Recenzija: Catalepsia – “Pavisam”
Ja Ervīns Francs ar savu “Catalepsia” kaut ko dara, tad nopietni, atbildīgi un ar attieksmi. Pēc skaita trešais studijas albums tapināts četrus gadus, līdz beigu galā saliktas kopā desmit jaunas un monumentālas kompozīcijas vairāk nekā stundas garumā. Tās atrādīšana plašākai auditorijai notiks 26. aprīlī mākslas galerijā “Noass”, par ko tiek solīts (vai draudēts?), ka “šī pavisam noteikti būs vienīgā reize, kad albuma dzīvo izpildījumu varēs klausīties pilnā apmērā, no vāka līdz vākam.”
Pašmāju “doom metal” grupas “Catalepsia” iepriekšējais albums “Inheritance” tika izdots 2020. gadā, bet debijas ripulis “World Of Cliche” - 2015. gadā. Vēl var pieminēt, ka 2021. gadā tika sagatavots koncertalbums - kovidlaiks radīja augsni dažādu atšķirīgāku konceptu garadarbiem. “Catalepsia” četrotne palikusi nemainīga - Ervīns Francs (vokāls, ģitāra), Jānis Emīls Katinskis (bass), Juris Kreilis (ģitāra) un Krišjānis Purens (bungas), bet vietu pie taustiņiem ieņēmusi Arita Roena, turklāt izdarījusi to ļoti sekmīgi, jo viņas vārds parādās arī pie vairāku kompozīciju mūzikas līdzautorības. Neskaitot pašu grupas līderi Ervīnu, otrs aktīvākais pie ieraksta tapšanas bijis Jānis Emīls, kurš, cik noprotams, gan sēdējis pie producenta pults, gan nodarbojies ar miksēšanu.
“Albums tapis un briedis teju četrus gadus. Tā pirmās ieskaņas radās īsi pēc iepriekšējā albuma “Inheritance” izdošanas, kam ātri vien sekoja mājsēdes radītie liegumi un pielāgojumi. Kompozīcijas izgājušas arī caur kara radītā noskaņojuma prizmu un izturējušas cīņu par iedvesmu, noskaņu un jaudu. Radošā procesa ietvaros brīžiem piedzīvots gan noraidīto ideju rūgtums, gan vienojošs gandarījums, kā rezultātā ir radies desmit kompozīciju garadarbs ar deviņiem skaņdarbiem latviešu valodā un vienu instrumentālo,” tā tiek pieteikts šis albums.
Jāatzīst, ka “Catalepsia” atbalstītājiem jaunais darbs būs smags pārbaudījums. Ja grupas debijas albums bija bāzēts gotiskajā metālā, bet nākamais atbalsojās “doom metal” noskaņās, tad “Pavisam” pretendē uz progresīvo “doom” vai kaut ko tamlīdzīgu. Ļoti daudz garu instrumentālo skaņas pasāžu un tīrā vokāla, ļoti maz patiesi enerģisku smago ritmu - tas īsumā. Albuma prezentācijas koncertam īpašo viesu statusā izvēlēts tumšās mūzikas kolektīvs “Pamirt”, kas ir ļoti pareizs solis un ne jau tāpēc, ka ar Kristiānas Kārkliņas grupu “katalepši” draudzīgi dala mēģinājumu telpas un basistu - “Pamirt” stilistiski tagad ir tuvāk “Catalepsia” nekā daudzi metālmūzikas kolektīvi. Iespējams, ka pat vajadzētu rīkot sēdkoncertu - lai klausītāji var rūpīgāk un precīzāk uztvert grupas radītās skaņu ainavas.
Ja ir vēlme gūt ātro ieskatu “Catalepsia ‘2024” skanējumā, tad ieteicams noklausīties desmit minūšu garo skaņdarbu “Būs nebūt”, kas ir kā esence grupas jaunākajam veikumam. Apskatnieks ieteiktu dziesmas “Atjēga” un “Nestunda”, varbūt arī “Dusa”, kuras sniegs lielāku prieku zarnas drebinošas smagmūzikas piekritējiem, taču katram savs - “Pavisam” pilnīgi noteikti atradīs piekritējus domāt liekošas mūzikas cienītāju lokā.
“Iepriekšējais albums bija labāks” - šāds droši vien būs ierastākais “Catalepsia” jaunā darba vērtējums. Nav sliktāks, nav arī labāks, vienkārši - ir citādāks.