Pārpildīti vilcieni, autobusi un lidmašīnas, sastrēgumi uz autostrādēm, nervu bojāšana, stāvot rindās pēc biļetēm vai mēģinot tās iegādāties ar interneta starpniecību, – tāda pašlaik ir Ķīnas iedzīvotāju ikdiena.
10. februārī saskaņā ar Mēness kalendāru sāksies Čūskas gads un pasaules apdzīvotākajā valstī tiks svinēti Pavasara svētki, bet tas nozīmē pasaulē lielāko ikgadējo migrāciju. Izmantojot to, ka oficiālās brīvdienas ilgst nedēļu, simtiem miljoni ķīniešu dodas apciemot savus tuviniekus (to prasa tradīcija), turklāt beidzamajos gados aizvien vairāk un vairāk cilvēku svētku laikā vēlas apmeklēt dažādus tūrisma objektus, priekšroku dodot iekšzemes tūrismam.
40 dienu ceļojumiem
Paši Pavasara svētki, ko citur pasaulē parasti dēvē par ķīniešu Jaungadu, ilgst 15 dienu, un to kulminācija ir Laternu svētki. Vēsturnieki uzskata, ka Ķīnā tos sākts atzīmēt pirms vairākām tūkstošgadēm, bet mūsdienās Jaungadu nevis 1. janvārī vai kādā citā datumā, bet pēc Mēness kalendāra noteiktajā dienā svin 30 no 56 Ķīnā dzīvojošajām tautām – arī pašas daudzskaitlīgākās. Seno astronomu izstrādātā sistēma garantē, ka Jaungads neceļo visa gada ietvaros (kā, piemēram, musulmaņu Ramadāna mēnesis, kas var būt gan ziemā, gan vasarā), bet iekrīt laikā no 21. janvāra līdz februāra beidzamajiem datumiem. Valsts ziemeļu daļā tas nav tik jūtams, taču vairāk uz dienvidiem un piekrastē šajā laikā parasti gaisā jau jūtama pavasara elpa, kļūst siltāks, pakāpeniski novērojama dabas mošanās.
Savukārt Ķīnas iedzīvotājiem tas ir laiks, kad jāapciemo savi tuvinieki. Lielā ceļošana parasti sākas jau vairākas nedēļas pirms Jaungada dienas un turpinās vēl vismaz nedēļu pēc Laternu svētkiem. China Daily skaidro, ka aptuveni 40 dienu gadā valsts transporta sistēma ir maksimāli noslogota. Šogad šis periods iekrīt laikā no 26. janvāra līdz 6. martam, un aplēses liecina, ka gandrīz miljards no 1,4 miljardiem Ķīnas iedzīvotāju šajās dienās plānojuši kaut vienu ceļojumu. Parasti gan ar vienu braucienu neizdodas aprobežoties – lai nokļūtu līdz dzimtajiem reģioniem, lielpilsētās strādājošajiem ķīniešiem nereti nākas izmantot vairākus transportlīdzekļus, ģimenēm jārēķinās ar to, ka pieklājības normas prasa apciemot gan vīra, gan sievas vecākus (pāriem, kuri nāk no dažādiem reģioniem, tas rada papildu problēmas un izdevumus).
3,41 miljards pārdotu vilcienu biļešu, 3,1 miljards autobusu biļešu un desmitiem miljoni lidmašīnu biļešu (tās lielai daļai iedzīvotāju joprojām nav pa kabatai) – šādu statistiku pirmssvētku dienām min ziņu aģentūra Xinhua. Ķīnas dzelzceļš paziņojis, ka svētku dienās tas organizēs 225 miljonus reisu. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, šajā laikā dažādos maršrutos tiek norīkoti arī papildvilcieni, taču arī tie parasti ir pārpildīti, raksta Xinhua. Lai nodrošinātu kārtību dzelzceļa stacijās un autoostās, tajās jau kopš janvāra beigām patrulē policijas papildspēki – šim darbam norīkoti ap 70 000 cilvēku, ziņo Xinhua.
Lielākais deficīts – biļetes
Svētku ceļojumus ķīnieši sāk plānot jau vairākus mēnešus pirms Jaungada, taču arī tas neglābj no problēmām. Vissarežģītākais uzdevums ir iegādāties transporta biļetes, turklāt izdarīt to tā, lai tās nebūtu pārāk dārgas – lai nu ko, bet naudu taupīt Ķīnas iedzīvotāji prot. Pērn pirmo reizi tika izmēģināta sistēma, saskaņā ar kuru biļetes 20 dienu pirms iecerētā ceļojuma bija iespējams iegādāties ar interneta starpniecību, taču gan pirms gada, gan šogad tā tikusi asi kritizēta. Vislielāko neapmierinātību pauž tie, kuriem regulāras pieejas internetam nav – cilvēkiem, kuri stundām ilgi stāvējuši rindās pie dzelzceļa staciju vai autoostu kasēm, nācies konstatēt, ka lētākās biļetes jau izpirkuši tie, kuri izmanto internetu.
Tiesa, arī interneta lietotāji sūdzas, ka biļešu pārdošanas sistēma ir nepilnīga un kļūdaina. Piemēram, 23 gadus vecais students Ļiņ Tunfei sarunā ar China Daily žēlojies, ka vairākas dienas pēc kārtas mēģinājis šādā veidā iegādāties biļetes, taču, neraugoties uz daudzo stundu pūliņiem, viņam tas nav izdevies. «Šī sistēma ir nepārredzama, nesaprotama un kļūdaina. Cilvēki nevar saprast, vai biļetes uz konkrēto vilcienu ir izpārdotas, vai nē. Vairākas reizes sistēma man uzrādīja, ka ir pieejami vēl vairāki desmiti biļešu, taču, kad mēģināju aizpildīt pieprasījuma veidlapu, tā pēkšņi paziņoja, ka biļešu vairs nav. Nereti esmu redzējis, ka cilvēki, iekāpjot vilcienā, par papildu summu nopērk vietu plackaršu vagonā, lai gan internetā apgalvots, ka visas šīs biļetes jau sen ir izpārdotas,» sūdzējies Pekinā studējošais Ļiņ Tunfei, kura galamērķis bija Fudžou pilsēta. Viņš piebildis, ka no trim vilcieniem, kuri ik dienu kursē no Pekinas uz Fudžou, viens ceļā pavada 15 stundu, otrs – 19 stundu, bet trešais – 34 stundas. «Ātrvilciena biļetes man šķita par dārgu, bet lēnais vilciens liktu ceļā pavadīt pārāk daudz laika,» savu izvēli skaidrojis Ļiņ Tunfei, piebilstot, ka beigu beigās kārotās biļetes nopircis ar kāda universitātes biedra palīdzību.
Savukārt 26 gadus vecais Pekinā strādājošais Ļi Dzibins, kura dzimtene ir Urumči (Siņdzjaņas uiguru autonomajā reģionā pašos Ķīnas ziemeļrietumos), uzsver, ka viņš vairs pat nedomājot par to, cik dārgas vai lētas būs biļetes, vai viņam izdosies pavadīt gandrīz 40 stundu garo ceļu plackaršu vagonā, kur iespējams atgulties, vai būs jāsnauž sēdus, piemēram, vilciena restorānvagonā. «Dienā no Pekinas uz Urumči kursē tikai divi vilcieni, un cilvēki mēdz jokot – izredzes svētku sezonā nopirkt uz tiem biļetes līdzinās iespējamībai laimēt loterijā,» saka Ļi Dzibins. Svētkos dzelzceļš gan norīko papildu vilcienus, taču to kustības grafikam nevarot uzticēties, jo šie vilcieni dod ceļu regulārajiem reisiem. «Reiz es ar tādu braucu, un šis ceļojums man izvērtās 70 stundu ilgs. Es no Pekinas izbraucu divas dienas pirms Jaungada un svētkus sagaidīju vilcienā,» atceras Ļi Dzibins.
China Daily raksta, ka aptauja, ko nesen veikusi Civillietu ministrija, liecina – gandrīz 70% iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem Pavasara svētki saistās ar papildu stresu. «Ļaudis pārgurst, cenšoties nopirkt biļetes, pēc tam viņiem nākas stundām ilgi, apkrautiem ar mantu kaudzēm, pavadīt pārpildītos transportlīdzekļos, un, pat ierodoties dzimtajās mājās, viņi nevar mierīgi atpūsties, jo obligāti jāapciemo visi tuvinieki, jāievēro tradīcijas. Tādēļ cilvēki pēc Jaungada svinībām parasti ir ļoti noguruši,» raksta avīze.
Alternatīva – tūrisms
Šis ir viens no iemesliem, kādēļ gados jauni cilvēki aizvien biežāk mēdz atteikties no tradicionālās Jaungada sagaidīšanas ģimenes lokā. Svētku laikā Pekinu, Šanhaju un citas lielpilsētas parasti pamet liels skaits viesstrādnieku, cilvēku, kuri devušies apciemot savus tuviniekus, un to izmanto ķīniešu tūristi, kas dodas uz šīm pilsētām. «Viņiem nav jābažījas par problēmām ar biļešu iegādi, jo pirmssvētku dienās un Jaungada pirmajās dienās, kamēr turpinās oficiālie svētki, vilcieni un autobusi uz lielpilsētām kursē pustukši,» norāda China Daily. Ķīnas pētnieciskais tūrisma institūts aplēsis, ka šogad aptuveni 211 miljoni ķīniešu (par 20% vairāk nekā pērn) plāno Jaungadu sagaidīt tūrisma ceļojumā – populārākie maršruti ir Saņjas kūrorts, Pekina un Šanhaja, kā arī tuvējās Dienvidaustrumu Āzijas valstis. Kaut gan pirmajās trijās Jaungada dienās lielākā daļa veikalu ir slēgti, šis ir lielisks laiks, lai apskatītu Pekinas Aizliegto pilsētu vai paviesotos kādā no daudzajiem izklaides un atrakciju parkiem. «Tik maz cilvēku kā svētku laikā Pekinā nekad neredzēsiet. Vienīgais, kas var sabojāt noskaņojumu, ir smogs, kuru vēl pastiprinās tradicionālā uguņošana,» raksta China Daily.
31 gadu vecā Dun Jaņjuņa, kura pilda viceprezidenta pienākumus kādā franču uzņēmējiem piederošā interneta kompānijā, stāsta, ka šogad pēc divu gadu pārtraukuma tomēr nolēmusi apciemot vecākus Aņhui provincē – pērn viņa svētkus sagaidījusi Honkongā, bet 2011. gadā bijusi ceļojumā uz Filipīnām. «Man šķiet, ka Pavasara svētkus ir iespējams nosvinēt dažādi un nav nekādas nepieciešamības pēc tā, ka tik daudz cilvēkiem vienlaikus jādodas uz savām dzimtajām vietām. Pirmkārt, tā ir nelietderīga resursu tērēšana – iedomājieties, milzīga tauta vienlaikus migrē, tas taču ir neiedomājams spiediens uz transporta sistēmu. Otrkārt, ļoti daudziem cilvēkiem Pavasara svētki pašlaik nozīmē daudzo radinieku apciemošanu un atbildēšanu uz nebeidzamajiem jautājumiem par to, kādēļ viņi vēl nav apprecējušies un kad plāno bērnu. Mana vecuma cilvēkiem šīs runas jau ir apnikušas un tās pamatīgi nogurdina,» saka Dun Jaņjuņa. Tas gan nenozīmē, ka viņa ir aizmirsusi par saviem vecākiem. «Es viņus apmeklēju citās brīvdienās vai tad, kad ņemu atvaļinājumu darbā,» saka sieviete, kurai gan nākas piekrist – strādājot ārzemju kompānijā, viņa ir privileģētā stāvoklī, jo lielākajai daļai Ķīnas uzņēmumos strādājošo apmaksātu atvaļinājumu nav un Pavasara svētki ir vienīgās ilgās brīvdienas gadā. Duņ Jaņjuņa uzskata, ka svētki varētu būt ļoti piemērots laiks tūrisma ceļojumiem, taču to, šķiet, sapratušas arī tūrisma kompānijas. «Es vēlējos savus vecākus aizvest ceļojumā uz Dienvidaustrumāziju, taču konstatēju, ka cenas ir vairāk nekā divas reizes augstākas nekā citā laikā. Tādēļ mēs šo ceļojumu uz pāris mēnešiem atliksim,» sacījusi Dun Jaņjuņa.