RECENZIJA: Cradle Of Filth “Existence Is Futile”
Britu ekstremālā metāla grupai “Cradle Of Filth” arī pie mums ir kulta statuss, kas daļēji saistīts arī ar šīs blices saistību ar Latviju. Proti, arī jaunā albuma vāciņu ir radījis latviešu mākslinieks Artūrs Bērziņš, kas ir viņa jau trešā šāda veida sadarbība ar britu mūziķiem.
“Existence Is Futile” konceptuālais vadmotīvs ir eksistenciālās šausmas un bailes no nezināmā, ko Artūrs uzsvēris arī savā darbā, turpinot interpretēt mākslas vēsturi: ja uz 2015. gada albuma “Hammer Of The Witches” vāka varēja nolasīt atsauces uz Francisko Goijas “Sabatu”, bet 2017. gadā izdotā “Cryptoriana” - uz Sandro Botičelli “Venēru”, tad jaunā albuma vāka foto mākslas vēstures mīļotāji droši vien atpazīs motīvus no nīderlandiešu gleznotāja Hieronima Bosa “Pasaulīgā baudu dārza” triptiha labā spārna, kurā ir attēlota elle. Jāatgādina, ka kādas trīs reizes “Cradle Of Filth” uzstājušies arī Latvijā (pēdējoreiz 2018. gadā klubā “Melnā piektdiena”), turklāt filmējuši Rīgā arī savu videoklipu dziesmai “Heartbreak And Seance”. Gandrīz savējie!
“Cradle Of Filth” šobrīd neapšaubāmi ir viena no simfoniskā blekmetāla līderēm pasaulē. Šī grupa izveidota 1991. gadā Safolkā, iesākumā spēlēja diezgan norvēģisku blekmetālu, bet vēlāk sāka savai mūzikai pievienot arī gotiskā un simfoniskā metāla elementus. Pēc skaita šis ir 13. studijas albums metālmūzikas grandu karjerā. Praktiski visi pēdējos gados izdotie ripuļi grozījās ap britu Top 50, turklāt gūstot itin labus panākumus arī štatos. “Existence Is Futile” nav izņēmums, turklāt šis albums ticis arī Vācijas Top 10. Kopumā ducis skaņdarbu, bet vēl divi atrodami “deluxe” versijā.
PAR. “Cradle Of Filth” atkal snieguši ekstremālās metālmākslas paraugstundu, pamanoties relatīvi līdzīgās devās apvienot blekmetālu un simfonisko metālu, brīžiem pievienojot arī pauermetālu un vēl dažus modernos žanrus. Sevi ļoti labi pierādījusi arī jaunpienācēja - taustiņniece un vokāliste Annabelle Iratni. Lai gan uzsvars tiek likts uz simfometālu, apskatnieks tomēr trumpī liktu kompozīcijas, kurās dominē standarta blekmetāls, piemēram, “The Dying Of The Embers”. Protams, nav ne vainas arī ar simfometāla elementiem bagātinātajām “Existential Terror”, “Necromantic Fantasies”, “Crawling King Chaos” un it īpaši “Us, Dark, Invincible”.
PRET. Neaizrauj. Vienkārši neaizķer - ne augstā metālmāksla ar teju vai tikai tās vārdā te pievienoto simfometālu, ne daudzviet iestarpinātie kora dziedājuma elementi, bet Dani Filth vokāls un dziedāšanas maniere vispār nekad nav simpatizējuši.
Sandris Vanzovičs