Grupa “Nielslens Lielsliens” – īpatnēja apvienība ar neizrunājamu nosaukumu un vēl dīvaināku tās izpildīto mūziku. Skaidrs, ka šādai apvienībai nekas nevar būt vienkārši, tāpēc arī jaunais albums tiek izdots nevis to pa roku galam iemetot straumēšanas servisos, bet piedāvājot to klausītājiem mazliet piemirstajā audiokasetes formātā.
Albumu “Negaidīti varoņi” iepriekš jau ieskandinājuši singli “Ēzelis” un “Vijciema lāči”, kā arī izpārdots koncerts Ģertrūdes ielas teātrī, bet tagad tā iznākšana stiprināta ar dziesmu “Kokosi”, kas ir “sirsnīgs stāsts par izsalkumu, viltību, cilvēka apjokošanu un piedošanu.” Šim gabalam, tāpat kā visiem pārējiem skaņdarbiem, ir sava izsmalcināta leģenda.
Citēsim: “Tu esi dienvidos. Tu esi izbadējies sutoņā, lielā upē. Pārtikas veikals ir dienām tālu. Upei, kurā peldi ar laivu, tālu otrā krastā ir kokosu palmas. Augstas palmas ar lieliem, sulīgu kokosu ķekariem. Un tu meties airēties tajā virzienā. Aizairējies, izlec krastā un redzi, ka neesi pirmais. Palmu lapotnē dauzās pērtiķi, tie sit zemē riekstus prieka pēc. Tu izlec krastā, ķer un vāc kokosriekstus. Tā aizraujies ar kokosiem, ka neievēro, ko dara pērtiķi. Tie ir ķērušies pie nākamā nedarba - paņēmuši tavu laivu un ir jau gabalā, tālu lielajā upē. Tu sākumā dusmojies, tad saproti, ka laime ir attieksmes lieta, un sāc novērtēt to, kas tev ir. Tev ir saule, siltums, daudz kokosriekstu un neticams stāsts, ko pastāstīt draugiem un katram, ko satiksi. Kad paēd un padzeries, kas atliek tālāk? Atliek dejot balafona un citu Āfrikas instrumentu pavadījumā.”
Albuma instrumentālie pavadījumi komponēti, iedvesmojoties no vairākiem Rietumāfrikas tautas mūzikas pavadījumu motīviem, un tā tas arī izklausās. Piemēram, dziesmu “Vijciema lāči” un “Pika” balafona pavadījumi esot veidoti, gūstot iedvesmu no maliešu dziesmas “Djarabi”, savukārt dziesmas “Ūdens aerobika 36” balafona pavadījuma iedvesmas avots esot gvinejiešu “Trente-six 36”. Vai tā tiešām ir, tas paliek uz paša šī īpatnējā projekta trijotnes (Klāvs Kalnačs, Mareks Kaminskis, Vija Moore) sirdsapziņas.
Vēl interesantāka ir tekstu rašanās, kam skaidrojumu piedāvā “NL” “Bandcamp” vietne. Piemēram, teksts dziesmai “Antarktīda” veidots no maratonistes Evijas Reines citātiem intervijā LTV raidījumam “Sporta studija” (publicēts “YouTube” 2022. gada 11. janvārī), teksts dziesmai “Lielie ķīri” radies no tiesas sēdes protokola izvilkumiem (avots: raksts “140 stundu darba un vēl 50 000 eiro - tik vērtas ir 10 olas. Kāpēc tiesnesis piesprieda tik bargu sodu vīrietim, kurš it kā tikai supoja?”, publicēts portālā “LA.lv” 2023. gada 29. martā), teksts dziesmai “Vijciema lāči” veidots, smeļoties iespaidus un citātus no dažādām ziņām medijos par savvaļas lāču ienākšanu cilvēku apdzīvotās vietās Vijciema pusē 2021. gadā, “Ūdens aerobiku” sarakstījis Klāvs, iespaidojoties no frizieres Evijas stāstījuma par ūdens aerobikas nodarbībām Valmieras peldbaseinā utt., u.t.jpr.
Taču ko nu daudz stāstīt, labāk dziesmas noklausīties pašiem - tikai, ja negribas noņemties ar audio kaseti, tas būs sarežģītāk izdarāms, jo pat “Bandcamp” albums nav pieejams pilnā apjomā. “Nielslens Lielsliens” dziesmas no muzikālā viedokļa ir eleganti stilīgas, bet teksti vienkārši “jumtu noraujoši”, it īpaši, ja zina to rašanās pirmavotus. No šī viedokļa labākais gabals ir “Vijciema lāči”, bet apskatnieku visvairāk uzrunāja “Ēzelis”.
No grupas vēstures. “Nielslens Lielsliens” ar periodisku regularitāti darbojas kopš 2009. gada. Tās sastāvu veido Mareks Kaminskis (manīts arī instrumentālās mūzikas grupā “Dun Dun”) un Klāvs Kalnačs (viņš ir arī savu darbību nu jau pārtraukušās grupas “Židrūns” līderis), pirmie albumi ir “Nielslens Lielsliens” (2012) un “Aure” (2014), bet 2019. gadā izdots arī albums “Kad kniebējs kniebj” (arī audiokasetēs, bet tikai simts eksemplāros). Kopš 2021. gada grupa darbojas kopā ar balafonisti un komponisti Viju Moori. ““Nielslens Lielsliens” mūzika ir skanīgs indī, kas ir labos draugos ar tautas un pasaules mūzikas ietekmēm, bet albumi ir konceptuāli. Jaunākā albuma “Negaidīti varoņi” desmit dziesmas balstītas stāstos, kurus mūziķi ievērojuši tādos plašsaziņas līdzekļos kā ziņu portāli, sociālie mediji, radio, TV un frizētavas, un no tiem iedvesmojušies,” vēsta komanda.