Pērnā gada nogalē un šā gada sākumā par apspriestāko personību Francijas šovbiznesā kļuvis komiķis Djedonē M’bala M’bala, kura antisemītiskie izteikumi un ebrejus izsmejošie jociņi daļā sabiedrības izraisījuši sašutumu, bet daļā uztverti ar neslēptu sajūsmu.
Tiesa Djedonē jau sešas reizes atzinusi par vainīgu rasu naida kurināšanā, taču viņš joprojām izvairījies no naudas soda samaksāšanas, tādēļ Francijas iekšlietu ministrs Manuels Valls paziņojis, ka tiks darīts viss, lai komiķim aizliegtu uzstāties.
Starptautisko ziņu aģentūru lentēs Djedonē vārds parādījās pēc tam, kad franču futbolists Nikolā Anelka, kurš spēlē Bromvičas klubā Anglijā, vārtu guvumu nosvinēja, parādot komiķa iecienīto žestu – pielika vienu roku pie otras rokas pleca. Francijas amatpersonas uzskata, ka šis žests ir antisemītisks, M. Valls to nosaucis par «apgriezto nacistu sveicienu», vienlaikus tas atgādina arī žestu, kas Francijā (arī Krievijā) ir analogs izstiepta vidējā pirksta parādīšanai. Djedonē, kurš žestu pirmo reizi izmantoja 2009. gadā, gan skaidrojis, ka nekā antisemītiska tajā nav – ar to viņš paudis savu nicinājumu elitārismam un valdošajām aprindām. Interesanti, ka N. Anelka nebūt nav pirmais franču sportists, kurš publiski demonstrējis žestu, ko franči dēvē par quenelle (tā sauc arī nelielas, no zivju gaļas pagatavotas kotletītes), – iepriekš ar to izcēlušies arī futbolisti Samirs Nasrī un Mamadū Sako, kā arī basketbolists Tonijs Pārkers. Taču asā britu preses un Francijas amatpersonu reakcija novedusi pie tā, ka Djedonē ar milzu lepnumu varējis paziņot: «Izskatās, ka quenelle kļūs par 2014. gada populārāko žestu.» BBC norāda, ka šis apgalvojums nav bez pamata, jo interneta franču segmentā un sociālajos tīklos bez pūlēm atrodami simtiem attēlu, kuros jauni cilvēki redzami demonstrējam komiķa žestu.
Francijā 47 gadus vecais Djedonē ir pazīstams vēl kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Savu karjeru tumšādainas bārdainais puisis, kura tēvs ir kamerūnietis, bet māte – Bretaņas iedzīvotāja, uzsāka kopā ar pazīstamo ebreju komiķi Eliju Semounu, abi izsmēja rasismu, labējo radikālismu, verdzību un citas negatīvas parādības. BBC raksta, ka lūzums komiķa apziņā noticis ap 2002. gadu, kad viņš pavēstīja par nodomu kandidēt uz Francijas prezidenta amatu, taču bija spiests atteikties no šīs domas, jo neatrada pietiekami devīgus sponsorus.
Jau pēc pāris mēnešiem Djedonē uzstājās ar savu pirmo skeču, ko varēja vērtēt kā antisemītisku, bet 2004. gadā Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēja paša izveidotās listes Euro – Palestine priekšgalā. Djedonē pats gan joprojām uzsver, ka neesot antisemīts, jo neizjūt pret ebrejiem nekādu nepatiku sadzīviskā līmenī. «Es vienkārši protestēju pret to, ka cionisti kopā ar amerikāņiem ir pārņēmuši varu visā pasaulē,» viņš skaidrojis. Draudzība ar labējās Francijas Nacionālās frontes līderiem, holokausta noliedzēja Roberta Forisona aicināšana uz savu šovu, regulāri jociņi par holokaustu, gāzes kamerām un ebrejiem, kuri valda pār pasauli, – tas viss pāris gadu laikā padarīja Djedonē par izstumto no Francijas šovbiznesa augstākās līgas, laikraksti par slikto toni uzskatīja pat viņa vārda pieminēšanu. Tajā pašā laikā komiķa šovi ir plaši apmeklēti, bet videomateriālus, kurus viņš ik nedēļu ievieto YouTube, reizēm noskatās pat 2,5 miljoni cilvēku.
«Nav šaubu, ka viņš ir ļoti populārs. Djedonē atklāti saka to, ko atsevišķi ļaudis vēlētos teikt, taču nedrīkst, jo nevēlas pārkāpt likumu, kas aizliedz noliegt holokaustu vai izteikt antisemītiskus spriedumus. Jo vairāk viņš šādā veidā pārkāps likumu, jo populārāks kļūs,» sarunā ar AFP skaidrojis franču politologs Žans Īvss Kamī. Viņš stāstījis, ka Djedonē piekritēju vidū ir gan galēji kreiso, gan galēji labējo politisko uzskatu pārstāvji, viņš bauda lielu popularitāti imigrantu (it sevišķi musulmaņu) aprindās. M. Valls paudis sašutumu, ka Djedonē atklāti ņirgājas par tiesu varu – komiķis joprojām nav samaksājis aptuveni 65 000 eiro administratīvo sodu par saviem izteikumiem. Sākotnēji viņš bija izsludinājis bankrota procedūru, bet pašlaik mudinājis savus piekritējus saziedot naudu soda nomaksāšanai. Francijas iekšlietu ministrs izteicies, ka varasiestādēm būtu jāatrod instruments, kas ļautu apturēt naida kurināšanu – tiek meklētas iespējas aizliegt Djedonē uzstāties. Šonedēļ viņš iecerējis uzsākt turneju pa Franciju, un vairāku pilsētu (Mecas, Nansī) varasiestādes jau ziņojušas, ka nedos atļauju uzstāties. Taču uz trešdien paredzēto šovu Nantē gandrīz 5000 biļešu jau ir izpirktas, un tiek prognozēts, ka pie Zenith teātra notiks gan komiķa piekritēju, gan pretinieku demonstrācijas.