstīs patēriņam jānokrīt tādā līmenī, kas ir ilgtermiņā uzturams. Kas attiecas uz ASV, budžeta deficīts vēl ilgu laiku tiks turēts augstā līmenī, un ASV, izmantojot to, ka dolārs ir būtiska valūta, mēģinās stimulēt ekonomiku, lai šo kritumu mazinātu. Lai gan pieaug liela varbūtība, ka arī ASV būs mērena krīze, saka Strazds.

Tuvāko deviņu mēnešu laikā inflācijas pieaugumam nav pamata, drīzāk vairāki analītiķi sāk runāt par to, kā izvairīties no deflācijas. Tomēr pastāv iespējamība, ka ilgi turot procentu likmes zemā līmenī, tās var nākties vienā brīdī celt augšup ļoti strauji, tā Strazds.