Šodien kristīgajā baznīcā tiek pieminēta Lielā Piektdiena, kas ir Kristus notiesāšanas un nāves diena.
Lielajā Piektdienā Jēzus nonāk romiešu un jūdu farizeju tiesas priekšā, kur Viņš tiek izsmiets un notiesāts. Tam seko Kristus krusta ceļš un Viņa krustā sišana, norādīts Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas mājas lapā.
Baznīcās šajā dienā izskan vēsts par to, kā Dieva Dēls tika sists krustā un mira par pasaules grēkiem. Šajā dienā parasti nesvin Svēto Vakarēdienu. Nereti baznīcās šajā dienā nopūš sveces, kas ir simbolizējušas dzīvo Kristu. Baznīcā šajā dienā altāris ir tukšs. Liturģiskā krāsa Lielajā piektdienā ir melna, tā simbolizē nāvi, tumsu un iznīcību.
Lai gan Lielā Piektdiena ir kristiešu svētki, latviešu folklorā atrodami arī šai dienai veltīti ticējumi:
Lielās Piektdienas rītā pirms saullēkta jāēd speķis, jo tad tajā gadā nebūs jāredz neviena čūska, bet, ja tiks ēsti mārrutki, tad varēs izvairīties no sliktām lietām.
Lielās piektdienas rītā jāiet lasīt skaidiņas, ja grib daudz naudas un laimi.
Lielajā Piektdienā nedrīkst žāvēt veļu, citādi tajā gadā kāds piederīgais miršot.
Lielās Piektdienas rītā iet mazgāties tekošā ūdenī, jo tad visu gadu būs veselība, nesvīdīs kājas, nemetīsies pumpas un vasarā saule nenosvilinās ādu.
Lielajā Piektdienā nevajadzētu ķemmēties, jo ticējums vēsta, ka tiem, kas šajā dienā ķemmējas, ātri nosirmo mati.
Lielajā Piektdienā pa dienu nedrīkst gultā atgulties, jo tad visu gadu nākšot miegs.
Lielajā Piektdienā ābelēs jāsakarina vilnas dzijas kamoliņi tad būs daudz ābolu.