Foto

Šodien "Daugavas vanagu" rīkotajā latviešu leģionāru piemiņas gājienā Rīgā piedalījās vairāki simti cilvēku. Šogad gājiena dalībnieku ir acīmredzami mazāk, nekā tas bija pasākumos pirms Covid-19 pandēmijas. Gājiena galvgalī iet organizācijas "Daugavas vanagi" pārstāvji, redzami arī atsevišķi Nacionālās apvienības politiķi. Gājienu pie pieminekļa sagaida no Latvijas karogiem izveidota aleja.  Starp pasākuma vērotājiem pie Laimas pulksteņa redzami arī tā pretinieki. Piemēram, iepriekšējos gados aktīvi protestējušais Aleksandrs Giļmans. Šoreiz protestētājiem nav plakātu un viņi tikai vēro notiekošo. Kā ziņots, šodien plkst.11 Vecrīgā pie svētā Jāņa baznīcas sākās latviešu leģionāru piemiņas gājiens uz Brīvības pieminekli. 16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.

Skvērā pie Kongresu nama šodien norit tērpu mākslinieces Ievas Ādamsones akcija "Elīza", kurā aicina siet maskēšanās tīklus Ukrainas karavīriem.

Valsts prezidents Egils Levits šodien, 11. martā, plkst. 09:00 Rīgas pilī aizvadīja tikšanos ar Latvijas ukraiņu biedrību pārstāvjiem.

Latvijā šodien ieradās Kanādas premjerministrs Džastins Trudo. Tāpat šodien, 8. martā, Latvijā ieradās arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Spānijas premjerministrs Pedro Sančess. Valsts kanceleja informē, ka premjeram paredzētas divpusējās tikšanās ar Trudo, Sančesu un Stoltenbergu, kuru laikā tiks pārrunāta aktuālā drošības situācija Eiropā saistībā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma iebrukumu Ukrainā.

Svētdien, 6. martā, vairāki Latvijas mākslinieki piedalījās Ukrainas atbalsta akcijā un apgleznoja sienas Rīgā, "Sporta 2" kvartāla Vesetas ielas posmā. Šādi māklinieki pauda atbalstu Ukrainai, tās brīvībai, tautu mieram un demokrātijai.

Valsts prezidenta kundze Andra Levite tiekas ar Ukrainas kara bēgļu grupu - 16 cilvēkiem, kuri no kara postītās valsts Latvijā ieradās 2.martā

No 7.marta Rīgas Kongresu namā ir atvērts atbalsta centrs iedzīvotājiem no Ukrainas. Tajā vienuviet var saņemt Rīgas pašvaldības un valsts pakalpojumus, kas primāri nepieciešami iedzīvotājiem, kuri Latvijā ieradušies no kara postītās Ukrainas. Centrs strādā darba dienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00. Pašvaldība atbalsta centrā primāri nodrošina sociālo palīdzību un risina ar bērnu izglītību saistītus jautājumus. Centrā darbojas pašvaldības sociālais darbinieks, kurš pēc sarunas ar katru klientu piedāvā atbilstošāko palīdzību, konsultē par iespējām saņemt sociālos pabalstus un sociālo aprūpi. Pašvaldības izglītības speciālists konsultē par iespējām pieteikt bērnus skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpat vienotajā atbalsta centrā darbojas Valsts robežsardze, kas apkopo informāciju par cilvēkiem, kas ieradušies Latvijā. Mājokļu jautājumu koordinēšana uzticēta Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciālisti centrā uz vietas palīdz risināt vīzu un personas dokumentu jautājumus. Tāpat atbalsta centrā strādā Nodarbinātības valsts aģentūra, kas sniedz konsultācijas par darba iespējām. Atbalsta centrā darbojas arī vakcinācijas kabinets, kur cilvēkiem no Ukrainas iespējams saņemt vakcināciju pret Covid-19. Tiek sniegtas konsultācijas par veselības pakalpojumu saņemšanu un pierakstīšanos pie ģimenes ārsta.  Atbalsta centrā strādā arī nevalstiskās organizācijas, kuras palīdz atrast ārpus valsts un pašvaldības kompetences esošo palīdzību.

Naktī no sestdienas uz svētdienu Latvijas debesīs novērota ziemeļblāzma. Fotogrāfijas tapušas Kurzemē.

«Es esmu atradusi vārdu, kas ļoti precīzi raksturo manu dzīvi šodien – tā ir laiskošanās. Tik laiska dzīve man nav bijusi nekad, septiņdesmit gadu esmu skrējusi un visu ko darījusi, mēģinot apvienot darbu teātrī, kino un televīzijā ar pienākumiem ģimenē, bet laiskoties ir tik brīnišķīgi!» saka skatītāju mīlētā teātra un kino aktrise Baiba Indriksone. «Vella kalpu» daiļā krogus meiča Lēne un «saldmēlīte» Olita leģendārajā Jāņa Streiča filmā «Limuzīns Jāņu nakts krāsā». Šodien, 22. februārī, viņai 90. šūpuļsvētki.

No Pekinas olimpiskajām spēlēm atgriežas Latvijas olimpieši -slēpotāji: KITIJA AUZIŅA, ESTERE VOLFA, SAMANTA KRAMPE, MIKS EDGARS ZVEJNIEKS, DAINIS VUŠKĀNS.

Atzīmējot "Ukrainas nedēļu", pie Brīvības pieminekļa tiek izritināts lielais Ukrainas karogs, kā arī tika izvietots vides objekts - Ukrainas karte, pie kuras iedzīvotājiem ir iespēja fotografēties, paužot atbalstu šīs valsts suverenitātei

Šodien, 15.februārī, aprit simts gadi kopš Latvijas valsts pamatlikuma – Satversmes – pieņemšanas, un tam par godu Saeimas namā norisinājās Satversmes jubilejas gada svinīgais atklāšanas pasākums. “Latvija bija demokrātiska valsts jau no savas pastāvēšanas pirmās dienas, un Satversmes sapulces izstrādātā un pieņemtā Satversme jeb valsts pamatlikums skaidri to apliecina. Satversme radīja Latvijas valsts tiesisko pamatu, un viens no šiem pamatakmeņiem ir parlamentārā demokrātija,” pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Svinīgā pasākuma dalībniekus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Valsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Aldis Laviņš.    Satversmi 1922.gada 15.februārī pieņēma Satversmes sapulce, un tā stājās spēkā līdz ar 1.Saeimas sanākšanu 1922.gada 7.novembrī. Tas ir mūsu valsts pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un varas īstenošanas principus, un 1998.gadā tā papildināta arī ar nodaļu par cilvēka pamattiesībām. Satversmei ir visaugstākais juridiskais spēks.

Paužot atbalstu Ukrainas suverenitātei un integrācijai Eiropā, pirmdien, 14. februārī, pie Rīgas domes ēkas pacelts Ukrainas karogs, savukārt vakarā rātsnamu izgaismos šīs valsts nacionālajās krāsās. Paceļot Ukrainas karogu un izgaismojot rātsnama ēku, Rīga izrāda solidaritāti un dod signālu ukraiņu tautai, tāpat kā visai pasaulei, ka Ukraina nav viena savā cīņā par neatkarības aizstāvēšanu. Pirms karoga pacelšanas Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un vicemērs Edvards Smiltēns rātsnama Kamīnzālē tiekas ar Ukrainas vēstnieku Oleksandru Misčenko. Pēc karoga pacelšanas pasākuma dalībnieki pie Rīgas domes ieejas informē par plānotajām tālākajām Ukrainas atbalsta aktivitātēm.

Mārtiņš Rītiņš devies mūžībā, bet paliks mūsu atmiņās

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā uzziedējusi acāliju kolekcija. Tā ir lielākā acāliju kolekcija Baltijā un atkarībā no šķirnes, zied no oktobra līdz maijam. Viskrāšņākā ziedēšana novērojama ziemā un agrā pavasarī. LU Botāniskā dārza acāliju kolekcija par lielāko Latvijā kļuva jau 70. gados un šo godu tā ir saglabājusi līdz pat mūsdienām. 70. gados kolekcijā auga 45 dažādas šķirnes. Mūsdienās kolekcijā ir jau aptuveni 130 kultivāri. Tā ir viena no lielākajām kolekcijām Eiropā. Acālijas pēc ziedēšanas laika iedala agrīnajās, vidēji vēlīnajās un vēlīnajās šķirnēs. Botāniskā dārza kolekcijā ir pārstāvētas visas šīs šķirnes. Citu ziedaugu vidū acālijas izceļas ar ilgu ziedēšanas laiku – piemērotos apstākļos viens krūms var ziedēt nedēļām ilgi. Acāliju ziedi visbiežāk ir rozā krāsā, bet ir arī balti un sarkani, ļoti reti – violeti. Ziedi var būt dažādos izmēros, raibi vai vienkrāsaini, ar lāsumiņiem vai punktojumu.

Otrdien, 1.februārī, Rīgā pie depozīta sistēmas āra kioska A. Saharova ielā 20A tika oficiāli atklāta dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Atklāšanā piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektora Elita Baklāne-Ansberga un SIA "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Ministriju un atbildīgo iestāžu pārstāvji nodeva pirmos depozīta iepakojumus taromātā, tādējādi atklājot Latvijas depozīta sistēmas darbību. Paralēli depozīta sistēma tika atklāta arī citās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Liepājā un Rūjienā.

Pirmdien uz 2022.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm devās otra Latvijas sportistu grupa. Pirmdien uz Pekinu devās Latvijas bobsleja komanda ar pieciem sportistiem un pieciem treneriem, kā arī šorttrekists Reinis Bērziņš, kalnu slēpotāja Liene Bondare, ziemeļu divcīņas sportists Markuss Vinogradovs un ātrslidotājs Haralds Silovs kopā ar saviem treneriem. Savukārt pagājušajā nedēļā uz 2022.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm devās pirmā Latvijas sportistu grupa, kurā bija kopā 20 atlēti. Pilnā sastāvā pagājušajā trešdieā uz Pekinu devās Latvijas kamaniņu izlases komanda ar desmit sportistiem un pieciem treneriem, distanču slēpotāji ar sešiem atlētiem un četriem apkalpojošā personāla pārstāvjiem, trīs skeletonisti un pieci treneri, kā arī šorttrekists Roberts Krūzbergs un viņa palīgs.

Trešdien uz 2022.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm devās pirmā Latvijas sportistu grupa. Grupā, kas uz Helsinkiem izlidoja trešdienas pēcpusdienā, bija kopā 20 atlēti. Pilnā sastāvā trešdien uz Pekinu devās Latvijas kamaniņu izlases komanda ar desmit sportistiem un pieciem treneriem, distanču slēpotāji ar sešiem atlētiem un četriem apkalpojošā personāla pārstāvjiem, trīs skeletonisti un pieci treneri, kā arī šorttrekists Roberts Krūzbergs un viņa palīgs.

20. janvārī skatītāju piepildītajā Rīgas Domā emocionālā, patriotiskā un vizuāliem simboliem bagātā gaisotnē izskanēja barikāžu aizstāvju atcerei veltītais koncerts “1991”. Koncertā čellists Valters Pūce, pianists Dainis Tenis, viesi – dziedātāja Patrisha, Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā, čellisti Ēriks Kiršfelds, Antons Trocjuks, Rihards Štrauss un ērģelnieks Aigars Reinis – atskaņoja komponistu Imanta Kalniņa, Mārtiņa Brauna, Raimonda Macata, Pētera Vaska, Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna, Raimonda Tigula un Jāzepa Vītola skaņdarbus, kas rosināja atcerēties barikāžu laikam raksturīgu trauksmaino noskaņojumu, prieku par kopā būšanu un vienotības spēku, arī klusinātas skumjas, sajust šīs monumentālās ēkas nozīmi, kas sniedza patvēruma sajūtu gan 1991. gada janvārī, gan arī šodien ikdienā. Katrs skaņdarbs tika papildināts ar Viktora Keino datorgrafiku – īpašu vizualizāciju, kas visus skaņdarbus savija vienotā dramaturģiskā stāstā, pārsteidzot, iedvesmojot un rosinot domāt par Latviju un tās īpašo nozīmi katra paša sirdī. Koncerta programmas ideja tapusi čellistam Valteram Pūcem sadarbībā ar pianistu Daini Teni, kuri paši nav bijuši barikāžu aculiecinieki ar savu pieredzi, bet kuriem ir stāsts par savām izjūtām, apzinoties šos Latvijai tik nozīmīgos notikumus. Koncerta režisore – Dace Pūce.

Ceturtdien, 20. janvārī, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju atklāja Gunāra Astras atcerei veltītu pieminekli "Nebaidies!" Rīgā, Baumaņa skvērā (Brīvības ielā 34), pretim tiesas ēkai, kurā Latvijas slavenāko brīvības cīnītāju 1983. gadā notiesāja LPSR Augstākā tiesa. Pieminekli veidojis tēlnieks Gļebs Panteļejevs.

Vakar, 19. janvāra, naktī dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvnieki pilnsabiedrība "BeReRix" kopā ar arboristiem no "Labie koki" pārvietoja Rīgas Starptautiskajā autoostā augošo sarkano ozolu uz autoostai piederošu zemesgabalu netālu no koka pašreizējās augšanas vietas. Tā turpmāk kļūs par koka pagaidu mājvietu līdz brīdim, kad Rīgas pašvaldība līdzās "Rail Baltica" izbūvētai infrastruktūrai īstenos iecerētos pilsētvides labiekārtošanas projektus. Koka pārvietošana bija izaicinājums, jo pilsētvidē tika pārvietots un pārstādīts objekts, kas ir gandrīz trīsstāvu mājas augstumā un kopā ar zemi un metāla palīgkonstrukcijām sver ap 50 tonnu. Avots: LETA

Latvijas prezidents Egils Levits trešdien Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē, tiekoties ar Tomasu un Martinu Dukuriem un Markusu Vinogradovu, vēlēja veiksmi Latvijas sportistiem Pekinas olimpiskajās spēlēs. Valsts prezidents, viesojoties Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē, vēlēja veiksmi ne tikai sportistiem, kuri dosies uz olimpiskajām spēlēm, bet arī jaunajiem skeletonistiem, kuri tobrīd Siguldas trasē aizvadīja treniņus. "Liels gods būt pie jums īsu brīdi pirms izlidošanas uz Pekinu," teica Levits, "mēs, visa Latvija, sekosim līdzi, jo jums ir reālas izredzes un mēs zinām, ka cīnīsieties līdz galam." Brāļi Dukuri atklāja, ka vēl pirms došanās uz Pekinu viņi aizvada treniņus tepat Siguldā. Tikšanās laikā brāļu tēvam un trenerim Dainim Dukuram, kurš ilgus gadus bija Siguldas trases direktors un pašlaik ir arī Latvijas skeletona izlases galvenais treneris, tika pasniegta Prezidenta medaļa. "Es vēlētos izmantot izdevību un pasniegt Prezidenta medaļu par to, ko jūs esat darījis Latvijas sporta labā, iedibinātiem augstiem standartiem un spēcīgu sportistu izaudzināšanu," teica Levits. "Sigulda arī var rādīt savu priekšzīmi ne tikai pārvaldībā un citās jomās, bet arī sportā - kamaniņas, skeletons, bobslejs. Un tas sevišķi pateicoties arī Dukura kungam, kurš atnesa pasaules elpu šeit un padarīja Siguldu tā pazīstamu visā pasaulē ar šo sporta kompleksu un, protams, arī sportistiem." Levits vēlēja veiksmi arī Markusam Vinogradovam, kurš ir pirmais Latvijas ziemeļu divcīņnieks kopš 1936.gada, kurš startēs olimpiskajās spēlēs. Avots: LETA