Lietuvā gatavojas atļaut tirgot pārtikas preces, kurām beidzies derīguma termiņš

© Scanpix

Lietuvas Seims apstiprinājis Pārtikas likuma grozījumus, kas paredz, ka no nākamā gada varēs pagarināt minimālo derīguma termiņu pārtikai, kas apzīmēta ar marķējumu "Ieteicams līdz...", lai to varētu turpināt tirgot, ziņo lrytas.lt.

Likuma grozījumu iniciatori izsver, ka pēc šo izmaiņu ieviešanas Lietuvā būtiski samazinātos pārtikas izšķērdēšanas apmēri.

"Produktus, kuriem beidzies derīguma termiņš, kuri marķēti ar "Ieteicams līdz...", nav atļauts pārdot pēc šī datuma, pat ja tie ir piemēroti lietošanai un tos varētu turpināt pārdot. Likumprojekts piedāvā atcelt šādu aizliegumu un turpināt atļaut šīs produkcijas tirdzniecību, protams, ieviešot papildu nosacījumus,” sacīja deputāts Kaspars Adomaitis.

Ekonomikas un inovāciju ministrijas rosinātie grozījumi paredz, ka pārdevēji varēs pagarināt derīguma termiņu tikai tad, ja pārtika ir iepakota ražotāja oriģinālajā iepakojumā, tā nav bojāta, kā arī patērētājs ir pienācīgi un skaidri informēts, ka tā joprojām ir derīga un droša lietošanai. Uz šādas pārtikas ar pagarinātu derīguma termiņu iepakojuma būs nepieciešams norādīt arī oriģinālo derīguma termiņu.

Izņēmumi attiektos uz uztura bagātinātājiem, mākslīgajiem pārtikas maisījumiem zīdaiņiem un tiem paredzētajiem pārtikas produktiem, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētiem pārtikas produktiem un ikdienas ēdienreižu aizstājējiem svara kontrolei - šos produktus pēc minimālā derīguma termiņa beigām būs aizliegts pārdot.

Lietuvā ik gadu tiek izmesti gandrīz 400 tūkstoši tonnu pārtikas, apmēram sesto daļu no šīs summas izmet lielveikali - tā ir pārtika, ko nevar pārdot vai ziedot.

Uz etiķetes "Ieteicams līdz..." ir norādīts tikai ieteicamais produkta lietošanas datums, bet reāli šādu pārtiku, ja tā ir pareizi uzglabāta, parasti var lietot ilgāk, nekā norādīts uz iepakojuma. Tas attiecas uz tādiem produktiem kā makaroni, tēja, eļļa, cukurs, kafija, graudaugi, konservi un citas preces, kas nebojājas.

Īrija, Dānija, Itālija, Apvienotā Karaliste, Luksemburga, Norvēģija, Nīderlande, Slovēnija, Somija, Zviedrija, Austrija un Slovākija jau šobrīd pieļauj šādu produktu tirdzniecību Eiropā arī pēc “Ieteicams līdz” termiņa beigām.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais