DZĪVESVEIDS: Radio ir lipīgs

«Es salīdzinoši daudz klausos radio un ļoti rūpīgi sekoju līdzi tam, kas notiek citās radiostacijās. Laikam jau vairs nekad nespēšu klausīties radio kā ierindas klausītājs – vienmēr ieslēgsies kāds mehānisms, kas liks analizēt, vērtēt, pētīt un skatīties, kā tas notiek,» domā Latvijas Radio 2 direktors Armins Ronis © F64

«Man nav nekādu dižo ambīciju priekšnieka sakarā, jo es lieliski apzinos, ka esmu tikai viena skrūvīte pietiekami lielā mehānismā, kas darbojas tikai tad, ja arī visas pārējās skrūvītes ir kārtīgi pievilktas, ieeļļotas un visi zobrati un siksnas nospriegotas,» saka Latvijā vispopulārākās radiostacijas Latvijas Radio 2 direktors Armins Ronis.

Visus savus draugus, klausītājus un latviešu mūzikas cienītājus Latvijas Radio 2 aicina uz savas 20. jubilejas svinībām, kas notiks 11. aprīlī pulksten 19 Arēnā Rīga. Pēc koncerta – saviesīgā daļa, un tā līdztekus notiks gan arēnas lielajā zālē, gan vestibilos.

Parādīt kolēģus

«Tā kā direktors ir atbildīgs par visu, kas notiek uzņēmumā, un radio arī ir uzņēmums, neapšaubāmi, ka pirms šī lielā notikuma ir uztraukums. Tas vienmēr ir arī tad, kad eju strādāt ēterā. Ja uztraukuma nav, skaidrs, ka pilnīgi noteikti kaut kas noies greizi,» saka Latvijas Radio 2 direktors Armins Ronis, uzsverot, ka jubilejas sakarā uztraukumam ir jābūt, jo tas tiešām būs grandiozs pasākums ar rūpīgi izstrādātu programmu un lielu skaitu iesaistīto cilvēku. «Koncerts veidots pēc principa, ko žargonā sauc par rasolu un kas nozīmē, ka no katra izpildītāja būs pa vienai divām dziesmām – lai, savācot vienkopus labāko, kas latviešu mūzikā ir, pasākums būtu pēc iespējas raibāks, krāsaināks un skatītājiem interesantāks. Un tas, ko es gribu paveikt šīs jubilejas ietvaros – koncerta apmeklētājiem un arī televīzijas skatītājiem parādīt savus kolēģus. Tāpēc šai svētku reizē katrs no viņiem kaut ko pateiks, kādu intervēs, ar kādu parunāsies. Turklāt uz jubileju aicināti ir ne tikai esošie, bet arī bijušie kolēģi, kuri mums, Latvijas Radio 2, joprojām ir svarīgi,» uzsver radio direktors.

8–13 sekundes

Armins Ronis Latvijas Radio 2 priekšgalā ir kopš 2006. gada rudens, kad traģiskā nelaimes gadījumā gāja bojā tā iepriekšējais vadītājs Uldis Duka. «Man bija apmēram 8–13 sekundes laika, lai izlemtu, vai vēlos turpināt mūsu visu kopīgi iesākto darbu. Lai arī daudz laika pārdomām nebija, domāju, ka mans lēmums nebija pārsteidzīgs – jau tolaik mēs bijām populārākā radiostacija Latvijā, un bija skaidrs, ka ir jāturpina strādāt. Vai es esmu absolūti laimīgs, darot direktora darbu? Neslēpšu, ka izjūtas ir duālas, jo administratīvā darba uzņemšanās zināma mērā nozīmē to, ka paliek mazāk laika un iespēju darīt radošu darbu, kura dēļ es uz Latvijas Radio biju nācis. Taču mūsu radio kopējā tendence ir tāda, ka lielākā daļa administratīvo darbinieku, izņemot tos, kuri tiek iecelti no ārpuses, vispirms ir pamēģinājuši radošo darbu. Un uzņēmumam tas ir ļoti labi, ka tie, kuri strādā administrācijā, pārzina darbu ar klausītāju,» uzskata Armins Ronis. Kā Latvijas Radio 2 direktors viņš strādā nepilnus desmit gadus, bet radio, kā pats saka, kopš pagājušā gadsimta – no 1999. gada. «Nekad gadus neesmu skaitījis, jo tie skrien kā stirnas,» viņš pasmaida un saka: vien četrus miljonus divsimt tūkstoš reižu samirkšķini acis, un jāraksta jau nākamā gada pārskats.

Nevar tikt vaļā

Latvijas Radio 2 direktors atzīstas, ka viņa darbadiena nebeidzas ar to, ka tiek aizvērtas radio mājas lielās durvis. «Galvu aizvērt īsti nevar – arī kur citur esot, nāk prātā idejas un kādu problēmu risinājumi. Viss ir jāatceras, jāpieraksta, jārisina. Radio ir savā ziņā dzīvesveids, un to pierāda arī virkne manu kolēģu, kuri savulaik aizgājuši no radio un mēģinājuši darīt ko citu, turklāt veiksmīgi, tomēr vienā brīdī mēģina atgriezties radio. Mēs to saucam tā: radio ir lipīgs. Ja tev ir bijusi iekšēja vēlēšanās strādāt radio, no tās vaļā tikt nevar,» arī viņš pats to ir sapratis. Tāpēc, pat priekšnieka amatā esot, Armins Ronis sev atļaujas greznību būt ēterā. Jo kā radio žurnālistam viņam ir svarīgi, lai nebūtu sajūtas, ka viņš iet uz radio pārvietot dokumentus no kaudzītes A uz kaudzīti B. Tāpēc pirmdienu vakaros no pulksten 18 līdz 18.30 viņš vada celtniecības raidījumu No pamatiem līdz jumtam, lai saviem klausītājiem palīdzētu orientēties ar būvniecību, celtniecību un mājas vai dzīvokļa remontu saistītās lietās. Savukārt piektdienās viņa pārziņā ir informatīvi izklaidējošā Dienas mūzikas programma (no pulksten 11 līdz 15 pēcpusdienā). «Tas ir laiks, kurā gan iegūstu gandarījumu par darbu ēterā, gan vienlaikus apskatos un pārbaudu, vai visi mehānismi studijā darbojas, kā vajag. No vienas puses, ir slikti, ka šai laikā nedaru direktora darbu, bet, no otras puses – jāpārbauda ir!» uzskata radio direktors.

Viņš atklāj, ka Latvijas Radio 2 ir maziņš – tikai 12 štata darbinieki un 5–6 ārštata darbinieki. «Vairāk nav un arī nevajag, jo mēs esam mūzikas radiostacija, kurā četras piektdaļas no satura ir dažāda žanra latviešu mūzika. Tā mēs draudzīgi dzīvojam, man gribētos tā domāt vai – vismaz cerēt.»

Svarīgākais