Vai arī bērniem būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts? Vakcīna ir apstiprināta

JAUNIEŠI. Līdz šim skolēnu vidū vakcinācijas līmenis bijis vidējs – vidēji valstī vakcinējušies ap 50% skolēnu, tomēr dažos pagastos vakcinācijas līmenis bērnu vidū pārsniedz 70%, bet dažos nepārsniedz 10%... © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu reģistrācijas komiteja ir ieteikusi apstiprināt Covid-19 vakcīnu bērniem. Tā ir uzņēmumu “Pfizer” un “BioNTech” vakcīna, kura jau līdz šim arī Latvijā ir pieejama pusaudžu vakcinācijā.

Tuvākajās dienās ir gaidāms arī Eiropas Komisijas lēmums, savukārt gala vārds būs sakāms Imunizācijas valsts padomei. Vai vakcinētiem bērniem no piecu gadu vecuma arī būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts un vai sekos arī kādas izmaiņas drošības noteikumos attiecībā uz bērniem - pagaidām nav zināms.

Vajadzīgas vietējās rekomendācijas

Eiropas Zāļu aģentūra ir ieteikusi apstiprināt lietošanas paplašināšanu Covid-19 vakcīnai “Comirnaty”, iekļaujot arī bērnus vecumā no pieciem līdz 11 gadiem. Šī vakcīna jau ir apstiprināta lietošanai pieaugušajiem un bērniem no 12 gadiem. Lai šīs vakcīnas lietošana bērniem no piecu gadu vecuma būtu apstiprināta visā Eiropas Savienībā, Eiropas Komisijai vēl ir jāpieņem juridiski saistošs gala lēmums. Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane Neatkarīgajai sacīja, ka ierasti Eiropas Komisija ar lēmumu nekavējas un izlemj vienas vai divu dienu laikā.

Bērnu vecumā no pieciem gadiem vakcinācijas process Latvijā varētu sākties pēc Imunizācijas valsts padomes rekomendācijas saņemšanas un informācijas sniegšanas ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstiem. Vakcīnas ražotājs pašlaik ir informējis dalībvalstis, ka bērniem paredzētās vakcīnas devas prognozē piegādāt decembra otrajā pusē. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju, plānots, ka vakcinācijas pret Covid-19 pakalpojumu bērniem varēs saņemt ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestādēs.

Vakcīna būs “mazāka”

Bērniem no piecu līdz 11 gadu vecumam “Comirnaty” deva būs mazāka nekā tā, kas tiek lietota cilvēkiem no 12 gadu vecuma. Taču arī mazākiem bērniem būs nepieciešamas divas vakcīnas devas, un injekcija būs līdzīgi kā pusaudžiem un pieaugušajiem - pleca muskulī ar trīs nedēļu starplaiku.

Galvenais pētījums ar bērniem no piecu līdz 11 gadu vecumam parādīja, ka imūnā atbilde pret mazākā devā ievadītu “Comirnaty” šajā vecuma grupā bija pielīdzināma tai, kas novērota ar lielāku devu no 16 līdz 25 gadus veciem cilvēkiem (tika mērīts antivielu līmenis pret SARS-CoV-2). “Comirnaty” efektivitāte tika aprēķināta gandrīz 2000 bērniem no piecu līdz 11 gadu vecumam, kuriem nebija iepriekšējas infekcijas pazīmju. Šie bērni saņēma vai nu vakcīnu, vai placebo (imitētu injekciju). “No 1305 bērniem, kuri saņēma vakcīnu, trīs bērniem attīstījās Covid-19, salīdzinājumā ar 16 no 663 bērniem, kuri saņēma placebo.

Tas nozīmē, ka šajā pētījumā vakcīnas efektivitāte simptomātiska Covid-19 novēršanā bija 90,7 procenti,”

pētījuma rezultātus skaidro Dita Okmane no Zāļu valsts aģentūras.

Biežākās bērniem novērotās blakusparādības bija līdzīgas tām, kas novērotas pusaudžiem no 12 gadu vecuma - sāpes plecā, nogurums, galvassāpes, apsārtums, muskuļu sāpes un drebuļi. Šīs blakusparādības parasti ir vieglas vai vidēji smagas un pāriet pāris dienu laikā pēc vakcinācijas. Eiropas Zāļu aģentūras Zāļu reģistrācijas komiteja secinājusi, ka vakcīnas ieguvumi bērniem šajā vecuma grupā atsver riskus.

Nepārtraukti uzraudzīs

Tā kā vakcīna “Comirnaty” tiek izmantota vakcinācijā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, šīs vakcīnas drošumu un efektivitāti gan bērniem, gan pieaugušajiem pastāvīgi uzraudzīs arī turpmāk. Zāļu valsts aģentūra atgādina, ka vakcīna “Comirnaty” darbojas, sagatavojot organismu aizsardzībai pret Covid-19. Vakcīna satur molekulu ar nosaukumu “ziņneša” RNS (mRNS), kam ir uzdots veidot S proteīnu. Šāds proteīns atrodas uz SARS-CoV-2 vīrusa virsmas, un tas vīrusam nepieciešams, lai iekļūtu organisma šūnās. Kad cilvēkam tiks injicēta vakcīna, dažas tās šūnas nolasīs mRNS norādes un pagaidu režīmā saražos S proteīnu. Cilvēka imūnsistēma tad atpazīs šo proteīnu kā svešu, sāks ražot antivielas un aktivizēs T šūnas, lai tām uzbruktu. Ja vēlāk cilvēks nonāks saskarē ar SARS-CoV-2 vīrusu, viņa imūnsistēma to atpazīs un būs gatava organismu pret to aizsargāt.

Vai vajadzēs sertifikātu?

Pusaudžu vakcinācijai Latvijā izmanto divas vakcīnas - “Comirnaty” un arī uzņēmuma “Moderna” vakcīnu “Spikevax”. Skolēni no 12 gadu vecuma līdzīgi kā pieaugušie, vakcinējoties ar divām vakcīnu devām, saņem Covid-19 vakcinācijas sertifikātu. Bērniem no piecu līdz 12 gadu vecumam būs pieejams sertifikāts (līdzīgi kā līdz šim gadījumā, ja bērns izslimoja Covid-19, viņš saņēma pārslimošanas sertifikātu), tomēr - vai šis sertifikāts būs obligāts saistībā ar noteiktiem ierobežojumiem. Uz šo jautājumu pagaidām atbildīgās iestādes atbildi vēl nesniedz. Ja būs kādas izmaiņas prasībās attiecībā uz sertifikāta nepieciešamību, tam noteikti būs jābūt valdības lēmumam. Piemēram, pašlaik bērni līdz 12 gadu vecumam var apmeklēt “zaļās drošības zonas” pasākumus, piemēram, lielveikalus, bez jebkāda sertifikāta.

Līdz šim vakcinēti ap 50% pusaudžu

Vakcinēto skolēnu 12-19 gadu vecumā īpatsvars valstī ir 44 procenti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Republikas pilsētās visaugstākais šīs vecuma grupas vakcinēto īpatsvars ir Valmierā (53 procenti), seko galvaspilsēta (50 procenti). Atsevišķos pagastos vakcinēto skolēnu 12 līdz 19 gadu vecumā īpatsvars pārsniedz 70 procentus (Veclaicene, Zvārtava, Klintaine), un salīdzinoši augsts šīs vecuma grupas vakcinācijas līmenis ir arī pagastos ap Rīgu.

Zems - desmit procenti vai zemāks - skolas vecuma bērnu vakcinācijas līmenis ir 18 pierobežas pagastos Latgalē - Aizkalnes, Biķernieku, Čornajas, Kastuļinas, Kupravas, Ķepovas, Lauderu, Lazdulejas un citos.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.