VAKARA ZIŅAS. Vai viegli sagatavot bērnus skolai?
Baltas blūzes, rudens ziedi bērnu rokās, un satikšanās ar klasesbiedriem. Jau atkal vasara galā un klāt 1. septembris, ko ar nepacietību gaida centīgākie un apzinīgākie skolēni. Taču vecākiem, pētot nepieciešamo lietu sarakstu, var sākties raizes un pat stress.
Pamatskolas audzēkņiem, kas mācās Rīgas izglītības iestādēs, ir daudz priekšrocību, bezmaksas pusdienas un sabiedriskais transports, skolas var izsniegt ne tikai grāmatas, bet arī darba burtnīcas. Tas ir liels atvieglojums ģimenes budžetam. Rīgas skolu atbalstu novērtē ne tikai vienkāršie vecāki, bet arī sabiedrībā populāras personas, kurām vaicājām, kā notiek gatavošanās 1. septembrim. Lai vienam bērnam iegādātos visu nepieciešamo mācību gada sākumam, vidējā summa ir 100 eiro.
Simsona ģimene par formas tērpiem, nevis zīmolu apģērbu
TV raidījumu vadītāja un hokejkluba Rīgas «Dinamo» tehniskā direktora Armanda Simsona vecākās meitas Patrīcija Paula un Eimija Pola 1. septembrī devās smelties 3. klases un 2. klases zināšanas Mārupes vidusskolā.
«Šobrīd mums ir pilnīgi viss, kas ir vajadzīgs, lai uzsāktu mācību gadu. Jaunajiem pirmā septembra gājējiem nedaudz jāpiedomā un jāiziet cauri visam tam lietu sarakstam, kas ir nepieciešams. Vecākiem nav jāstāv veikalā un jādomā, kas ir vajadzīgs. Mārupes vidusskolā skolotāji un klases audzinātāji sagatavo nepieciešamo lietu sarakstu. Mūsu gadījumā norit ļoti veiksmīga komunikācija ar skolu. Lielisks izgudrojums vecākiem ir e-klase. Skolēni, iespējams, nav sajūsmā par to, ka vecāki var kontrolēt pilnīgi visu, jo nevar pašmaukties, izdzēšot sliktās atzīmes. Taču e-klase pasargā vecākus no nepatīkama pārsteiguma, kad nākas saķert galvu un plēst matus, ka bērns nevarēs piedalīties mācību procesā sekmju vai aizmirstu šķēru dēļ.
Savā ģimenē īpaši līdzi sekojam mugursomu smagumam. Ja paskatās uz 2. un 3. klasi, tas mācību apjoms ir ļoti smags. Tāpat mūsdienu tendence ir bērnu liekais svars un nepareiza stāja. Lielā mērā tas ir atkarīgs no vecākiem. Mēs cenšamies ļoti kontrolēt to, lai bērnu muguras netiek deformētas ar pārāk lielu somu un grāmatu svaru.
Mūsu ģimenes galvenie nosacījumi, gatavojoties šā gada septembrim, ir baltas blūzes, skaisti pušķi skolotājām un smaids uz lūpām. Manas vecākās meitas ļoti gaida 1. septembri, kas ir arī ģimenes svētki. Katru gadu 1. septembrī pēc skolas dodamies svinīgās pusdienās. Mammai aiz muguras ar meitām sarunāju, kāda būs balva, kuru viņas saņems, ja skolā sekmes būs labas. Tas nepieciešams, lai mācīšanās būtu interesantāka. Mūsu ģimenes skolniecēm papildu sacensību garu rada arī tas, ka teicamniekiem katru gadu janvārī Zvaigznes dienā Mārupes vidusskolas direktors izsniedz zelta liecību.
Mūsu skolā ir forma, kas nav obligāta, bet drīzāk vēlama. Mūsu ģimene atbalsta skolas formas, jo tas veicina vienlīdzību. Jā, bērni ir mīļi. Tomēr bērni varbūt arī ļoti nežēlīgi, runājot par modernajām viedierīcēm, telefoniem un dizaineru apģērbiem. Es nedomāju, ka vēlamā formas prasība bērnu ieliek kaut kādos rāmjos. Turklāt skolēniem tā ceļ pašapziņu un lepnumu par vidusskolu, kuru pārstāvi. Starp skolām pat pastāv sacensība, kuri tērpjas vislīdzīgāk un iznes skolas formu viscēlāk. Skolas formas cena nepārsniedz to drēbju summu, kas jāpērk veikalā. Bērniem apģērbs ir tā vai tā jāpērk, līdz ar to nav atšķirības, vai to pašu summu iztērē, iegādājoties veikalā vai pasūtot skolas formu. Šāds apģērbs bērnus disciplinē. Ja es šobrīd būtu bērns un mācītos skolā, tad man ļoti gribētos zināšanas smelties, tērpjoties skolas formās. Mārupes vidusskolā ir iespēja nodot arī skolas formas, no kurām bērni izaug, jaunāko klašu skolēniem.
Mūsu ģimenē par skolas izdevumiem atbild sieva Iveta, tādēļ nosaukt precīzu summu es nemācēšu. Zinu, ka grāmatas izsniedz skola, un tas atvieglina iepirkšanās procesu, savukārt kancelejas preces gan ir jāiegādājas pašiem - darba burtnīcas mūzikā, matemātikā vai latviešu valodā, zīmuļi un penāļi. Tāpat ir jārēķinās arī ar sporta tērpiem fizkultūrai.»
Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv