Uzņēmumi cīnās par kontroli pār Supermenu

© Scanpix

Izklaides nozares kompānija Warner Bros. tiesas ceļā ir nodrošinājusi sev komerciālo kontroli pār komiksu varoni Supermenu. Šā varoņa līdzradītāja Džeroma Sīgela mantinieki bija mēģinājuši panākt sev lielāku labumu no tā izmantošanas.

Strīdi par to, kuram Supermens pieder un kurš drīkst ar to pelnīt, ir notikuši jau gadiem, taču Pasadenas apelāciju tiesas lēmums kompānijai Warner Bros. bija īpaši nozīmīgs, jo tas pieņemts vien dažus mēnešus pirms jaunās Supermena filmas Man of Steel pirmizrādes.

Supermenu kā komiksu varoni pagājušā gadsimta 30. gados radīja Dž. Sīgels un Džozefs Šusters. Viņi drīz vien pārdeva komerctiesības uz šo populāro tēlu par krietni mazāku naudas summu, nekā tas bija vērts. 1976. gadā ASV tika pieņemts jauns autortiesību likums, kurā tika iekļautas normas, kas autoriem ļauj atgūt autortiesības uz saviem darbiem, kurus viņiem nācies pārdot negodīgos apstākļos (piemēram, ja viņiem pašiem īsti nav bijis teikšanas pār savu darbu cenu).

Atsaucoties uz šo likumu, 2008. gadā Supermena autoru mantinieki tiesā panāca autortiesību pārskatīšanu un ieguva tiesības uz Supermena leģendu, kas aprakstīta pirmajā komiksu grāmatā par šo varoni, kā arī vēl vairākiem citiem varoni raksturojošajiem elementiem, tajā skaitā kostīma izskatu. Pamatojoties uz šo tiesas lēmumu, Warner Bros. būtu jādalās peļņā, kas kopš 1999. gada gūta no Supermena tēla izmantošanas visdažādākajās tā formās. Warner Bros. iesniedza apelāciju, norādot, ka 2001. gadā ar Dž. Sīgela ģimeni jau tika noslēgta vienošanās par kompensācijas apjomu saistībā ar Supermena tēla pārdošanu. 2001. gadā tapusī vienošanās, kas paredzēja Dž. Sīgela mantiniekiem atlīdzību, tādējādi ir konfliktā ar 2008. gada tiesas spriedumu.

Tagad tiesa ir nospriedusi, ka 2008. gadā nav pienācīgi ņemta vērā 2001. gada vienošanās, kurā, kā tagad tiesa atzinusi, abas puses jau bija panākušas izlīgumu. Mākslinieka mantinieki centās pierādīt, ka piecas lappuses garais dokuments tā arī netika oficiāli noformēts kā līgums, tomēr tiesa šo argumentu neņēma vērā, jo secināja, ka dokuments atspoguļo vienošanos, kuru abas puses tajā laikā bija noslēgušas. Pagājušajā gadā atsevišķā, taču satura ziņā līdzīgā tiesvedībā tika secināts, ka Dž. Šusters vairs nevar pretendēt uz papildu labumiem no Supermena tēla izmantošanas, jo 1992. gadā ar Warner Bros. jau ir noslēdzis vienošanos, kas līdzīga tai, ko Dž. Sīgela ģimene noslēdza 2001. gadā.

Tādējādi tagad tiesa ir atzinusi, ka tiesības gūt komerciālu labumu no Supermena pieder Warner Bros. un kompānija ar to var darīt visu, ko vēlas. Kompānijai, kas jau vairāk nekā desmit gadu ir mēģinājusi nodrošināt sev nedalītu kontroli pār ienesīgo tēlu, šis un pērnā gada tiesas spriedums nozīmē lielu uzvaru. «Mēs esam ārkārtīgi priecīgi paziņot, ka Supermena piedzīvojumi var turpināties visās mediju platformās visā pasaulē un tiem sekot līdzi varēs arī nākamās paaudzes,» teikts kompānijas izplatītajā paziņojumā pēc tiesas sprieduma.

Taču Warner Bros. cerība, ka ar šo tiesāšanās par Supermenu ir galā, varētu būt pāragra, jo Dž. Sīgela un Dž. Šustera pārstāvji visas juridiskās iespējas vēl nav izsmēluši. Viņiem vēl ir iespēja vērsties Augstākajā tiesā. Dž. Šustera pārstāvjiem arī ir iespēja iesniegt apelāciju par 2012. gadā pieņemto tiesas lēmumu, taču viņiem jārēķinās, ka lietu izskatīs tā pati tiesa, kura nupat pieņēma negatīvu lēmumu saistībā ar Dž. Sīgela ģimenes prasībām.

Ar piecām filmām, kas veltītas Supermenam, uzņēmums Warner Bros. ASV ir nopelnījis vairāk nekā 500 miljonus dolāru, bet pēdējos 74 gados gūtie ieņēmumi par televīzijas raidījumiem, komiksiem, spēlēm, rotaļlietām un citiem Supermena tēla izmantošanas veidiem ir mērāmi miljardos, norāda BBC. Savukārt kopš 1978. gada uzņēmums Supermena autoriem vai to ģimenēm par atlīdzību ir samaksājis četrus miljonus dolāru, kā arī ir bijušas dažādas prēmijas un citi papildu labumi, piemēram, medicīniskā aprūpe.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.

Svarīgākais