Londonas pasaules finanšu centra statuss nav apdraudēts, bet banku darbības reformas ir neizbēgamas, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" teica starptautiskās biznesa konsultāciju firmas "Alvarez & Marsal" banku un finanšu grupas vadītājs Nils Melngailis.
"Pirms diviem trīs gadiem, kad krīze tikko sākās un Londonā pacēla nodokļus, daļa finansistu pārcēlās uz Šveici. Tagad tie atkal atgriežas Londonā. Londona ir finanšu centrs ne tikai Eiropai, bet arī tādām valstīm kā Brazīlija, Krievija, Indija. Šo valstu firmas arvien vairāk grib izmantot Londonas biržu savu akciju kotēšanai. Te ir starptautiska vide, noteikumi nav tik bargi kā Ņujorkā," Melngailis teica.
Tomēr ASV izglītotais un pēckara trimdas latviešu ģimenē dzimušais finanšu speciālists nenoliedza, ka krīze būtiski kāpinājusi sabiedrības skepsi pret banku un finanšu nozari, izraisot plašus protestus, kā, piemēram, "okupēsim Volstrītu" kustību, arī politiķu un masu mediju kritiku pret banku vadītāju atalgojumu, prēmijām un it kā patvaļu.
"Pēdējā laikā ir bijušas skaļas lietas. Piemēram, par "Royal Bank of Scotland" vadītāja atalgojumu. Viņu cenšas piespiest atteikties no prēmijas. Tas tāpat, kā Latvijā tiek publiski vētītas visu augsto amatpersonu algas. Tomēr Londonas mērs Boriss Džonsons un britu premjers Deivids Kemerons aizstāv Londonu kā finanšu centru," Melngailis sacīja.
Bijušais "Parex bankas" vadītājs bankas sanācijas un sadalīšanas laikā un bijušais "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs arī norādīja, ka Francija, cenšoties iegrožot finanšu tirgu, prasījusi ieviest finanšu transakciju nodokli, kas arī uzskatāms par politisku žestu pret nozari.
"Tieši par finanšu transakciju nodokli ir izcēlies strīds starp Angliju un Franciju. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī cenšas ieviest transakciju nodokli, Anglija to netaisās ieviest. Visai nesen Londonas mērs Džonsons un britu premjers Kemerons atklāti aicināja franču finansistus pārcelties uz Londonu. Lai gan finanšu nozare politikā tiek asi kritizēta, politiķi tomēr saprot Londonas un Anglijas lomu finanšu pasaulē. Tā nav apdraudēta. Drīzāk jautājums ir, kas notiks Parīzē un Vācijā," Melngailis teica.
Vienlaikus Melngailis uzskata, ka banku un finanšu bizness piedzīvos nepieciešamās reformas un pārmaiņas sakarā ar krīzi, kura, viņaprāt, vēl nav beigusies un ilgāku laiku nebeigsies.
"Domāju, ka notiks būtiska banku darbības reforma. Bankas tiks sadalītas. Bankām būs lielākas prasības nodrošināt lielāku minimālu kapitālu. Būs banku īpašnieku maiņas. Tas notiks Polijā, Rumānijā, Ungārijā. Vairākās Austrumeiropas valstīs pat pārdod piecas sešas bankas vienlaicīgi. Daudzas lielas finanšu korporācijas cenšas atbrīvoties no biznesiem, kas nav saistīti ar pamatdarbību. Notiks būtiska īpašnieku pārgrupēšanās. Sāks parādīties investori no Ķīnas, Tuvējiem Austrumiem. Tie skatās uz lietām ilgtermiņā. Komercbankas ir vājā stāvoklī, un nozarē var parādīties finanšu investori, arī Baltijas valstīs," viņš sacīja.
"Alvarez & Marsal" ir 1983.gadā Ņujorkā dibināta biznesa konsultāciju firma ar specializāciju uzņēmumu sanācijā un tā sauktajā "apgriešanā apkārt". Patlaban firmā strādā 1700 speciālistu ar birojiem 38 pilsētās 16 valstīs. Kompānijas banku un finanšu nozares konsultāciju departamenta pazīstamākie projekti ir "Lehman Brothers" (bankrota administrēšana un ar to saistīto lietu kārtošana), Islandes "Kaupthing" bankas bankrota lieta un padomdošana Īrijas banku aktīvu administrēšanas aģentūrai "National Asset Management Agency".
Jau ziņots, ka Francijas valdība februāra sākumā vienojās par finanšu transakciju nodokļa ieviešanu, un Parīze cer, ka tās piemēram sekos arī citas Eiropas valstis.
Saskaņā ar Francijas valdības lēmumu nodoklis 0,1% apmērā tiks noteikts, pērkot akcijas, kas pieder uzņēmumiem, kuru galvenā mītne ir Francijā un kuru kapitāls pārsniedz vienu miljardu eiro (700 miljonu latu).
Ja šo ieceri atbalstīs arī parlaments, nodoklis tiks ieviests no 1.augusta un ik gadu valsts kasē ienesīs 1,1 miljardu eiro (770 miljonus latu).