Pētījumu centra SKDS 2010. gada janvārī veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju maksātspējas pasliktināšanās ir ļoti nopietni skārusi sabiedriskās ēdināšanas sektoru. Būtiski ir samazinājies ne tikai to iedzīvotāju skaits, kuri mēdz pusdienot dažādās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, bet ir samazinājušās arī vidējās vienām pusdienām tērētās naudas summas. Pusdienojot ārpus mājām vidēji tiek tērēti tikai 2,80 lati.
Šī gada janvārī veiktās aptaujas dati liecina, ka patlaban dažādās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs kopumā mēdz pusdienot tikai 30% Latvijas iedzīvotāju. Tas ir krietni mazāk nekā pirms gada, kad šajās iestādēs kopumā mēdza pusdienot 40% iedzīvotāju. Savukārt 2007. un 2008.gada sākumā tērēt naudu pusdienām sabiedriskās ēdināšanas iestādēs mēdza apmēram puse Latvijas iedzīvotāju. Turklāt šī gada janvāra aptaujas dati uzrāda mazāko sabiedriskās ēdināšanas vietu apmeklētāju īpatsvaru kopš 2003.gada janvāra, kad pirmo reizi aptaujā tika iekļauts attiecīgs jautājums.
Neskatoties uz to, ka jau iepriekšējos gados tikai ļoti neliels Latvijas iedzīvotāju īpatsvars apgalvoja, ka dažādās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs mēdz pusdienot katru vai gandrīz katru dienu, pēdējo divu gadu laikā tas ir samazinājies vairāk kā uz pusi. Ja 2010.gada janvārī katru vai gandrīz katru dienu to mēdza darīt tikai 6%, tad 2008. gada janvārī to darīja 14% iedzīvotāju.
Turklāt samazinājies ir ne vien sabiedriskās ēdināšanas iestāžu apmeklējumu skaits, bet arī tur veiktie tēriņi. Tā 2009. gada janvārī vidējā pusdienām tērētā naudas summa bija Ls2,80, pretstatā Ls 3,18 pirms gada vai Ls3,27 pirms diviem.
Savukārt visbiežāk pusdienu laikā atstātā naudas summa šī gada janvārī bija Ls2,00, kamēr vēl pirms gada visbiežāk vienā pusdienošanas ārpus mājas reizē tika tērēti Ls3,00.
Aptaujas dati liecina, ka salīdzinoši biežāk dažādās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs mēdz pusdienot Rīgā (37%) un Vidzemē (31%) dzīvojošie pretstatā Kurzemē (25%), Zemgalē (21%) un Latgalē (24%) dzīvojošajiem.
Interesanti, ka ievērojami biežāk kā vidēji atļauties pusdienot sabiedriskās ēdināšanas iestādēs spēj tikai tie iedzīvotāji, kuri ietilpst augstāko ienākumu kategorijā (ir starp 20% iedzīvotāju ar augstākajiem ienākumiem) (54%). No pārējās ienākumu grupās ietilpstošajiem sabiedriskās ēdināšanas iestāžu pakalpojumus izmanto mazāk kā katrs piektais iedzīvotājs.