Slaveni viltvārži, kuriem izdevās apmānīt simtiem tūkstošu cilvēku

© Publicitātes foto

Jo lielāki meli, jo lielāka iespēja, ka tiem noticēs, – šo apgalvojumu var attiecināt uz vairākiem visai neseniem gadījumiem, kad krāpnieki peļņas vai slavas nolūkos stāstīja neiedomājamas lietas, taču daudzi viņiem ticēja līdz pat brīdim, kad meli sabruka kā kāršu namiņš, vēsta kanāls “National Geographic”.

Publicitātes foto

Pēdējo gadu skaļākais un visplašāk apspriestākais krāpnieks ir Saimons Levijevs. Vietnē “Tinder” viņš iepazinās ar sievietēm, kuras sākumā “apžilbināja” ar savu bagātību. Piemēram, vienu dāmu viņš jau pirmajā randiņā “izvizināja” ar privāto lidmašīnu. Kā vēlāk izrādījās, šīs izpriecas tika apmaksātas no viņu pašu, tostarp arī agrāk apkrāpto sieviešu līdzekļiem.

Vairākas no Levijeva upurēm piekrita publiski stāstīt par notikušo 2022. gadā tapušajā dokumentālajā filmā “The Tinder Swindler”. Levijevs pats intervijā CNN noliedza, ka būtu apkrāpis sievietes, apgalvojot, ka viņš bija tikai “vientuļš puisis, kurš vēlējās iepazīties ar meitenēm”. Taču patiesība par viņa meliem tomēr nāca gaismā.

Publicitātes foto

Citam krāpniekam, francūzim Stefanam Burguānam, vairāk nekā trīsdesmit gadus bija izdevies apmuļķot gan policiju, gan sabiedrību ar saviem izdomātajiem stāstiem, kurus viņš uzdeva par reāliem. Viņš pat bija radījis kriminālstāstu par savas realitātē neeksistējošās sievas nežēlīgu slepkavību.

Kā nopelnīt miljonus, stāstot par savām nāvējošajām slimībām

Viena no savulaik populārākajām Austrālijas dzīvesstila blogerēm un kulinārijas grāmatu autorēm Bella Gibsone savās intervijās stāstīja, ka viņai esot ļaundabīgs smadzeņu, asins, liesas, dzemdes, aknu un nieru vēzis. Neskatoties uz dažādajām veselības “likstām”, viņa bija aktīva platformā “Instagram”, izdeva grāmatas, sniedza intervijas un pat izveidoja veselīga uztura lietotni sadarbībā ar “Apple”.

Gibsone apgalvoja, ka viņai vairākkārt veikta sirds operācija un reiz viņa pat esot nomirusi uz operāciju galda, un pēc tam tikusi mākslīgi atdzīvināta. Tāpat Gibsone stāstīja, ka viņai bijis insults. Tomēr viņa nevarēja ne pamatot apgalvojumus par savu medicīnisko stāvokli ar konkrētiem faktiem, ne nosaukt ārstus, kuri viņu diagnosticēja un ārstēja. Viņai nebija arī nekādu ķirurģisku rētu no šķietamajām sirds operācijām.

Gibsone arī reklamēja strīdīgas vai potenciāli bīstamas alternatīvās medicīnas prakses, tostarp ārstu neatzīto “Gersona terapiju”, iestājās pret vakcināciju un par nepasterizēta svaigpiena lietošanu uzturā. Gibsone savos sociālo tīklu ierakstos apgalvoja, ka viņa “neskaitāmas reizes palīdzējusi citiem” atteikties no tradicionālās medicīnas un ārstēties ar dabiskiem līdzekļiem, kā arī “iedrošinājusi viņus izmantot dabisko terapiju, kas ārstējot visu, sākot no neauglības, depresijas, kaulu bojājumiem, līdz pat onkoloģiskām saslimšanām”.

2014. gadā blogere vairākkārt publiski apgalvoja, ka viņas izveidotais uzņēmums “The Whole Pantry” ir ziedojis aptuveni 300 000 ASV dolāru (ap 270 000 eiro) dažādām labdarības organizācijām, tostarp jauno māmiņu veselības aprūpei trešās pasaules valstīs, medicīniskajam atbalstam ar vēzi slimiem bērniem un skolu finansēšanai Āfrikā.

Patiesībā Gibsone visu to laiku bija piekopusi šiku dzīvesveidu, īrējot izsmalcinātu māju, iznomājot luksusa automašīnu un biroja telpas, veicot kosmētiskās procedūras, iegādājoties dizaineru apģērbus un atpūšoties kūrortos. Lai to apmaksātu, viņa izmantoja naudu, kuru it kā vāca labdarībai.

2015. gada martā, pēc tam, kad vairāku personu ziņojumi pierādīja Gibsones krāpnieciskās prasības attiecībā uz viņas labdarības ziedojumiem, plašsaziņas līdzekļu izmeklēšana atklāja, ka viņa ir arī izdomājusi savus stāstus par vēzi un melojusi par savu vecumu, personīgo dzīvi un vēl daudz ko citu, ieskaitot savu īsto vārdu.

Tajā pašā gadā televīzijas intervijā Gibsone atzina, ka viņas apgalvojumi par vairākiem vēža gadījumiem ir izdomāti, norādot, ka “nekas no tā nav patiesība”. Pret viņu tika uzsākta krimināllieta par krāpniecību, kurā viņa vēlāk tika atzīta par vainīgu. Par Gibsones dzīvi tikušas uzņemtas vairākas dokumentālās filmas un daudzi raidījumi.

Publicitātes foto

Kā kļūt par zvaigzni, uzdodoties par bagātu mantinieci

Nule medijus pāršalca ziņas par to, ka bēdīgi slavenā krievu izcelsmes Vācijas pilsone un krāpniece Anna Sorokina, kas labāk pazīstama kā Anna Delveja, ar elektroniskās uzraudzības kājsprādzi piedalīsies amerikāņu šovā “Dejo ar zvaigzni”.

Annai, kas piedzima Maskavas Šeremetjevas apgabalā un kopā ar vecākiem 1990. gados emigrēja uz Vāciju, bija izdevies tas, kas joprojām daudziem liekas neiespējams. Proti, viņa pārliecināja Ņujorkas augstāko sabiedrību, ka ir pārtikusi topošā ģimenes bagātību mantiniece, lai gan patiesībā viņai nebija nekā.

Viņa bez maksas lidoja ar privātām lidmašīnām, dzīvoja greznās Manhetenas viesnīcās, pusdienoja labākajos restorānos un ģērbās vadošo dizaineru darinātos tērpos. Un tas viss, nemaksājot par to ne centa no savas kabatas! Kas vēl trakāk, jaunajai meitenei bija izdevies pārliecināt bankas izsniegt viņai aizdevumos simtiem tūkstošus dolāru, jo viņa it kā vēlējās izveidot savā vārdā nosauktu mākslas centru.

2019. gadā ASV tiesa piesprieda Delvejai 12 gadu cietumsodu par krāpšanu. Tomēr viņa cietumā pavadīja tikai divus gadus, savukārt īsi pēc atbrīvošanas viņu vēl uz 18 mēnešiem aizturēja imigrācijas iestādes par vīzas uzturēšanās termiņa pārsniegšanu.

Pašlaik krāpniece, par kuru jau ir uzņemts seriāls “Inventing Anna” ar Džūliju Gārneri titullomā, “izcieš” mājas arestu, tāpēc arī šovā “Dejo ar zvaigzni” viņa piedalās ar elektroniskās uzraudzības kājsprādzi uz potītes. Jāpiebilst, ka ar šo ierīci viņa nebūt nav tikai sēdējusi mājās, bet arī ir devusies uz saviesīgiem pasākumiem, piemēram, piedalījusies modes skatē.

Starp citu, Anna pārdeva savu stāstu seriāla veidotājiem par 320 000 ASV dolāru (aptuveni 290 000 eiro), taču visu naudu gan viņa nevarēja paturēt, jo likums neļauj noziedzniekiem gūt peļņu no savas slavas. Tāpēc līdzekļi tika novirzīti viņas apkrāptajiem cilvēkiem.

Publicitātes foto

Kā kļūt par pasaulē jaunāko miljardieri, pārdodot tukšu gaisu

Vēl pirms dažiem gadiem Elizabeti Holmsu sauca par “Stīva Džobsa sieviešu versiju”. Viņa gozējās uz prestižāko žurnālu, tostarp “Fortune” un “Forbes”, vākiem un tika pasludināta par pasaulē jaunāko sievieti miljardieri. Viņas uzņēmums “Theranos” tika novērtēts deviņu miljardu ASV dolāru (ap 8,1 miljarda eiro) apmērā.

Holmsa nāk no pārtikušas amerikāņu ģimenes. Viņa iestājās prestižajā Stenforda Universitātē, kur studēja ķīmiju, taču jau divus gadus vēlāk skolu pameta, lai sekotu savam sapnim, un 19 gadu vecumā nodibināja “Theranos”.

Viņa pārliecināja investorus ieguldīt miljardiem dolāru viņas kompānijā, kas solīja revolūciju asins analīžu jomā. Proti, tika apgalvots, ka, pateicoties Holmsas izgudrojumam, analīzēm būs nepieciešams tikai viens asins piliens no pirksta. Bija solīts, ka minūtes laikā Holmsas izgudrotais aparāts “Edisons” būs spējīgs veikt 200 pārbaudes. Šādus testus piedāvāja veikt pat lielveikalā.

Holmsa meloja investoriem, ka viņas izgudrojums strādā, neieslīgstot detaļās un aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Patiesībā “Theranos” pārdeva investoriem tukšu gaisu, jo ierīce nedarbojās un rezultāti bija kļūdaini.

Holmsa tika notiesāta par krāpšanu un pašlaik Teksasā izcieš sev piespriesto 11 gadu cietumsodu. Jāatzīmē, ka tika notiesāts arī Holmas bijušas draugs un “Theranos” vadošais darbinieks Ramešs Balvani, kuram piespriests teju 13 gadu cietumsods.

Publicitātes foto

Kā kļūt par sērijveida slepkavu ekspertu

Stefans Burguāns piedzima 1953. gadā Parīzē, četru bērnu ģimenē. Viņš trīs reizes tika izslēgts no vidusskolas, un viņam nav neviena izglītības diploma. 1970. gados Stefans piepelnījās, rakstot slejas fanu izdevumiem par šausmu un vampīru filmām.

1974. gadā viņš nolēma doties pāri okeānam - uz Ameriku. Tur viņš atrada darbu mazbudžeta filmu, tostarp tikai pieaugušo auditorijai paredzēto, uzņemšanas laukumā, kur pildīja asistenta pienākumus. Viņš arī pats sarakstīja scenārijus vismaz trim pornofilmām.

1980. gadu sākumā Burguāns atgriezās dzimtenē, kur sāka strādāt grāmatu veikalā. Viņš bija apsēsts ar kriminālromāniem un sērijveida slepkavām. Proti, laikabiedri atceras, ka viņš varēja nosaukt ne tikai noziedznieku un upuru vārdus, bet iegaumēja pat vēl sīkākas detaļas.

1990. gados Burguāns sāka sevi uzdot par sērijveida slepkavu ekspertu. Viņš apgalvoja, ka 1976. gadā Losandželosā atrada maniaka izvarotu, sakropļotu un nogalinātu savu toreizējo sievu Eilīnu. Viņš apgalvoja, ka šī traģēdija viņu motivēja kļūt par sērijveida slepkavību pētnieku.

Tas viņam nodrošināja piekļuvi ne tikai desmitiem slepkavu, kuras viņš gadu gaitā intervēja, bet arī vardarbīgu noziegumu upuriem un viņu ģimenēm. Viņš arī apgalvoja, ka 1986. gadā ticies ar Eilīnas slepkavu, kas tika “aizturēts Kalifornijā un notiesāts uz nāvi”.

Tāpat viņš stāstīja, ka Federālajam izmeklēšana birojam (FIB) ir nodrošinājis vairākas stundas garu video materiālu no savām intervijām ar sērijveida slepkavām. FIB bija tik pateicīgs par viņa palīdzību, ka pat apmācīja viņu par neatkarīgu izmeklētāju.

Melu anatomija

Taču mūsdienās, kad “true crime” jeb īsto slepkavību izmeklēšana daudziem kļuvusi par hobiju, “interneta detektīvi” ātri vien atmaskoja Burguāna melus, vienlaikus atklājot šokējošas detaļas par viņa pagātni. Izrādījās, ka Burguāns, kurš bija sarakstījis 75 grāmatas, kā arī lasījis lekcijas policijas darbiniekiem par sērijveida slepkavu psiholoģiju, nemaz nebija tas, par ko izlikās.

2020. gada sākumā Burguāna stāstītais tika apšaubīts vairākos videoklipos, kas tika publicēti vietnē YouTube. Tiem sekoja vēl daudzi citi. Ātri vien atklājās, ka liela daļa “eksperta” biogrāfijas un stāstu ir izdomāti.

Tika apšaubīta, piemēram, Burguāna un bēdīgi slavenā noziedznieka Čārlza Mensona tikšanās iespējamība. Lielākoties Burguāns bija “piesavinājies” Dienvidāfrikas policistu Mika Pistoriusa un Derika Norsvortija, kā arī pasaulslavenā FIB aģenta Džona Duglasa stāstus.

2020. gadā, pēc tam, kad lielākā daļa viņa melu tika atmaskoti, Burguāns atzina, ka viņa bieži atkārtotais apgalvojums, ka sērijveida slepkava nogalinājis viņa sievu, ir izdomāts. Viņš arī atvainojās saviem lasītājiem par maldināšanu.

Viņš atzinās, ka viņa “sieva” bija tikai iztēles auglis un viņas “slepkavība” patiesībā bija kādas citas jaunas sievietes traģēdija. Proti, par iedvesmu saviem meliem Burguāns izmantoja Sūzanas Bikrestas slepkavību. 1975. gadā viņu 24 gadu vecumā nogalināja sērijveida slepkava Džeralds Stano. Jāatzīmē, ka Burguāns patiešām bija pazīstams ar Sūzanu.

2021. gadā Burguāns atzina, ka patiesībā ir saticis tikai aptuveni 30 (nevis 77) sērijveida slepkavas un ka FIB viņu nekad nav apmācījis. Reaģējot uz skandālu, no sadarbības ar Burguānu atteicās neskaitāmi grāmatu izdevēji un raidījumu producenti.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais