Francijas nekustamā īpašuma tirgu pārpludinājuši piedāvājumi augstāko cenu segmentā, bagātajiem uzņēmējiem steidzot pamest valsti pirms gaidāmās drakoniskās nodokļu paaugstināšanas, norāda nekustamo īpašumu tirdzniecības aģenti un finanšu konsultanti.
"Vērojama gandrīz vispārēja panika. Parīzes tirgū nonākuši aptuveni četri pieci simti rezidenču, kas maksā vairāk nekā miljonu eiro," stāsta Daniela Fo nekustamo īpašumu uzņēmuma pārstāvji.
Lai gan bagāto francūžu bēgšanas mērogi vēl nav sasnieguši to līmeni, kāds tika pieredzēts 1981.gadā pēc sociālistu līdera Fransuā Miterāna ievēlēšanas prezidenta amatā, nekustamo īpašumu tirdzniecības aģenti atzīst, ka Francijas jaunievēlētā prezidenta Fransuā Holanda iecere aplikt ar papildu nodokļiem bagātos ievērojami ietekmējusi tirgu.
Lai gan galveno mediju uzmanību izpelnījies jaunās sociālistu valdības lēmums to francūžu ienākumus, kas gadā pelna vairāk par miljonu eiro, aplikt ar 75% nodokli, lielāko daļu aizbraucēju ietekmējis straujais kapitāla nodokļu kāpums, norāda finanšu konsultantu uzņēmuma "Equance" direktors Disjē Bižons.
Francijas uzņēmēji asi kritizē sociālistu valdības ieceri 2013.gada budžeta ietvaros ievērojami palielināt nodokļu likmes, ar ko tiek aplikti ienākumi no kapitāla, tas ir, no akciju un uzņēmumu daļu pārdošanas. Viņi norāda, ka tas iznīcināšot Francijas jauno inovatīvo uzņēmumu tirgu.
Tieši uzņēmēji jauno tehnoloģiju jomā īpaši bieži iegulda pašu līdzekļus un samierinās ar zemu atalgojumu, cerot, ka vēlāk izdosies uzņēmumu pārdot par ievērojamu summu.
Valdības kritiķi uzskata, ka straujā nodokļu celšana mazinās vēlmi uzņemties šādu risku. Viņi arī norāda, ka kapitāls jau tāpat tā konsolidācijas procesā vairākkārt tiek aplikts ar nodokļiem.
Bižons stāsta, ka riska uzņēmēji savas firmas jau sākuši pārvietot uz citām valstīm un ņem sev līdz arī ģimeni.
Ar interneta palīdzību "tagad ir iespējams strādāt jebkurā pasaules nostūrī un ierasties Francijā uz nedēļu", viņam piebalso Fo galvenā konkurenta - uzņēmuma "Barnes France" - prezidents Tibo de Senvensāns. "Tie, kas dodas uz ārzemēm, baidās no gaidāmā nodokļa par kapitāla pārvietošanu."
Savukārt Fo norāda, ka aizbraucēju profils mainās - bagāto slaistu vietā stājušies "lielāko starptautisko korporāciju vadītāji, uzņēmēji un investori, kas ir daudz jaunāki nekā iepriekš un kurus biedē 62,21% galējā nodokļu likme uz akciju pārdošanu".
Tikmēr Francijas izņēmēju federācijas "MEDEF" vadītājs Loranss Pariso pauž satraukumu, ka Francijā pēdējā laikā uzplaucis pret uzņēmējiem vērsts "rasisms".
Neviens nevar apgalvot, ka uzņēmēju bēgšana turpināsies līdzšinējā tempā, taču Fo norāda, ka "neviens līdz šim neticēja, ka kapitāla ieņēmumi no akcijām tiks aplikti ar tik augstiem nodokļiem", kas liek domāt, ka panika var tikai pieaugt.
Mākleri arī norāda, ka minētais neattiecas tikai uz Parīzi un tās apkārtni. Arī citviet Francijā vērojamas līdzīgas tendences.
Starptautiskā nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma "Coldwell Banker" Francijas filiāles vadītājs Lorāns Demērs stāsta, ka aizbraucēju iecienītākie galamērķi ir Londona, Ņujorka un Ženēva. Taču daļa dodoties arī uz Kanādu, Izraēlu un Singapūru.
Savukārt gados vecākie uzņēmēji, kas jau pārdevuši savas daļas, labprāt pārceļoties uz Briseli, cerot gūt labumu no Beļģijas zemākajām mantojuma nodokļu likmēm.
"Nākamgad, lai pavakariņotu kopā ar draugiem, man takša vietā, visticamāk, nāksies sēsties Briseles [ātrvilcienā] "Thalys" vai Londonas "Eurostar"," joko Demērs.
Viņš stāsta, ka šobrīd vidēji reizi dienā saņem lūgumu novērtēt kādu greznu dzīvokli vai māju.
Pieaugušā piedāvājuma rezultātā Parīzes lielo dzīvokļu cenas pēdējo divu trīs mēnešu laikā esot kritušās par pieciem procentiem.
Tomēr mākleri nesagaida tirgus sabrukumu, jo pieprasījums no ārvalstīm joprojām saglabājas augsts.
Parīze meklē ceļus, kā samazināt tās pārlieko budžeta deficītu un valsts parādu, un tieši solījumi likt par to maksāt bagātajiem ļāva Olandam uzvarēt vēlēšanās.
Valdība gan atkāpusies no savas sākotnējās pozīcijas, un budžeta ministrs Žeroms Kaizaks solīja saglabāt līdzšinējās likmes gadījumos, kad uzņēmumu pārdod tā dibinātājs.
Tikmēr finanšu ministrs Pjērs Moskovisī apgalvo, ka nesaskatot nekādas "masveida fiskālās bēgšanas pazīmes".
Sarunā ar laikrakstu "Le Parisien" viņš uzsvēra, ka debates par 75% likmi bagātajiem esot "slēgtas", taču steidza piebilst, ka tas būšot tikai pagaidu nodoklis un tikšot piemērots tikai nākamos divus gadus.