«Lai arī izrāde No zobena saule lēca ir gatava dzīvot un notikt bez režisora Uģa Brikmaņa – tieši viņam arī pieder ideja, ka šis uzvedums ir jāved ārā –, mums, protams, ārkārtīgi pietrūks viņa tradicionālās iedvesmojošās uzrunas, kā tas parasti bija pirms izrādēm,» atzīst horeogrāfs Agris Daņiļevičs.
Pazīstamā dejas izrāde No zobena saule lēca, kas milzīgus panākumus un skatītāju simpātijas gūst jau kopš pirmizrādes 2010. gadā, Latvijas valsts simtgadē atgriežas pie skatītājiem ar pārsteidzošu konceptu - izrādi brīvā dabā, jūras krastā: piektdien, 24. augustā, un sestdien, 25. augustā, pulksten 20 un 23 Vecāķu pludmalē mītisko un senatnīgo baltu cilts tradīciju stāstu izdejos vairāk nekā 1000 dejotāju no visas Latvijas. Jūras piekraste jau pielāgota izrādes vajadzībām, uzbūvētas arī skatītāju tribīnes.
Laikā, kad 21. gadsimta sabiedrībā atdzimst latviskuma izjūta, ir vietā un laikā atgādināt par mūsu tautas vēsturi un kultūru, par to, ka esam spējuši pastāvēt un noturēt savu unikalitāti gadsimtiem ilgi.
Un šīs dejas izrādes stāsts ir par seno baltu dzīvi, ko tās dalībnieki parāda dejā, mūzikā, rituālos un scenogrāfijas simbolos, atspoguļojot mūsu senču viedo dzīvesziņu. Tā ir izrāde par cilvēka likteni un spēju to pieņemt. Tā mēģina izprast un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas un izpausmes kara priekšnojautās un realitātē. Stāsts ir ar laimīgām beigām, bet tas runā par drosmi, izvēli un zaudējumu.
Uzvedumu veidojusi pieredzējusi radošā komanda: producents Edžus Arums, režisors Uģis Brikmanis, horeogrāfs Agris Daņiļevičs, asistente un virsvadītāja Dagmāra Bārbala, bungu un dūdu grupa Auļi, muzikālais vadītājs - Kaspars Bārbals. Uzvedumā piedalīsies vairāk nekā 40 dažādu paaudžu Latvijas deju kolektīvi, etnomūziķi Kristīne Ādmine, Liene Brence, Lauma Bērza, Sandra Budeviča un citi. Tērpu autores - Evija Dāboliņa un Kristīne Korečko.
«Pie šī iestudējuma jūras krastā strādājam jau diezgan ilgi, tāpēc nevar teikt, ka tas notiks bez režisora. Tajā tiks īstenotas daudzas Uģa idejas un būs dzirdama arī viņa balss - viņš palūdza sevi ierakstīt,» stāsta iestudējuma horeogrāfs Agris Daņiļevičs. Viņš uzsver, ka jūras krasts, saule, vējš, ūdens un smiltis iedod ne tikai jaunas dimensijas, bet, protams, diktē arī savus noteikumus, un tas ir milzīgs izaicinājums gan dejotājiem, gan mūziķiem, gan arī scenogrāfijai. Līdz ar to Uģa Brikmaņa uzstādījums - iemest dejotājus pilnīgi neierastā vidē - padara šo uzvedumu absolūti savādāku, nekā skatītāji to ir redzējuši vai Ķīpsalas hallē, vai 2016. gada vasaras saulgriežos Dikļos, Neikenkalna dabas koncertzālē, kur tas pirmoreiz tika izvests brīvdabā.
«Ņemot vērā ūdens un smilšu klātbūtni, mēs varam droši rīkoties ar dzīvu uguni, kas praktiski nekad nav bijis šajās izrādēs, jo telpās tas ir bīstami, līdz ar to pilnīgi neiespējami. Telpās varējām aizdedzināt divas lāpas, bet šoreiz mums būs simt astoņdesmit!» atklāj Agris Daņiļevičs. Viņš smej: Jūras Māte nepiedotu, ja, esot ūdens tuvumā, netiktu izveidota kāda deja ūdenī. Tāpēc tāda deja ir tapusi un jaunieši to dejos. «Galvenais, lai neiepūš austrumu vēji, kas silto ūdeni aizdzen no krasta, jo stindzinošā ūdenī nevienu nedzīsim - tad to deju ņemsim ārā. Bet, ja saglabāsies esošie vēji, skatītājiem būs iespēja redzēt vienu pilnīgi jaunu numuru,» atklāj uzveduma horeogrāfs.
Taujāts, kur un kad vēl šo uzvedumu plānots parādīt, Agris Daņiļevičs atteic, ka ir jāļauj tam mazliet atpūsties. «Vienīgais, ko man gribētos kā horeogrāfam, ir aizvest šo izrādi parādīt mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Tas varētu būt šīs izrādes turpinājums, jo baltu kultūras robežas jau nevar tā strikti novilkt - man liekas, ka mēs pie Baltijas jūras dzīvojam ļoti līdzīgu dzīvi.» Arī Igaunijā un Lietuvā tā varētu tikt izdejota pie jūras? «Par to nebiju aizdomājies, tikai tagad, par to runājot, iedomājos: jā, tas tiešām būtu interesanti, ka šī izrāde ceļotu apkārt Baltijas jūrai...»