Svaigs gaiss, malkas šķilu sprakšķēšana ugunskurā un dūmu smarža, labs garastāvoklis, brīnišķīga kompānija un apetīti rosinošs virums katra bļodiņā, kas jau piepildīta un galdā celta, – vai var būt vēl vienojošāks noslēgums vienai draugu kopā sanākšanas reizei? Netraucē ne asais vējš, ne lietus, kas lien aiz apkakles un mēģina saldēt – uz ugunskura lielajā katlā vārītā baraviku zupa stāv pāri visam.
Recepti iesaka Naujenes Novadpētniecības muzeja direktore Evita Kusiņa-Koļesņika
SASTĀVDAĻAS:
kartupeļi
burkāni
puravi
novārītas vai sasaldētas baravikas
skābs krējums
sāls
pipari
lauru lapas
pētersīļu zaļumi
PAGATAVOŠANA:
lielajā zupas katlā, ko var pakārt virs ugunskura, ņemot vērā ēdāju skaitu, attiecīgi ielej nepieciešamo ūdens daudzumu.
Kad ūdens sāk vārīties, pievieno notīrītus un gabaliņos sagrieztus burkānus un kartupeļus.
Pievieno ripiņās sagrieztus puravu gredzenus, ieber piparus, kādu lauru lapu.
Reizē ar dārzeņiem katlā liek arī iepriekš novārītās un savā sulā sasaldētās baravikas.
Pa reizei apmaisot, lielo zupas katlu uz lēnas uguns vāra aptuveni stundu. Kad vārīšana iet uz beigām, virumam pēc garšas pieber sāli.
Lēni vāroties, baraviku zupa būs ieguvusi patīkamu tumīgumu un neatkārtojamas garšas un aromāta nianses, taču dietologi un visi citi slaidās līnijas piekritēji šoreiz lai piever acis un ausis – ar bagātīgu sasmalcinātu zaļumu šķipsnu un rudzu maizes riku, bet bez krējuma karotes aizdara karstais virums katra bļodiņā nebūs īsti pilnīgs! Ja grēkot, tad grēkot – veseli ēduši!
PADOMS