Foto

Populārā dziedātāja un Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere Olga Rajecka savā mājā Bukultos krāšņi nosvinējusi apaļo jubileju. Ja pirms desmit gadiem Rajecka pusgadsimta jubileju atzīmēja ar labāko dziesmu izlasi un grāmatu "Mana svētku diena", tad šogad viņa dosies vērienīgā koncerttūrē. Sveikt gaviļnieci bija ieradušies viņas skatuves kolēģi – dziedātājs Uģis Roze un ģitārists Aivars Gudrais, māksliniece Elita Patmalniece, meita Marija Migliniece, draudzene Ināra Trēziņa, deju kolektīvu "Rotaļa XO" un "Madara" dejotāji, Bukultu pašvaldības pārstāvji u.c. Gaviļniecei tika veltītas īpaši sagatavotas dziesmas un dejas, savukārt viesi tika cienāti ar zupu, karstvīnu un ļoti garšīgu torti, bet vakars noslēdzās ar sadziedāšanos un krāšņu salūtu. Atgādinām, ka Olgas Rajeckas jubilejas koncerttūre "Mana svētku diena" sāksies 2.aprīlī ar koncertu Lielvārdes Kultūras centrā, un ilgs līdz pat septembrim. Biļetes uz koncertiem var iegādāties "Biļešu Paradīzes" kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/performance/23006

Valērijam Maliginam veltīta ekspozīcija Olaines Vēstures un mākslas muzejā Olainē. Ekspozīcijas “Iedvesmas istaba” atslēgas vārdi ir deviņas spilgtas Valērija Maligina īpašības, kas izvēlētas, analizējot viņa personību, un ir bijušas veiksmes atslēga Valērija Maligina un “Olainfarm” sinerģijai. Skaitlis “9” ir bijis apzināti izvēlēts Valērija veiksmes skaitlis, kas caurvijis viņa dzīvi. Ekspozīcijas veidotāji iedvesmu telpas izveidē guvuši no Valērija Maligina teiktajiem vārdiem publikācijās un intervijās, no viņa līdzgaitniekiem un Olaines novada iedzīvotājiem.

Šodien biedrība "Dzīvnieku brīvība" piketā pie Zemkopības ministrijas pieprasīja likvidēt Covid-19 perēkli zvēraudzētavā SIA "Baltic Devon Mink". "Dzīvnieku brīvība" valdes loceklis Aivars Andersons uzsvēra, ka jau kopš pagājušā gada nogales organizācija vairākkārt centusies pievērst ministrijas uzmanību zvēraudzētavu radītajam Covid-19 apdraudējumam sabiedrības veselībai. "Diemžēl ministrija nav ņēmusi vērā nedz ārzemju, nedz Latvijas ekspertu atzinumus, ar savu bīstamo bezdarbību pakļaujot riskam sabiedrības veselību dažu ārvalstu uzņēmēju interesēs," norādīja Andersons. Jau vēstīts, ka zinātniekiem ir bažas par jaunu, cilvēkus apdraudošu Covid-19 mutāciju veidošanos kažokzvēru audzētāja "Baltic Devon Mink" ūdeļu novietnē.

Ziemassvētku laiks Ventspilī ir sācies! Pilsētā mirdz svētku rotājumu gaismas, koši sapostas eglītes un kursē "Ziemassvētku vilcieniņš", bet Lielais laukums pārsteidz ar jaunumu – Ziemassvētku klavierēm!

Šodien Latvijā viesojas ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš tikās ar Latvijas vadošajām amatpersonām. ASV valsts sekretārs piedalīsies NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā. Vizītes laikā Blinkenam paredzēta tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), Latvijas prezidentu Egilu Levitu, Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP). Paredzēts, ka Latvijas ārlietu ministrs ar ASV valsts sekretāru pārrunās drošības politikas izaicinājumus, reģionālos notikumus, divpusējos jautājumus, tostarp sadarbību ekonomikā, kā arī transatlantiskās attiecības, tai skaitā Trīs jūru iniciatīvas aktualitātes.

Kā katru gadu, jau tradicionāli līdz ar Pirmo adventi galvaspilsētā iedegtas Ziemassvētku egles un sācies svētku gaidīšanas laiks ar koncertiem, uzvedumiem, izstādēm un svētku gaismiņās rotātu pilsētvidi. "Svētku sajūtu pilsētā - gan centrā, gan apkaimēs - paliks līdz pat janvārim. Visbrīnumainākais notikums posmā ir Ziemassvētki, kuru priekpilnā, miera un gaišuma piepildītā gaidīšana sākas šovakar - kopā ar pilsētas galveno svētku eglīšu uzmirdzēšanu. Novēlu, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem šis notikums kļūtu par vienu daudziem Ziemassvētku mazajiem priekiem un brīnumiem," ieslēdzot svētku eglīšu apgaismojumu, uzsvēra Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP). Svētku gaidīšanas laikā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs pašvaldības sarūpētas trīs galvenās egles, kas rotāsies Doma laukumā, Rātslaukumā un 11.novembra krastmalā. Šogad Doma laukuma Ziemassvētku eglē ir saziedējušas gan lielākas, gan mazākas Ziemassvētku zvaigznes jeb puansetijas. Tās eglīti rotā sarkanos un sudrabainos toņos. Šie ziedi priecēs acis gan Vecrīgas apmeklētājiem, gan garāmgājējiem, tā vien vilinot pieiet un palūkoties uz eglīti visā tās krāšņumā. Egle Rātslaukumā būs bagāti rotāta viduslaikiem raksturīgā stilā ar zelta pārklājuma elementiem - zvaigznēm un ornamentāliem motīviem, lai iekļautos Rātslaukuma vidē un ēku ansamblī. Arī egle 11.novembra krastmalā būs rotāta Ziemassvētkiem raksturīgos toņos. Tāpat pašvaldība ir gādājusi par 16 eglēm, kas atradīsies dažādās pilsētas apkaimēs un par kuru rotāšanu rūpēsies pašu apkaimju iedzīvotāji, kā arī par 22 Ziemassvētku eglēm, kas rotāsies pie galvaspilsētas kultūras centriem, parkos, skvēros un laukumos. Pilsētā būs apskatāmas Ziemassvētku egles "Meža pasaka", "Rīgas gailis", "Zelta laterna", "Kraukšķītis", "Sakta", "Zeltīte", "Zvaigžņu egle" un daudzas citas.

Šogad "Spēlmaņu naktī" triumfu piedzīvoja režisora Viestura Kairiša iestudējums "Smiļģis" Dailes teātrī. Otrdien, 23. novembrī, teātra mākslas reformatora Eduarda Smiļģa 135.dzimšanas dienā, Dailes teātrī tika apbalvoti aizvadītās teātra sezonas izcilākie iestudējumi un individuālie sniegumi. Vorobjovs norādīja, ka aizvadītā teātra sezona, kas sākās 2020.gada septembrī un noslēdzās 2021.gada septembrī, ir uzskatāma par "force majeure" sezonu. "Tā kā šoreiz nav balvu kategoriju un nominantu, "Spēlmaņu nakts" ceremonija nebalstījās konkurences intrigā, bet gan stāstos par teātriem," skaidroja LTDS pārstāvis. "Spēlmaņu nakts" "Grand prix" balvu kā gada izrāde saņēma Kairiša režisētais iestudējums "Smiļģis". "Spēlmaņu nakts" balvu - "Skatuves naglu" - saņēma Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra režijas mākslas diplomdarba izrāde "Konklāvs", kas tapusi sadarbībā ar "Dirty Deal Teatro". Iestudējuma režisors ir Klāvs Kristaps Košins, autori - Diāna Kondraša un Košins. Lomas iestudējumā atveidoja Endīne Bērziņa, Košins un Jurģis Lūsis. "Skatuves nagla" piešķirta teātra trupas "Kvadrifrons" izrādei "Marija un zibens" Paulas Pļavnieces režijā. Iestudējuma dramaturgs ir Klāvs Mellis, bet kustību režisors - Rūdolfs Gediņš. Lomas iestudējumā, kas tapis Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, atveidoja Ance Strazda, Sandija Dovgāne, Reinis Boters un Āris Matesovičs. Ar "Spēlmaņu nakts" balvu apbalvots pēc Anetes Meleces darba motīviem tapušais Latvijas Leļļu teātra iestudējums "Kiosks" Vijas Blūzmas režijā. Iestudējuma radošo komandu veido arī mākslinieču apvienība "Grāfienes" jeb Ildze Jurkovska, Marianna Lapiņa, Dace Ignatova un Justīne Jasjukeviča. Savukārt lomas iestudējumā atveidoja Dace Vītola un Rihards Zelezņevs. Ceremonijā "Skatuves nagla" pasniegta scenogrāfei Ievai Jurjānei un Karišam par kopdarbu izrādē "Smiļģis" par "režijas un scenogrāfijas absolūtu saplūsmi, radot iestudējumu vizuālā teātra estētikā". Balvu saņēma arī Mārtiņa Eihes, Kristas Burānes, Pamelas Butānes un Jēkaba Nīmaņa izrāde "Mans kaimiņš ebrejs" Rēzeknes teātrī "Joriks". "Skatuves nagla" tika piešķirta režisoram Andrejam Jarovojam par "pārliecinošu konceptuālu eksperimentēšanu, kas rezultējas inovatīvās laikmetīgā teātra formās un atvērtos vēstījumos, sniedzot gan skatītājam, gan izpildītājam neviltotu jaunatklājuma prieku no izrādes uz izrādi". Tāpat balvu saņēma kontratenors Jānis Šipkēvics par lomu laikmetīgajā kameroperā "Tagadne", kas tapusi laikmetīgu skatuves mākslas notikumu sērijā "Pārmija" sadarbībā ar kultūrvietu "Hanzas perons". "Skatuves naglu" saņēma aktrise Ieva Segliņa par Raiņa lomu Dailes teātra izrādē "Smiļģis", savukārt režisors Dmitrijs Petrenko saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu par "procesuālu domāšanu repertuāra veidošanā un darbā ar aktieriem, kas ļauj izkāpt no komforta zonas un apgūt vēl nezināmas profesionālās teritorijas, tādējādi pulējot un asinot aktieru profesionālos ieročus". Ar "Skatuves naglu" apbalvota arī scenogrāfe un kostīmu māksliniece Marija Ulmane par "spilgtu un profesionāli pārliecinošu jaunākās scenogrāfu paaudzes reprezentāciju, iekļaujoties stilā atšķirīgās izrādēs un saglabājot personisko rokrakstu". Ceremonijā balvu saņēma arī Krista un Reinis Dzudzilo un Andrāšs Juhāsams par izrādes "Degunradži" vizuālo tēlu, ko režisējusi Ildiko Gāšpāra Dailes teātrī. "Skatuves nagla" pasniegta arī aktrisei Vitai Vārpiņai par Rutes Vulfas lomu izrādē "Ārsts" Dailes teātrī. Balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā šogad saņēma komponists Imants Kalniņš, savukārt "Latvijas mobilā telefona" Teātra inovācijas balvu saņēma Latvijas Nacionālā teātra virtuālās realitātes izrādes "Atver acis" radošā komanda.

Valsts prezidents Egils Levits šodien, 23. novembrī, svinīgā ceremonijā akreditēja Krievijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Mihailu Vaņinu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins septembrī par jauno Krievijas vēstnieku Latvijā iecēlis Vaņinu. Vēstnieks dzimis 1960.gada 1.augustā. No 2004. līdz 2009.gadam Vaņins bija Krievijas vēstnieks Slovēnijā, no 2012. līdz 2018.gadam viņš bija vēstnieks Dānijā. No 2009. līdz 2012.gada Vaņins ieņēma Krievijas ārlietu ministrijas ģenerāldirektora amatu. Vaņins amatā nomaina Jevgēņiju Lukjanovu, kurš darbu Latvijā sāka 2017.gada 7.februārī. Šogad Lukjanovs tika apstiprināts par Krievijas vēstnieku Baltkrievijā.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) un pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra šodien Tīreļu mežniecībā izraudzījās galvaspilsētas galvenās egles. Egles tika izraudzītas to rotāšanai Doma laukumā, Rātslaukumā un 11.novembra krastmalā. Tīreļu mežniecība ir slavena ar Ziemassvētku eglēm - koki, kas gadu mijas laikā rotā Doma laukumu un citas galvaspilsētas vietas, pārsvarā ir tieši no Tīreļiem. Šis jau būs 14.gads, kad galvaspilsētai egles tiks sagādātas "Rīgas mežos". Pašlaik mežniecībā aug vairāk nekā 21 000 sešus gadus un jaunākas Ziemassvētku eglītes. Nākotnē tās rotās gan galvaspilsētas laukumus, ielas vai apkaimes, gan tās būs iespējams iegādāties privātām vajadzībām.

Latvijas proklamēšanas 103. dzimšanas dienā Salaspils tērpusies svētku rotā, kas īpaš krāšņi uzmirdz diennakts tumšajā laikā

Halovīns jeb Visu svēto dienas priekšvakars, 31. oktobra vakars, tiek atzīmēts vairākās valstīs, arī Latvijā. Halovīns liturģiskajā gadā ievada trīs dienu ciklu, kuru veido ne tikai Halovīns, bet arī Visu svēto diena (1. novembris) un Visu dvēseļu diena (2. novembris). Halovīnā sāk pieminēt mirušos, svētos, mocekļus un dvēseles, kas vēl atrodas šķīstītavās. Halovīna vakarā cilvēki pārģērbjas par spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem un staigā pa mājām, ielām, prasot saldumus. Šī ir amerikāņu tradīcija, taču globalizācijas rezultātā izplatījusies arī citās valstīs.

Latvijas bokseris Mairis Briedis šodien cīņā pret Vācijas pārstāvi Arturu Mannu aizstāvēja sev piederošo Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) čempiona jostu pirmajā smagajā svara kategorijā (līdz 90,7 kilogramiem). Mairis Briedis izcīnījis uzvaru 3. raundā ar tehnisko nokautu.

Tieši 8.00 no rīta Eiropas vadošais mazumtirgotājs "Lidl" oficiāli uzsāka savu darbību Latvijā, vienlaikus atverot savus pirmos 15 veikalus visā valstī. Rīgas, Liepājas, Ventspils, Tukuma, Jelgavas, Ogres, Valmieras, Jēkabpils, Rēzeknes un Daugavpils iedzīvotāji bija pirmie, kas atklāja unikālo "Lidl" zīmolu piedāvājumu un iepirkšanās pieredzi 15 jaunajos veikalos, kas savas durvis pircējiem šorīt vēra pirmo reizi. "Lidl" Latvijā jau investējis vairāk nekā 200 miljonus eiro savu veikalu un loģistikas centra būvniecībā, kā arī veidojot jaunas ielas, satiksmes apļus, krustojumus, apstādījumus un dažādus apkārtējās infrastruktūras uzlabojumos. Uzņēmums Latvijā arī radījis jau vairāk nekā 2000 jaunas un labi apmaksātas darbavietas.

Par Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" kategorijā labākā pilnmetrāžas spēlfilma sacentīsies četras kinolentes, aģentūru LETA informēja balvas pārstāve Zane Dzene. Kategorijā labākā pilnmetrāžas spēlfilma balvai nominēta režisores Daces Pūces filma "Bedre", režisora Dāvja Sīmaņa "Gads pirms kara", režisores un producentes Lailas Pakalniņas "Spogulī" un režisores Martas Elīnas Martinsones filma "Tizlenes". Kategorijā labākā īsmetrāžas spēlfilma par uzvaru sacentīsies režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas filma "Atseko man", režisora Intara Rešetina filma "Flauta" un režisora Jāzepa Podnieka filma "Negaiss". Par labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas godu sacentīsies režisors Andrejs Verhoustinskis ar filmu "Delle", režisors Vitālijs Manskis ar filmu "Gorbačovs. Paradīze" un režisors Ivars Zviedris ar filmu "Uz neredzīti, Brasa!". Savukārt kategorijā labākā īsmetrāžas dokumentālā filma par uzvaru sacentīsies režisoru Māra Maskalāna un Kristīnes Garklāvas filma "Melnā stārķa kungs", režisora un producenta Ivara Zviedra filma "Nesaprastie", režisora Paula Ķestera filma "Pārceltuve" un režisores Elzas Gaujas filmas "Profesors un Gena". Kategorijā labākā animācijas filma balvai nominēta režisora un producenta Vladimira Leščova filma "Comeback", režisores Māras Liniņas "Čuči, čuči", režisora Nila Skapāna filma "Diendusa", režisora Edmunda Freiberga filma "Goda sardze" un režisora Jurģa Krāsona filma "Trubā". Kategorijā par labāko daudzsēriju filmu sacentīsies režisora Alvja Hermaņa "Aģentūra", režisoru kolektīva veidotā filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene" un režisoru kolektīva veidotā filma "Paliec negatīvs". Savukārt kategorijā par labāko debijas filmu sacentīsies Hermaņa "Aģentūra", režisores Martinsones "Tizlenes" un režisores Helēnas Zīles "Vienam". Par labākās studentu filmas godu sacentīsies režisores Lāsmas Bērtules "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas", režisora un producenta Rūdolfa Anžes darbs "Bezfilma", režisora Emīla Alpa filma "Mia", režisora Jāzepa Podnieka filma "Negaiss", režisores Līvas Polkmanes filma "Priekuļu miljonāri" un Gaujas filma "Profesors un Gena". Kategorijā labākais spēlfilmas režisors nominēti Pūce, Sīmanis un Martinsone. Savukārt kategorijā labākais scenārists nominēti Pūce, Sīmanis, Ivo Briedis, Baņuta Rubess, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, Pakalniņa un Martinsone. Savukārt kategorijā par labāko spēlfilmas operatora darbu sacentīsies Aigars Sermūkšs par darbu "Tizlenēs", Aleksandrs Grebņevs par darbu "Wild East. Kur vedīs ceļš", Andrejs Rudzāts par darbu daudzsēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene, Gads pirms kara". Tāpat par uzvaru šajā kategorijā sacentīsies Gatis Grīnbergs par darbu filmā "Bedre" un Gints Bērziņš par darbu "Spogulī". Uz labākās aktrises godu galvenajā lomā pretendē Asnāte Sofija Rožkalne par darbu "Tizlenēs", Dace Everss par darbu "Bedrē", Guna Zariņa par darbu "Emīlijā. Latvijas preses karalienē" un Madlēna Valdberga par darbu "Spogulī". Savukārt uz labākā aktiera godu galvenajā lomā pretendē Petrs Buhta par darbu filmā "Gads pirms kara", Juris Bartkevičs par darbu filmā "Emīlija. Preses karaliene" un Lauris Dzelzītis par darbu filmā "Spogulī". Kategorijā labākā aktrise otrā plāna lomā nominēta Agnese Budovska par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš", Baiba Broka par darbu daudzsēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene", Elza Leimane par darbu filmā "Spogulī" un Indra Burkovska par darbu filmā "Bedre". Savukārt kategorijā labākais aktieris otrā plāna lomā nominēti Egons Dombrovskis par darbu filmā "Bedre", Kaspars Zāle par darbu "Emīlija. Latvijas preses karaliene", Lauris Dzelzītis par darbu filmā "Gads pirms kara" un Vilis Daudziņš par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš". Kategorijā labākais filmas mākslinieks nominēts Aivars Žukovskis par darbu filmā "Tizlenes", Aldis Meinerts par darbu filmā "Spogulī", Krāsons par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš", Kristīne Jurjāne par darbu filmā "Gads pirms kara". Kategorijā labākais kostīmu mākslinieks par uzvaru sacentīsies Aija Strazdiņa un Rūta Kuplā par darbu filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene", Jūlija Volkinšteine par darbu filmā "Tizlenes", Kristīne Jurjāne par darbu filmā "Gads pirms kara" un Līga Krāsone par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš". Savukārt par labākā grima mākslinieka godu sacentīsies Aija Beata Rjabovska par darbu filmā "Gads pirms kara", Dzintra Bijubena par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš", Tamara Koubova, Zane Žilinska un Vivita Jansone par darbu daudzēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene". Kategorijā labākais komponists izvirzīts Kārlis Auzāns par darbu daudzsēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene", Pauļus Kilbausks un Vigints Kisevičs par darbu filmā "Spogulī", Santa Ratniece par darbu filmā "Dabsikā gaisma" un Valters Pūce par darbu filmā "Bedre". Savukārt kategorijā labākais skaņu režisors nominēts Andris Barons par darbu filmā "Trubā", Anrijs Krenbergs par darbu filmā "Gorbačovs. Paradīze", Ģirts Bišs par darbu filmā "Goda sardze", Ernests Ansons par darbu filmā "Viss reizē zied", Sauļus Urbanavičs par darbu filmā "Gads pirms kara". Par labākā montāžas režisora godu sacentīsies Anna Rindova par darbu filmā "Gads pirms kara", Ieva Veiverite par darbu filmā "Spogulī", Madara Didrihsone par darbu filmā "Tizlenes" un Jevgēņijs Ribalko par darbu filmā "Gorbačovs. Paradīze". Savukārt kategorijā labākais dokumentālās filmas režisors nominēts Andrejs Verhoustinskis par filmu "Delle", Zviedris par darbu filmā "Uz neredzīti, Brasa!" un Manskis par darbu filmā "Gorbačovs. Paradīze". Kategorijā labākais dokumentālās filmas operators par uzvaras lauriem sacentīsies Aleksandra Ivanova par darbu filmā "Gorbačovs. Paradīze", Andrejs Rudzāts par darbu filmā "Viss reizē zied", Verhoustinskis par darbu filmā "Delle", Haralds Ozols un Zviedris par darbu filmā "Uz neredzīti, Brasa!" un Valdis Celmiņš par darbu filmā "Es piedzimu Rosellīni". Savukārt par uzvaru labākās animācijas filmas režisora godu sacentīsies Edmunds Jansons par filmu "Goda sardze", Nils Skapāns par filmu "Diendusa" un Vladimirs Leščovs par darbu filmā "Comeback". Par labākā animācijas filmas mākslinieka godu sacentīsies Jansons par filmu "Goda sardze", Jurģis Krāsons par darbu pie filmas "Trubā". Tāpat nominēts Krāsons par darbu filmā "Trubā", Vladimirs Leščovs par darbu filmā "Comeback" un Ūna Laukmane par darbu filmā "Čuči, čuči". Avots: LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 30.septembrī, tikās ar Tokijas 2020 olimpisko un paralimpisko spēļu medaļniekiem, treneriem, kā arī atbalsta personālu, lai sveiktu un godinātu sportistus par viņu panākumiem sporta spēlēs. "Es varu tikai apbrīnot jūs par apņēmību, ejot uz mērķi. Paldies jums, ka radāt gandrīz 2 miljoniem cilvēku Latvijā iespēju būt lepniem par savu valsti. Par to, ka mums ir sava valsts, kurā paši esam noteicēji. Jūs arī rādāt mums piemēru, kā uzņemties atbildību - par savu izvēli, uzvarām un arī zaudējumiem. Prieks par jūsu sasniegumiem un paldies par jūsu darbu - jūs visi esat mūsu varoņi!" godinot olimpiešus, uzsvēra K. Kariņš. Ministru prezidents arī katram olimpietim pasniedza Ministru prezidenta pateicības rakstu un piemiņas medaļu.

Noslēgusies Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekta izstrāde, un uzsākta būvdarbu realizēšanas fāze. Šodien ar svinīgu lāpas iedegšanu Brīvības pieminekļa pakājē atklāta būvdarbu uzsākšana. Brīvības pieminekļa izgaismošanas un tā apkārtnes labiekārtošanas projekta realizēšanu veiks Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas gaisma”, bet AS “Būvuzņēmums Restaurators” nodrošinās vispārējo būvdarbu vadīšanu. Projekta realizācija tiek veikta par privāto ziedojumu, Rīgas pašvaldības un valsts budžeta līdzekļiem. Šodien visi projekta veicēji parakstījās Brīvības pieminekļa Goda grāmatā. Lāpas iedegšana kā simbols izgaismošanas būvdarbu uzsākšanai izvēlēts par godu tēlnieka Kārļa Zāles projektam “Mirdzi kā zvaigzne”, kurš arī kļuva par uzvarētāju 1930. gada decembrī, kad konkurss pieminekļa metiem noslēdzās.

Latvijas bokseris Mairis Briedis šodien preses konferencē pirmo reizi satika savu nākamo pretinieku, Vācijas pārstāvi Arturu Mannu. Tajā bez abiem bokseriem piedalījās sportistu menedžeri Raimonds Zeps un Daniels Todorovičs, kā arī cīņas promotieris Kalle Zauerlands. Briedis 16.oktobrī "Arēnā Rīga" cīnīsies ar Mannu. Abi bokseri cīnīsies par Briedim piederošo Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) čempiona jostu pirmajā smagajā svara kategorijā. Briedim tā būs pirmā cīņa pēc vairāk nekā gada pārtraukuma. Latvieša pretinieks Manns, kuram dota iesauka "Zibensvīrs", piecas dienas pirms cīņas būs nosvinējis savu 31 gada dzimšanas dienu. Profesionālajā boksā viņš ir kopš 2015.gada un šajā laikā 18 cīņās svinējis 17 uzvaras, deviņas no tām ar nokautu. Pēdējo reizi ringā viņš kāpa pērnā gada jūnijā, kad ar nokautu uzvarēja citu Vācijas bokseri Radu Rašīdu. Kazahstānas pilsētā Aktebē dzimušajam Mannam savulaik piederēja Pasaules Boksa organizācijas (WBO) starptautiskā čempiona josta. Briedis pērn septembra beigās Minhenē Pasaules boksa supersērijas (WBSS) finālcīņā uzvarēja kubieti Junielu Dortikosu un ieguva Muhameda Ali trofeju, IBF čempiona jostu pirmajā smagajā svarā un žurnāla "The Ring" jostu. 36 gadus vecais Briedis profesionālā boksera karjerā izcīnījis 27 uzvaras, no kurām 19 bijušas ar nokautu. Viņš cietis vienu zaudējumu - WBSS pirmās sezonas pusfinālā Rīgā pret ukraini Oleksandru Usiku. Avots: LETA

Šodien arī Latvijā norisināsies Pasaules talka jeb "World Cleanup Day". Pasaules talka ir globāla kustība, kas pulcē miljonus cilvēku vienota mērķa labā - lai padarītu pasauli tīrāku un zaļāku, kā arī izglītotu sabiedrību par ilgtspējīgām vērtībām un dzīvesveidu. Pasaules talka Latvijā tiek tradicionāli atzīmēta ar koku stādīšanas akciju, veicinot vides apjaunošanu un apzaļumošanu. Pasaules talkas atklāšanas pasākums norisinājās Daugavmalā pie Lielā Kristapa, Rīgā. Tajā piedalījās Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Juris Hiršs, Latvijas Nacionālās operas operdziedātāja Sonora Vaice, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas audzēknes.

Šodien plkst.12 medijiem tika izrādīti Rīgas pils Svētku zāles jaunākie griestu gleznojumi un Valsts prezidentu portretu galerijas papildinājumi. Klātesošos uzrunāja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, Rīgas pils atjaunošanas padomes locekle, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce, jaunāko griestu gleznojumu autori Andris Eglītis un Aleksejs Naumovs, kā arī bijušā Valsts prezidenta Vējoņa portreta autore Frančeska Kirke. Rīgas pilī par 62 145 eiro tapuši jauni griestu gleznojumi un papildināta prezidentu portretu galerija. Rīgas pils Svētku zāles divus griestu gleznojumu - Naumova "Tautas manifestācijas Daugavmalā" un Eglīša "Latvijas Republikas dibināšana 1918.gada 18.novembrī" izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas ir 51 155 eiro. Lēmumu par gleznojumu nepieciešamību pieņēma Rīgas pils atjaunošanas padomes 2017.gadā. Savukārt māksliniece Kirke ir pabeigusi bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa portretu, kas kopā ar rāmi izmaksāja 10 990 eiro.

Pie Saeimas šodien sākās mēnesi ilga organizācijas "Dzīvnieku brīvība" akcija, kuras laikā aktīvisti sēdēs sprostā un šādi aicinās aizliegt Latvijā zvēraudzēšanu. Kā informēja dzīvnieku aizstāvības organizācijas "Dzīvnieku brīvība" pārstāvji, sprostos sēdēšanas akcija notiks saistībā ar septembrī gaidāmajiem Saeimas balsojumiem par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas varētu noteikt kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Dzīvnieku aizsardzības akcija "Mēnesis sprostā" norisināsies līdz 14.oktobrim, un to organizē dzīvnieku aizsardzības biedrība "Dzīvnieku brīvība". 30 dienas un naktis pie Saeimas lielā metāla sprotā un infoteltī nepārtraukti atradīsies cilvēki, mudinot Saeimas deputātus balsot par zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā.

No 30.augusta līdz 3.oktobrim visā Latvijas teritorijā norisinās militārās mācības "Namejs 2021". Šogad militārajās mācībās "Namejs 2021" piedalīsies 9990 karavīru. 9375 dalībnieki būs no Latvijas, bet 615 būs sabiedroto karavīri no Polijas, Igaunijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Lietuvas. Šogad militārās mācības lielā mērā sakrīt ar Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām mācībām "Zapad 2021", kuras šogad norisināsies no 10.septembra līdz 16.septembrim. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) sacīja, ka oficiāli kaimiņvalstu militārajās mācībās piedalīsies aptuveni 13 000 karavīru, bet vairāki mediji ziņo, ka iesaistīto karavīru skaits, ņemot vērā Krievijas teritorijas plašumu, varētu sasniegt pat 200 000. Militāro mācību "Namejs 2021" uzdevumi ir izvērtēt un pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku komandvadības sistēmu, stiprināt sadarbību starp vienībām, pārbaudīt un pilnveidot apgādes jautājumus, gaisa un sauszemes operāciju integrācijas procedūras, kā arī īstenot un izvērtēt taktiskās operācijas hibrīda un konvencionāla konflikta apstākļos.

Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levites kundze tiekas ar Tokijas paraolimpisko spēļu dalībniekiem.