Ieva Adamss pozē puskaila latviskās un hinduistu dievības apvienojuma veidolā

© Publicitātes foto

Pirms tikt aizvestai uz Eiropas izstādēm, drīzumā Rīgā tiks izrādīta eļļas gleznu un mediju mākslas ekspozīcija „Tautiskais bioromantisms”, kuras autors ir latviešu mākslinieks Artūrs Bērziņš (www.berzinsh.lv), kas pa šo laiku paguva pievērst sev Ņujorkas uzmanību un tikt savdabīgāko pasaules mākslinieku topa pirmajā desmitniekā pēc žurnāla Weirdworm uzskatiem, kā arī kļūt par senti-kiča virziena pamatlicēju.

Ņemot vērā, ka izstādes tēma ir saskanīga ar Līgo noskaņām, autors nolēma pirmssvētku brīdī padalīties ar vienu no topošā cikla darbiem, kurā Latvijas smalko aprindu mūza Ieva Adamss attēlota kā mūsu Māras un indiešu dievietes Mari (hinduismā – Parvati) transcendentālais sajaukums.

Gleznu un mediju mākslas ekspozīcijas nodoms ir iepazīstināt eiropiešus ar Latvijas tautisko garu epatējoši-spilgtajā postmodernisma valodā un ļaut mums pašiem palūkoties uz savu kultūru no negaidīta leņķa. Bez pašmāju sejām modeļu vidū būs arī kolorītā franču house mūzikas zvaigzne, 2001. gada Eiropas čartu 1. vietas ieguvēja Diva Avari.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.