Latvijas Psihologu arodbiedrības vadītājs Jānis Caics sarunājas ar «Praktisko Astroloģiju» par mūžīgu tēmu. Jau mūsu senči zināja, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Mēs, XXI gadsimta sabiedrība, joprojām mēdzam izvēlēties datumus, kad sākt jaunu dzīvi. Atliekam. Pārdomājam. Aizmirstam. Tie, kuri formulē savu mērķi šeit un tagad un uzreiz rīkojas, ir uzvarētāji. «Praktiskā Astroloģija» sarunu par mērķiem un motivāciju nesāka ne pirmdienā, ne 1. janvārī, ne žurnāla dzimšanas dienā, bet vienā no parastām decembra trešdienām. Jānis Caics nerunā par augsto teoriju, bet piedāvā praktisku ceļvedi, kā palīdzēt sev un tuviniekiem.
- Kāpēc mēs, cilvēki, bieži gribam sākt jaunu dzīvi kaut kad vēlāk, nevis tūlīt un šeit? Mānām sevi, jo apņemšanās aizmirstas, kaut kas nesanāk un atmetam ar roku.
- Vispirms jāizvērtē, kāds ir cilvēks, kādā vidē atrodas. Viņam apkārt ir vistuvākie cilvēki, no kuriem saņem pirmatnējo informāciju. Tā viņam veidojas uzskati par dzīvi, par pasauli, kurā atrodas. Uz cilvēku iedarbojas ļoti daudz informatīvā starojuma. Vai tie būtu cilvēki, kurus viņš satiek nejauši uz ielas vai skolā, bērnudārzā, augstskolā, vai informācija internetā, televizorā, grāmatās.
Cilvēku rīkoties pamudina kāds cits, iedarbojoties uz zemapziņu ar skatienu, vārdu, kustību. Un pēkšņi tiek pieņemts lēmums: es atmetīšu smēķēšanu, nelietošu alkoholiskos dzērienus, sākšu sportot, nometīšu lieko svaru, pamēģināšu atbrīvoties no slimības, cik tas iespējams, apgūšu jaunu vielu, sākšu gatavoties pārbaudījumiem augstskolā.
Ir cilvēki, kuri atklāj, kāpēc sāk jaunu dzīvi konkrētā datumā, ir tādi, kas klusē un nestāsta savus noslēpumainākos ciparus, ar kuriem tiek saistīta veiksme vai neizdošanās. Ko cilvēks parasti izvēlas? Nozīmīgus datumus, kas saistīti ar valsts gadadienām, savu dzimšanas dienu, tuvinieku zīmīgās dienas, apaļās jubilejas. Tad gan no rīta pamodīsies un uzreiz viss notiks! Nē.
Tomēr galvenais ir motivācija, bez tās nevar sasniegt mērķi. Ja tiešām gribas rezultātu, ir jāsāk uzreiz. Cik zināms no statistikas pasaulē, ja cilvēks sāk jaunu dzīvi uzreiz, tiklīdz nolēmis, apmēram puse sasniedz rezultātu.
Svarīgi, kā tuvinieki motivē, ja cilvēks grib atbrīvoties, piemēram, no atkarības. Nereti tuviniekiem ir izdevīgi, ka atkarīgais joprojām ir atkarīgs. Tad viņi var justies pārāki, var aizrādīt, jo viņš taču ir vājš. Ja šis cilvēks sadūšojas un kādu laiku nelieto atkarību izraisošas vielas, apkārtējie sāk uztraukties, jo viņi vairs nevar uzvesties kā līdz šim.
- Arī viņiem jāmaina sava uzvedība, bet pārmaiņas ir iziešana ārpus komforta zonas.
- Iespējams, viņi nejūtas laimīgi: re, ir cilvēks, kurš ar gribasspēku panācis rezultātu, bet es turpinu lietot. Tāpēc viņiem apzināti vai neapzināti vajag panākt, lai viņš atkal uzkāpj uz grābekļa. Tad viņi priecājas - re, sāk no jauna to pašu! Cilvēkam diemžēl patīk tīksmināties par otra nelaimi.
- Varbūt ne vienmēr ir tik ļauni. Teiksim, kāds izdomā trenēties maratonam, un viņa draugs nolemj piebiedroties, jo domā: cik laba iecere, es arī varu. Sacensības gars var būt pozitīvs impulss?
- Cilvēks vēlas piederēt grupai. Ja nolemj skriet, vajadzīgs ekipējums. Tātad ir jākonsultējas ar citiem skrējējiem. Tā viņš apgūst jaunu informāciju un nav vientuļš. Ja ir kāds, ar ko kopā no rītiem var skriet, tad viņi viens otru motivē. Tam, kuram ir lielāka pieredze, ir patīkami uzņemties skolotāja lomu un mudināt celties, neslinkot.
- Ja gribam sākt jaunu, skaistu dzīvi, tātad labāk to darīt kolektīvi. Efekts būs noturīgāks?
- Noteikti. Ir tāds fenomens kā sociālie tīkli. Tur ievietojam skaistas bildes, aprakstus, un arī citiem gribas sacensties, parādīt, kur bija, ko darīja. Tas var būt dzinulis, kas mudina turpināt iesākto. Piemēram, ieliec savas skriešanas bildes. Un turpini skriet un likt bildes.
Brīžos, kad cilvēkam šķiet grūti izdarīt to, ko ir apņēmies, var pierakstīt punktu pa punktam. Tad ir lielāka motivācija. Ja būs sastādīts darba plāns pa datumiem, tad varēs sakarīgi plānot un ievērot plānu. Var mājās pielīmēt lapiņas ar veicamajiem darbiem.
Ģimenes locekļu iesaistīšana būs vēl motivējošāks faktors. Tuvinieku atbalsts ir ļoti svarīgs, arī viņiem ir jābūt motivācijai palīdzēt un atbalstīt savu tuvāko.
Cilvēka psiholoģija ir tāda, ka viņš grib sasniegt rezultātu, tikai viens to var panākt ātrāk, cits - lēnāk. Svarīgi ir noturēt sasniegto. Gribi atbrīvoties no liekā svara, konsultējies, kāpēc svars ir tāds. Varbūt notiek hormonālas pārmaiņas, varbūt jāuzlabo dzīvesveids. Svarīgi ir rīkoties bez spriedzes, soli pa solim, bez steigas un izvirzīt samērīgus mērķus. Cilvēks uzreiz nevar noskriet maratonu. Varbūt kāds to ir izdarījis, bet kādā stāvoklī viņš ir pēc tam, kā atgūstas no slodzes, kā tas iedarbojas uz viņa garīgo un fizisko veselību - to reti rāda un stāsta. Vienmēr ir tā, ka jāatjauno tas resurss, ko atdod. Tas ir apmaiņas princips: ko es dodu, ko saņemu un kā jūtos, kāda ir mana veselība ilgtermiņā.
Atbildot uz jautājumu - jā, ar atbalsta grupu cilvēkam ir vieglāk sasniegt rezultātu.
- Pēc jūsu pieredzes, kādus mērķus visbiežāk izvirza, materiālus - par mašīnu vai labāku darbu, vai arī kāds grib sasniegt augstāku - morāli ētisku mērķi? Tie morāli ētiskie mērķi skan cēlāk nekā pilns vēders un naudasmaks.
- Morāli ētisku mērķu arī ir daudz. Jautājums - kas cilvēku ir mudinājis uz tādiem mērķiem? Tuvs cilvēks vai informācija medijos? Diemžēl daļa cilvēku iekrīt sektās. Labu mērķu mudināti, viņi grib garīgi attīstīties, mīlēt visus cilvēkus, bet bieži nemīl sevi. Grūti mīlēt citus, ja nemīli sevi. Cilvēkus ar nenoturīgu psihi «garīgie labvēļi» iesaista tā dēvētajās piramīdās. Tā notiek daudzās valstīs - cilvēkiem ir laba motivācija tikt pie lielas naudas un to ziedot, bet viss beidzas ar to, ka viņus aptīra un iedarbojas psiholoģiski. Skaties un brīnies - gudrs, izglītots cilvēks, bet tā iekrīt. Tas ir fenomens, kāpēc tā notiek.
Tāpēc atkal jāatgriežas pie sākumā runātā - kāda ir apkārtējā vide? Ir gadījumi, kad jāiet vairs ne pie psihologa un psihoterapeita, bet pie psihiatra, jo garīgi nesagatavots cilvēks ir pārāk dziļi iebraucis tur, kur jāatrodas profesionāļiem. Viņa garīgā veselība ir traucēta. Viņam ir motivācija darīt sev labu, diemžēl pārcenšas, pārpūlas. Ir ne tikai fiziskā pārpūle, bet arī garīgā. Mēdz runāt par profesionālo izdegšanu, šādos gadījumos es teiktu, ka notiek amatieru izdegšana. Tu gribi pārspēt profesionāļus, un blakus nav neviena, kurš varētu palīdzēt.
- Tieksme garīgi pilnveidoties ir kļuvusi par modes lietu, ja nenodarbojies ar jogu, neapmeklē dvēseļu sakārtošanas akadēmijas un tamlīdzīgus kursus, tad neesi neko vērts.
- Diemžēl tā ir. Motivācija parasti ir: būšu kā pārējie vai labāks, pārāks. Ja es ievietoju internetā daudz savu bilžu un pārspēju citus, kāds man seko, lai būtu priekšā. Tāpēc ir jāsacenšas. Kāds cenšas apgūt daudz jaunas informācijas, bet lasa pavirši, neiedziļinoties, tikai tālab, lai varētu pārējiem demonstrēt savas plašās zināšanas. Ir cilvēki, kuri motivēti apmeklēt ļoti daudz semināru visdažādākajās jomās. Viņi krāj sertifikātus. Un nevar apstāties.
- Tā ir atkarība.
- Tieši tā. Tāpēc vienmēr vajag uzdot vienkāršu jautājumu: kā es dzīvē izmantošu iegūtās zināšanas? Var vielu apgūt teorētiski, akadēmiski, bet ko tālāk? Staigājošā bibliotēka, kas var atbildēt uz jebkuru jautājumu. Varbūt viņu tas apmierina.
- Tad kā varētu formulēt personības briedumu? Ja kāds akli seko savam elkam un nodara sev ļaunu, tad viņš ir kā bērns, kurš uzsit punus.
- Zināmā mērā viņš attīstās kā bērns. Pakļaujas apkārtējai videi, tā viņu veido. Mēdz teikt: pasaki, kas ir tavs skolotājs, pateikšu, kas tu esi. Pieņemsim, ka cilvēkam ir impulss dzīvot pa jaunam. Viņš nolemj nemelot, būt patiess. Nevis paklusēšu kādā brīdī, bet nemelošu, teikšu, kā ir. Kad sākas pirmās grūtības ar motivāciju, cilvēks pēc dažām stundām vai dienām atgriežas turpat, kur bija pirms tam. Tā notiek ar daudziem mērķiem. Neizdodas, un ir kritiens atpakaļ. Pēc tam sākas sirdsapziņas pārmetumi, sevis nomelnošana. Tas ir bremzējošs faktors, kas neļauj sākt atkal no jauna.
Tāpēc vienmēr svarīgi rīkoties mierīgi. Viss notiks. Viss, ko cilvēks vēlas mainīt savā dzīvē, ir jādara pakāpeniski. Skolā bērns sāk iet pirmajā, otrajā, trešajā klasē, nevis uzreiz piektajā vai desmitajā, vai augstskolā. Nerunāju par brīnumbērniem. Tātad jārīkojas pakāpeniski, samērīgi, lai cilvēks būtu apmierināts ar mazu rezultātu, ko sasniedza šodien. Lai nelamātu sevi, bet nostiprinātu sasniegto un virzītos tālāk. Kā jādomā pīpmanim? Šodien neuzvilkšu dūmu. Šodien! Un tad notiek brīnumi, ka cilvēks ir smēķējis 30-40 gadus, bet pēkšņi pārtrauc. Tāpēc, ka viņš sāk šeit un tagad.
- Vai ar hipnozi var ietekmēt gribu kaut ko nevēlamu pārtraukt vai kaut ko vēlamu uzsākt?
- Tas ir darbs ar zemapziņu. Ir unikāli gadījumi, kad hipnoze palīdz aizmirst, dziļāk noslēpt traumu. Tomēr līdztekus cilvēkam pašam ir apzināti jādarbojas, jāpaplašina sava apziņa. Viņam ir jāsaprot, ko dara un kāpēc, tad jutīsies apmierināts. Protams, ar apņemšanos izpildi būs kā pa viļņiem, tāpēc jāiemācās priecāties par sasniegto. Prieks ir motivējošs. Sākumā jācenšas kaut nedaudz dabūt pozitīvo lādiņu: man izdevās! Tad var turpināt. Labi, ja ir cilvēks, kurš atbalsta un nostiprina motivāciju, tātad ir atbalsta grupa.
- Uz kādām jaunas dzīves sākšanas kļūmēm jūs norādītu? Kad nevajag spiest sevi rīkoties pretēji ieradumam?
- Ļoti bieži saka: pirmdien sākšu jaunu dzīvi. Jo nedēļas pirmā diena. Bet, statistiski vērtējot, pirmdienā sāktā jaunā dzīve visbiežāk neizdodas. Atcerēsimies citu teicienu: pirmdiena - grūta diena. Tas ir galvenais faktors, kas iedarbojas uz cilvēku, jo pirms pirmdienas ir bijusi svētdiena. Ja vien svētdien nestrādā, tad cilvēks atslābinās, atbrīvojas, atrodas citās emocijās, citā garīgajā un fiziskajā telpā. Pirmdiena sākas ar disciplīnu, pašdisciplīnu, un motivācijai sākt kaut ko pavisam citu ir jābūt daudz spēcīgākai nekā brīvdienā. Pirmdien uz cilvēku spēcīgāk iedarbojas vide, citi cilvēki, viņš nogurst. Pirmdien vajadzētu pakāpeniski pārslēgties uz darba režīmu, otrdien cilvēks būs daudz ražīgāks. Es ieteiktu jaunu dzīvi sākt sestdien, jo priekšā ir brīvdienas un pavisam cita motivācija. Tad var pameditēt, noskaņoties, sagatavoties, ir pieejama atbalsta grupa ģimenē.
- Numerologi mēdz brīdināt, ka likumdošanā 1. janvāris nebūt nav labākais datums, kad ieviest jaunas normas.
- Pirmais janvāris parasti ir brīvdiena. Cilvēks pamostas jaunā gadā, uz viņu iedarbojas informatīvajā telpā valdošais negatīvisms. Kas gaidāms? Jauni likumi, no kuriem daļa vistiešāk ietekmē viņa ekonomisko situāciju. Tiek paaugstināta maksa par pakalpojumiem, precēm. Viņš ir neapmierināts.
Arī pilnmēness daļu cilvēku it kā neietekmē, bet pavērojam, kas notiek uz ceļiem! Redzam, ka ietekmē gan. Savukārt tukšā mēnesī nav enerģijas. Tāpēc apņemšanos īstenot sākam vai nu jaunā mēnesī, kad pieplūst enerģija un varam motivēti darboties, vai arī dilstošā mēnesī, kad var atbrīvoties no sliktiem paradumiem. Bet pa vidu ir tukšums - vai nu pilnmēness, vai tukšs mēness. Tāpēc vajag piemēroties dabas ritmiem un rīkoties, kad enerģija uznes visaugstāk vilnī vai arī enerģija samazinās. Tas īsā laika periodā dod iespēju gūt panākumus, kamēr vajadzīgā Mēness fāze turpinās.
- Un jaunais paradums sāk nostiprināties.
- Bieži piesaukts piemērs. Gribas iet pie ledusskapja. Padomāsim, vai vajag, jo izvēle ir - palīdzēt organismam, neēst vakarā. Pajautā sev - ko iegūšu, no kā atbrīvošos? Kas uz mani iedarbojas pozitīvi un kas negatīvi, kādi šķēršļi man traucē, lai varētu sasniegt rezultātu? Kas man jādara, lai būtu ar sevi apmierināts?
- Kad to skaļi pasaka kāds cits, tad šķiet vienkāršāka par vienkāršu tāda saruna ar sevi. Ir cilvēki, kuri kopš bērnības ir ļoti motivēti. Zina, ko grib sasniegt. Citiem ir grūti saņemties.
- Tagad skolā un bērnudārzā māca vairāk nekā senāk. Bērni redz un uzzina to, ko iepriekš skolēni nezināja. Viņiem ir priekšstats, pieņemsim, par observatoriju, zvaigznēm, un rodas motivācija kļūt par astronomu. Tiešām, ir cilvēki, kuri atzīst, ka tikuši motivēti jau bērnībā. Zinu gadījumu, kad vairākus puikas ietekmēja seriāls. Viņi nolēma apgūt ķīmiju, jo seriālā daudz kas bija saistīts ar ķīmiju. Pirms tam zēni mācījās ne visai labi, bet seriāla ietekmē nolēma iestāties Ķīmijas fakultātē. Zinu, ka cilvēki ir savu bērnības sapni realizējuši. Arī kino dažreiz ļoti labi motivē pārveidot savu dzīvi.
- Tie zēni viens otram bija atbalsta grupa.
- Jā. Viņu zināšanas ķīmijā nebija labā līmenī. Pasniedzēji priecājās, kad viņi kļuva par teicamniekiem. Viņi pat skolā mācījās augstskolas vielu ķīmijā. Vēl ir jautājums, cik noturīga ir motivācija. Kāds meklē palīdzību zīmīgos datumos, cits - atbalstu apkārtējā vidē. Kad cilvēks ir sasniedzis mērķi, jāsaprot, kā rīkoties. Vai nu stabili jāturas pie sasniegtā, jo mēdz būt cilvēki, kuri gribēs otru paklupināt, vai arī jāizvēlas nākamais mērķis.
- Vai arī jāuzturas tādu cilvēku vidū, kas neskauž un nevēl ļaunu.
- Tieši tā. Es smejos, ka kaislīgs makšķernieks arī svešā vietā atrod tādus pašus, un dzērājs atrod tādus pašus dzērājus, pat ja nevienu nepazīst. Jo grupā ir vieglāk. Ja motivējam sevi uz pozitīvo, ir nepieciešams atbalsts. Savējie saprot vislabāk. Ja cilvēks starp sev līdzīgiem ir motivēts augt, attīstīties, viņš neies prom no tādas vides. Viņi pašizglītojas grupā, vēlas dalīties ar informāciju, būt skolotāja lomā kādam, kurš nupat pievienojies. Veidojas pozitīvas, atbalstošas attiecības, vairāk nekā draudzība. Cilvēki ir gatavi cits citam palīdzēt jebkurā brīdī. Viņi iegūst iemaņas, kā palīdzēt, un māca cits citu. Tā ir ķēdīte, kā pasaule kļūst labāka.
- Kā rīkoties, ja mērķis ir bijis neatbilstošs patiesajām vajadzībām vai pastāv šaubas par tā nepieciešamību? Cilvēks uz mērķi virzās kā pret kalnu un nevar saprast, vai jāturpina vai jāmet malā.
- Iespējams, cilvēks nav izvērtējis savas optimālās spējas. Iedomāsimies, ja kāds ikdienā cēla desmit kilogramus un pēkšņi jāpaceļ simt. To nevarēs izdarīt. Tāpat ir ar mērķi, ar labiem nodomiem - ir adekvāti jāvērtē, ko var izdarīt, mērķim jābūt sasniedzamam, lai tas nenodarītu kaitējumu cilvēkam, lai viņš nezaudē motivāciju paveikt vēl kaut ko.
Arī sportists gūst traumu, kad pārpūlas. Ir pārslodze, un nav ievērots režīms. Tad nevar nodarboties ar sportu, bet gribas ātri sasniegt rezultātu, cilvēks steidzas, ir grūti sevi nobremzēt un pakāpeniski palielināt slodzi. Liekas, kurš gan to nezina, bet dzīvē tik gludi nenotiek.
Arī mērķi jānosaka pakāpeniski un jāīsteno soli pa solim, nostiprinot sasniegto. Tikai pēc tam jāturpina virzīties tālāk. Ir jāmeklē pozitīvs stimuls. Ja neviens neslavē, tad uzslavēsim sevi paši. Nelamāsim. Teiksim: tev viss izdodas. Un tad būs rezultāts.
Cilvēki dažreiz saka: nodarbošos ar labdarību. Sāk, bet nenosaka robežas. Cilvēks mokās, jo nespēj sevi motivēt nodarboties ar labdarību un tāpēc jūtas neomulīgi. Tikai ar laiku saprot, ka nevar nodarboties ar labdarību vien, varbūt vajag pārslēgties uz kaut ko citu, lai atgūtu motivāciju un atgrieztos iepriekšējā nodarbē. Kad no sevis atdod arvien vairāk un vairāk, cilvēks neaug, neattīstās, jo uztur citus cilvēkus, atdod spēkus citiem un pats paliek novārtā. Lai neatpaliktu no pārējiem, ir jāaug pašam. Bet nu vairs nav laika nodarboties ar sevi, aprūpēt, apmīļot sevi. Tas ir pasaules glābēja sindroms.
Nevajadzētu noteikt datumus. Ja vēlamies no kaut kā atbrīvoties, darām uzreiz. Tad rodas pozitīvas emocijas. Cilvēkam vienmēr būs atrunas, kāpēc nesanāca, neizdevās. Atrunas būs precīzas, atbilstošas apstākļiem. Ziniet, ja atrunāsieties vienu reizi, sekos tāds pats turpinājums. Noteikti. Nebūs atrunu, būs virzība un rezultāts. Nevajag meklēt attaisnojumu, kāpēc neizdevās. Meklēsim, kas ir jāizdara, lai izdotos turpmāk. Tad būs rezultāts.
CV
Baltijas Psihologu asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Vairāk nekā 30 gadus nopietni interesējas par numeroloģiju.
Atzīst, ka pārbaudījis skaitļu ietekmi vispirms uz sevi, pēc tam uz tuviniekiem un citiem cilvēkiem. Nodarbojoties ar numeroloģiju, sapratis, ka vajadzīgas arī psihologa zināšanas, tas ļauj iepazīt cilvēku un palīdzēt viņam.
*
ASTROLOĢISKĀ REPLIKA
Astroloģijā pārmaiņu periodus nosaka dažādi planetārie cikli. 12 gadi Jupitera cikls, septiņi gadi Saturna... u.c. Svarīga arī planētu nonākšana tajā vai citā zodiaka zīmē. Taču, ja skatāmies cilvēka individuālo astroloģisko karti, tad katram no mums katru gadu sākas jauns cikls. Tiesa, vairumā gadījumu tas nenotiek 1. janvārī. Ir astroloģiskās sistēmas, kur par jauna cikla sākumu uzskata cilvēka dzimšanas dienu, ir sistēmas, kurās dzimšanas diena ir individuālā 12 mēnešu cikla viduspunkts. Bet jebkurā gadījumā līdz ar jaunā cikla sākumu dzīvē parādās jaunas tendences, ko iespējams izmantot. Ir gadi, kas tiešām labvēlīgi pozitīvām pārmaiņām, taču cits jautājums - ko cilvēks pats izdara vai neizdara. Tas lielā mērā atkarīgs no personības spēka un motivācijas. Ir cilvēki, kuriem saskaņā ar viņu astro karti ir iekšējais dzinējspēks un stingrs raksturs, ir cilvēki, kam nepieciešama palīdzība, grūdiens.
Ja vēlamies kaut ko mainīt dzīvē, tad var izmantot arī Mēness stāvokļus, saskaņā ar kuriem mūsu senči dzīvojuši izsenis. Visi pasākumi, kas saistās ar atbrīvošanos, piemēram, no liekā svara vai kaitīgiem ieradumiem, veicami dilstošā fāzē. Bet, ja jāveic pārmaiņas, kam nepieciešams auglīgs rezultāts, piemēram, pāreja no vienas darbavietas uz citu vai biznesa uzsākšana, tas darāms augošā fāzē.
Guna Kārkliņa