Bušs uzgleznojis arī Vairu Vīķi-Freibergu

Dalasas pilsētā atklāta ASV 43. prezidenta Džordža Buša jaunākā pirmā gleznu izstāde, kurā apskatāmi 24 mākslas darbi. Prezidents, kura veikumu kritiķi vērtē kā amatierim samērā pieklājīgu, par modeļiem izvēlējies valstu un valdību vadītājus, ar kuriem ticies astoņu gadu ilgās prezidentūras laikā.

 Izstādē aplūkojams arī viņa gleznots bijušās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas portrets.

Hronoloģiskā ziņā pirmais tapis Vācijas kancleres Angelas Merkeles portrets, un rodas iespaids, ka ap to arī veidota visa ekspozīcija. Taču, ņemot vērā aktuālos notikumus pasaulē, lielāko interesi izraisījis Krievijas prezidenta Vladimira Putina portrets. The Christian Science Monitor izmantojusi iespēju ieknābt Krievijas līderim, rakstot: «Šī glezna nedaudz atgādina karikatūru. Taču, iespējams, tas ir speciāli, jo arī pats Putins līdzinās karikatūrai par autoritāru postpadomju līderi.» V. Vīķes-Freibergas portrets novietots blakus mākslas darbiem, kuros attēlots bijušais Ganas prezidents Džons Kufurs, bijušais Nigērijas prezidents Oluseguns Obasandžo un kādreizējais Francijas prezidents Žaks Širaks – tas pats, kurš savulaik šķendējās par Baltijas valstīm, kas palaidušas garām lielisku iespēju paklusēt.

Intervijā NBC raidījumam Today (interesanti, ka sarunu vadījusi bijušā prezidenta meita Dženna Buša Heigere) 67 gadus vecais Dž. Bušs stāstījis, ka glezniecībai pievērsies pēc tam, kad 2009. gadā, jau pēc sava otrā pilnvaru termiņa beigām, izlasījis kādreizējā Lielbritānijas premjera Vinstona Čērčila grāmatu Painting as a Passtime (Gleznošana kā brīvā laika pavadīšanas veids). Reuters atgādina, ka V. Čērčils ar gleznošanu aizrāvās ļoti nopietni, savas dzīves laikā radot vairāk nekā 500 mākslas darbu, lielākoties ainavas. 1925. gadā kāda glezna, ko viņš bija parakstījis ar pseidonīmu, Londonas mākslinieku amatieru konkursā ieguva pirmo vietu, bet divi V. Čērčila mākslas darbi nokļuvuši Karaliskās Mākslas akadēmijas kolekcijā. Turklāt ne tādēļ, ka to autors ir slavens politiķis, bet gan gleznu kvalitātes dēļ. Starp ASV prezidentiem, kuri aizrāvušies ar gleznošanu, lielāko kritiķu atzinību izpelnījies Džimijs Kārters, kurš arī pārsvarā gleznojis ainavas. Viens no viņa mākslas darbiem labdarības izsolē pārdots par 250 000 dolāru.

Dž. Bušs ar sev tradicionālo parupjo humoru izteicies, ka uz šādiem lauriem nepretendēun būšot labi, ja cilvēki, kurus viņš gleznojis, vispār sevi atpazīs portretos. «Es neesmu nekāds dižais mākslinieks,» sacījis bijušais prezidents, piebilstot, ka diezgan negribīgi piekritis izstādīt savas gleznas Prezidenta bibliotēkā un muzejā Dalasas pilsētā. «Taču bija viedoklis, ka nepieciešams popularizēt muzeju,» sacījis Dž. Bušs. Starp citu, izstāde būs atvērta līdz 3. jūnijam un ieejas biļete uz to maksā 16 dolāru.

The New York Times norāda, ka prezidentūras laikā Dž. Bušs nekad nav izskatījies īpaši ieinteresēts, kad oficiālu vizīšu laikā bijis jāapmeklē muzeji vai mākslas galerijas. Slavenajai Ermitāžai Sanktpēterburgā viņš burtiski izskrējis cauri 30 minūtēs. Taču tagad eksprezidents mēdzot stundām ilgi uzkavēties izstādēs, rūpīgi pētot mākslas darbus, un vairākas reizes nedēļā pavadot vismaz trīs līdz četras stundas pie molberta. AP atgādina, ka sabiedrība par Dž. Buša jauno hobiju uzzināja pirms pāris gadiem, kad kāds hakeris, kurš bija uzlauzis eksprezidenta tuvinieku elektroniskā pasta kontus, internetā izplatīja gan Dž. Buša autoportretu, gan gleznas, kurās bija attēloti viņa mājdzīvnieki.

Liela daļa kritiķu norādījuši, ka gadu gaitā bijušā prezidenta prasme ir ievērojami uzlabojusies. «Buša darbi ir negaidīti nebriesmīgi,» rakstījusi Vanity Fair mākslas kritiķe Džūlija Veinere, savukārt, austrāliešu eksperts Džons Makdonalds norādījis, ka bijušais prezidents izrādījies «itin labs naivais mākslinieks». «Viņa darbi ir pārdomāti, tehniskā ziņā vienkārši. Viņš ir spējis panākt savu modeļu atpazīstamību, brīžam pat atspoguļojot kaut ko no viņu personībām,» uzskata eksperts. Citādās domās gan ir britu laikraksta The Telegraph kritiķis Elisters Sūks, kurš gleznas nodēvējis par samērā drūmām un garlaicīgām, turklāt atzīmējis, ka tās esot pārāk līdzīgas cita citai.

Svarīgākais