Oļģerts Kroders iestudējis "Mariju Stjuarti"

© publicitātes

20. maijā Valmieras teātra priekškars vērsies Frīdriha Šillera lugai "Marija Stjuarte”, ko iestudē Oļģerts Kroders. Divas karalienes, cīnīdamās par varu, patiesībā tikai vēlas mīlēt un tikt mīlētas. Vīrieši, cīnīdamies par karalieņu mīlestību, patiesībā grib sagrābt varu. "Nekas šajā pasaulē nemainās - vara ir tik liels kārdinājums, ka cilvēki plēsās, plēšas un plēsīsies pēc tās, lai arī viņu politiskās spēlītes būtu cik nejēdzīgas!" uzskata Oļģerts Kroders.

Par vienu no galvenajiem iemesliem uzveduma tapšanai Kroders min divas lieliskas Valmieras teātra aktrises – Ievu Puķi un Elīnu Vāni, kurām Marijas Stjuartes un Elizabetes lomas ir nopietns aktierisks uzdevums. „Šekspīru jau var nospēlēt katrs,” ironizē režisors. „Viņam viss ir tik labi uzrakstīts, ka pietiek inteliģenti nolasīt, un izrāde jau ir puslīdz laba. Šillers šajā ziņā ir sarežģītāks, jo viņam daudz kas paslēpts aiz dzejiskiem rotājumiem. Es esmu Šillera lugu naturalizējis. Proti, novilcis varoņus no Šillera dzejas augstumiem tuvāk zemei. Ja šo lugu spēlētu tīrā veidā, tā būtu garlaicīga – divi uznāk, parunā un aizskrien katrs uz savu pusi. Es gribu panākt, lai viņi izskatās pēc dzīviem cilvēkiem. To es saucu par naturalizāciju.”

Kā uzskata Oļģerts Kroders, abas galvenās lomas esot vienādi interesantas: „Elizabete bija laba karaliene un rūpējās par Angliju. Taisnība ir lordam Berlejam, kurš viņu brīdināja - cilvēki atcerēsies tikai to, ka viņa parakstījusi pavēli par nāves sodu Marijai Stjuartei, un aizmirsīs viņas labo politisko karjeru. Tā arī ir! Atceras, ka viņa nocirta Marijai galvu, bet aizmirsuši, ka Elizabete sagrāva Spānijas „Neuzvaramo armādu””.

„Savukārt Marija Stjuarte bijusi diezgan liela epikūriete, kas jaunību pavadīja Parīzes galmā, nogalināja vīru un savu mīļāko uz mirkli padarīja par Skotijas karali. Šillers viņu ir nedaudz glorificējis, tāpēc luga arī nosaukta Marijas Stjuartes vārdā.”

Izrādes scenogrāfs ir Krodera pastāvīgais domubiedrs Mārtiņš Vilkārsis, bet kostīmus, kas nebūšot ne moderni, ne arī vēsturiski, veido Anna Heinrihsone, jo viņai, kā saka Kroders, „ir spējas radīt kostīmus ar mūžības pieskārienu – iederīgus un valkājamus jebkurā laikā un stilā”. Komponists – Emīls Zilberts.

Pārējās lomās: Ivo Martinsons, Aigars Apinis, Krišjānis Salmiņš, Agris Māsēns, Juris Laviņš, Kārlis Neimanis, Rihards Rudāks, Ligita Dēvica, Skaidrīte Putniņa un Regīna Devīte.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.