Recenzija: "Jauno Jāņu Orķestris" - "Deju dziesmas"

© Publicitātes foto

Vasaras saulgriežu iespaidā arī “dzelzs vilka” Jura Kaukuļa stūrētā jaunfolka grupa “Jauno Jāņu Orķestris” jeb JJO nākusi klajā ar jaunu studijas albumu, kas arī saprotams – ansamblim ar šādu nosaukumu uz Jāņiem būtu gluži vai nepieklājīgi neizdot kaut ko jaunu! Kā mūzikas ritmos tad jāņotājiem lekt pāri ugunskuram vai stutēt jāņuguns mucu staba galiņā, ko klausīties, dzerot alu, cepot šašlikus un krītot ar seju… oi, atvainojiet, nē, to gan nevajag!

Tātad. “Deju dziesmas” ir ceturtais JJO studijas albums, sekojot “Kālabad” (2013), “Ieviņa” (2018) un “Saule brauca debesīs” (2018). Jaunā albuma piedāvājums ir konceptuāli krietni citādāks - “Deju dziesmās” ir apkopota latviešu skatuviskajai dejai radīta mūzika, komponēta vairākiem lieliem deju notikumiem, tostarp XVII Deju svētku latviešu skatuviskās dejas lielkoncertam “Balts”.

Tās papildina jau iepriekš publicētas JJO dziesmas “Div’ svecītes” un “Kur tu biji, alutiņ”, kā arī nesen apritei nodotā dziesma “Ko tu raudi, līgaviņa”. Kopumā 14 kompozīcijas - Jura Kaukuļa oriģinālmūzika ar dainu vārdiem, kā arī latviešu tautasdziesmu aranžējumi. Ierakstā un aranžējumā piedalījušies JJO mūziķi Juris Kaukulis, Artis Orubs, Ieva Mūrniece, Kaspars Tobis, Andris Veinbergs un Valērijs Cīrulis, kā arī viesi - Julgī Stalte un Rolands Zelčs.

“”Jauno Jāņu Orķestra” koncerti nereti kļūst par enerģisku deju vakariem, tāpat mūsu mūziku bieži savās dejās ieauž deju kolektīvi. Tomēr šoreiz ir citādi - lielākā daļa JJO “Deju dziesmu” mūzikas jau no pirmās nots tapa kopsolī ar latviešu skatuviskās dejas horeogrāfiem Reini Rešetinu, Taigu Ludboržu, Krišjāni Šimi un Lilitu Jansoni, centrā liekot dejojamību. Līdz ar to dziesmās iekodēta dejas milzu enerģija - kustības telpa un elpa. Dziesmās ir visa emociju gamma no skumjām līdz priekam, no bērnu draiskulības līdz mūsu senču mūžīgai spēka elpai. Nolēmām sakopot tās vienā deju dziesmu kamolā, kurā satīts arī viens laika periods JJO vēsturē. Ceram, to varēs šķetināt arī uz priekšu.”

Novēlējums klausītājiem - galvenais nesadomājieties, ka albumā būs kāda jestri dancojamā mūzika! Lielāko daļu šo JJO dziesmu klausoties, var gara acīm skatīt Deju svētku grandiozumu Daugavas stadionā, te nav vietas prastiem zaļumbaļļu dančiem. “Deju dziesmas” ir perfekti noaranžēts skaņu materiāls 21. gadsimta (un Jura Kaukuļa) tautiskajā versijā, ko tādos svētkos kā Jāņos ar visiem “uijā, vilks” u.tml. var droši likt uz “maģīša” - noliedzēju nebūs. Ieteicamākās dziesmas - “Ar laiviņu ielaidos”, “Saulīt’ vēlu vakarā” un “Spēka elpa” (šī tiešām ir dejai radīta?), ap rīta pusi derēs arī “Kur palika muzikanti”. Ir, protams, arī pa kādam glupākam gabalam, piemēram, “Es iesēju lielu pupu” un “Kic, kaķīt, peļot” negribētos dzirdēt nekur un ne pie kādiem apstākļiem, taču pievērsim uz to acis - viss taču vienmēr nevar izdoties…

Izklaide

Jau kādu laiku publiskajā telpā virmo karstas diskusijas par Jura Pavītola juridiski birokrātiskā ceļā panākto, ar ko turpmāk tikai un vienīgi viņš drīkstēs sevi saukt par grupas “Līvi” dibinātāju un tikai un vienīgi viņš varēs lemt, kam tajā spēlēt, ko spēlēt un vai vispār spēlēt. Jau bija skaidrs, ka ar to šis strīds nebeigsies, un tā arī ir - “Līvi” ar saviem juristiem devuši kārtīgu pretsparu.

Svarīgākais