Latgalē senos laikos bez biezpiena kļockām nebūtu iedomājams neviens mielasts – šo saldo ēdienu godu saimnieces parasti pasniedza kā pēdējo, pirms bērinieki cēlās no galda un devās katrs uz savu pusi. Šodien drīkst apgalvot, ka līdz ar laiku mainās pat gadu simtos izkoptas tradīcijas: izrādās, tagad visi grib, lai kāzu otrā rīta pirmais ēdiens būtu tieši kļockas – drusciņ saldas, drusciņ taukas, bezgala sulīgas un gardas.
SASTĀVDAĻAS:
milti
raugs
sāls
cukurs
piens
biezpiens
krējums
sviests
olas
PAGATAVOŠANA: miltus, raugu, sāli un cukuru iejauc pienā, kā gatavojot rauga mīklu, un gaida, kad tā uzrūgs.
Mīklu samīca paresnā desā un sagriež šķēlītēs. Šķēlītes nedaudz saplacina. Biezpienu sajauc ar krējumu, sviestu un olu. Ar šo masu pilda mīklas šķēlītes un izveido apaļas kļockas. Izveidotās kļockas apsmērē ar sakultu olu un cep cepeškrāsnī, līdz tās iegūst zeltainu garoziņu.
Gatavas kļockas pārlej ar kausētu sviestu, mazliet pasautē un pasniedz galdā. Kļockas ēd siltas un bez galda piederumiem – vienkārši ņem pirkstos un liek mutē! Mmm..., kas par sulīgumu, kas par garšu.
PADOMA VIETĀ
• Senos laikos Latgalē pēc kļocku ēšanas bēru mielasta noslēgumā varējis noteikt kopā sanākušo ļaužu attiecību īstumu vai falšumu: krējumā mērcētie pirksti pēc kļocku ēšanas tā vien prasījušies pēc atslaucīšanas ne visai mīlēta kaimiņa vai radagabala apģērbā...
• Ja godos satiktais cilvēks priecē sirdi un dvēseli, bez atsveicināšanās un ciešas apkampšanās neiztikt: kāda tur vairs nozīme, ka nejauši mazliet nospeķojas goda drānu pleci vai muguras daļa.
• Ēdot kļockas Latgalē, šo tradīciju šodien varētu atjaunot – pārrodoties mājās un novelkot izejamo kārtu, atliek tik nokonstatēt, kurās vietās tie «nejaušie» tauku pleķi radušies.
Recepti piedāvā lauku mājas Upenītes saimniece Inese Survilo no Aglonas