IESKATIES - ko redzēt, kurp doties šajās brīvdienās

© Publicitātes foto

Idejas brīvdienām

GADATIRGUS BRĪVDABAS MUZEJĀ

Ja vēlaties brīvdienas pavadīt svaigā gaisā - atpūšoties un vienlaikus arī pietiekami nopietnā un kultūras apvītā gaisotnē, atslēgas vārdi šai nedēļas nogalei ir Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Tieši te sestdien un svētdien jau 47. reizi norisināsies tradicionālais gadatirgus, kas abas dienas sāksies jau pulksten 9 no rīta, bet ilgs sestdien līdz pulksten 18, bet svētdien līdz pulksten 17. Gadatirgus rīkotāji apgalvo, ka Latvijā vērienīgāki var būt tikai dziesmu svētki, un sava daļa taisnības tur ir. Abas gadatirgus dienas tiks piedāvāta plaša kultūras programma, ko varat izpētīt vietnē www.brivdabasmuzejs.lv. Par īstu sensāciju šogad gadatirgū kļūs fakts, ka tajā piedalīsies 100 gadus veca amata meistare - piparkūku cepēja Emīlija Trankale. Viņas vārdā jau daudzus gadus ir nosaukts viens no gadatirgus sektoriem - Emīlijas lejiņa. Šajā vietā cienījamā piparkūku cepēja kopā ar savu meitu un nu jau arī mazmeitu ir sastopama katru gadu.

DIVDABIS 4. STĀVĀ

Latvijas Nacionālā muzeja 4. stāvā no sestdienas apskatāma izstāde Divdabis. Atis Ieviņš / Inga Meldere. Tās kuratore Inga Lāce atklāj: «Idejas sākumpunkts bijis Ata Ieviņa fotosietspiedes tehnikā veidotais darbs TV (1980, attēlā), kurā redzams krāsu televizora ekrāns ar tukšiem hokeja vārtiem.» Abus māksliniekus vieno eksperimenti ar mākslas darbu tehnoloģiju. Neatkarīgās ilggadējā fotomeistara Ata Ieviņa padomju laikā radītie portreti, kas būs redzami arī izstādē, veidoti viņa unikālā autortehnikā - sudraba kodinājums. Tā laika fotopapīram reaģējot ar sudraba attīstītāju, Atis Ieviņš panāca fotogrāfijas tehnikā radītu, gleznai pietuvinātu attēlu. Tas sasaucas ar Ingas Melderes mākslas eksperimentiem, kuros māksliniece attēlu vispirms drukā uz auduma, glezno tam pāri, dažkārt drukā vēlreiz vai maina norišu kārtību, un, izmantojot šo sarežģīto tehnoloģisko procesu, rada vieglas, caurspīdīgas un smalkas attēlu kolāžas.

PALASĪT BELŠEVICU

Jau vairākas dienas grāmatu veikalos var atrast jaunāko Vizmas Belševicas grāmatu, ko ar nepacietību gaida viņas talanta cienītāji, jo apgāds Mansards laidis klajā Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas otro grāmatu Bille, Anss un citi. Tajā apkopoti Vizmas Belševicas 20. gadsimta 60.-80. gados sarakstīti, iepriekš nepublicēti prozas darbi. Izdevums noslēdz autores atstāto prozas mantojuma izdošanu. Kā grāmatas priekšvārdā raksta Vizmas Belševicas dēls Jānis Elsbergs: «Šis cikls atspēko vienu no pašas autores radītajiem un regulāri uzturētajiem mītiem - ka viņa nekad neesot rakstījusi atvilktnei. 1970.-1972. gadā, kad viņa bija striktā padomju varas nežēlastībā (un nebija zināms, vai un kad tā beigsies), viņa diezin vai domāja, ka jelkad varēs publicēt kaut ko tik, pēc tā laika terminoloģijas, nacionālistisku. Tomēr viņa rakstīja.»

KARALIENE KRISTĪNA

Kino Splendid palace brīvdienās piedāvā raibu repertuāru, kas apmierinās gan nopietna kino cienītājus, gan labu komēdiju fanus. Spriediet paši, tur rādīs gan Ivara Tontegodes dokumentālo filmu Knutifikācija, kas veltīta dzejniekam Knutam Skujeniekam, gan Mikas Kaurismeki jaunāko veikumu spēlfilmu Karaliene Kristīne (2015), ko demonstrē no 25. maija. Vēl viens jaunums ir režisores Noemijas Saljo lieliskā franču komēdija par mātes un meitas konfliktu Kāda māte, tāda meita (Telle mère, telle fille). Četrdesmit septiņus gadus vecā Mado (Žiljeta Binoša) dzīvo kopā ar meitu Avrilu. Viņas ir pavisam atšķirīgas, vienīgā kopīgā lieta ir tas, ka viņas vienlaikus ir stāvoklī. Kad Avrila savai mātei paziņo, ka gaida bērnu, Mado uzvedas kā izlutināts bērns un kategoriski atsakās pieņemt gaidāmo vecmāmiņas statusu. Informāciju par filmām, seansiem un biļešu cenām meklējiet vietnē www.splendidpalace.lv.

REINAS ZELTS

Opermūzikas faniem, kas vēl ir LNOB jauniestudējuma Tanheizers noskaņās, Riharda Vāgnera vilni iespējams turpināt arī šo sestdien pie televizora ekrāna. 3. jūnijā pulksten 21.30 kanālā Mezzo ir iespēja noskatīties operas Reinas zelts iestudējumu Barselonas teātrī Gran Teatre del Liceu. Šis ieraksts tapis 2013. gadā, un vienu no lomām tajā dziedās latviešiem labi pazīstamais igauņu bass Ains Angers.



Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais