Saeimas deputātiem, izšķiroties politiski virzīt finansējuma piešķiršanu filmai "Dvēseļu putenis", ir izdevies savstarpēji sarīdīt filmu nozares pārstāvjus, daļa kuru uzskatot, ka politiska naudas dalīšana grauj finansējuma sadales sistēmu, kas balstās uz mākslinieciskām kvalitātēm, bet citi priecājas, ka nozarei jebkādiem līdzekļiem izdevies piesaistīt papildu finanses.
Jāatgādina, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija oktobra izskaņā nolēma iesniegt valsts 2014.gada budžetā pieprasījumu par 938 699 latu piešķiršanu spēlfilmas "Dvēseļu putenis" ražošanas sagatavošanai un filmēšanas pirmajam posmam. Filmu "Dvēseļu putenis" veidos režisors Armands Zvirbulis, scenārija autors Alvis Lapiņš un producents Gatis Upmalis.
Pēc šāda lēmuma Filmu padome paziņoja, ka neatbalsta ieceri piešķirt finansējumu projektam "Dvēseļu putenis".
Filmu padome tā vietā ierosina projektam "Dvēseļu putenis" paredzēto finansējumu, kas 2014.gadā būtu 938 699 lati, bet 2015.gadā - 920 275 lati, iekļaut un papildināt Kultūras ministrijas budžeta Jaunās politikas iniciatīvas apakšprogrammās "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" vai "Latvijas filmu daudzveidības veicināšana", kas ļautu finansējumu sadalīt atbilstoši Filmu likumā noteiktai kārtībai, publisko finansējumu piešķirot atklāta un visiem pieejama konkursa kārtībā. "Diemžēl šīm programmām šobrīd piešķirtais finansējums ir niecīgs salīdzinājumā ar plānoto līdzekļu apjomu vienai filmai, kurai pat vēl nav scenārija," norādīts vēstulē.
"[..] piešķirot līdzekļus vienam konkrēta komersanta projektam bez atklāta konkursa, nav skaidrs, kādi finansiālie un mākslinieciskie kritēriji tiek piemēroti šim filmas projektam. Arī citiem autoriem un studijām ir sagatavošanā un pat ražošanā vēsturisku un patriotisku filmu projekti, kuru veidošana ir atlikta vai tiek vilkta garumā līdzekļu trūkuma dēļ un par ko Saeima pēdējā gada laikā informēta vairākkārt. Mums nav skaidrs, kāpēc arī viņiem netika nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības piesaistīt līdzekļus saviem projektiem," izsakās Filmu padomes pārstāvji, aicinot deputātus domāt ne tikai par vienas filmas atbalstīšanu, bet arī par filmu nozares attīstību un uzplaukumu.
Tālab Filmu padome aicina deputātus šādu summu, ja reiz tāda budžetā atrodama, izlietot atbilstoši Filmu likuma un pašas Saeimas noteiktajai un Eiropas Komisijā apstiprinātajai kārtībai, konkursā sniedzot godīgi līdzvērtīgas iespējas visiem producentiem un režisoriem.
Filmu padomes loceklis Gints Grūbe, uzskata,ka būtiskākais ir tas, lai nozarei piešķirto finansējumu sadalītu tiesiski korektā veidā.
Grūbe norādīja, ka pret Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstīto priekšlikumu - ārpus kārtas piešķirt līdzekļus vienam projektam - iestājušies septiņi no deviņiem klāt esošajiem Filmu padomes locekļiem. Pret šo priekšlikumu iebilda arī desmit Latvijā nozīmīgi filmu producenti, kas apvienojušies Producentu asociācijā.
Filmu padome pirms lēmuma pieņemšanas esot uzklausījusi Finanšu ministrijas un Konkurences padomes ekspertu atzinumu. Tas esot parādījis, ka Saeimai pirms šāda piešķīruma tas būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un jāpamato, kāpēc nav iespējams realizēt Filmu likumā noteiktu publiskā finansējuma sadali.
Saeima ir informēta par Filmu padomes darbu pie nozares stratēģijas un jauno politisko iniciatīvu izstrādes. Tai ir iespēja piešķirt papildu finansējumu nozarei filmu daudzveidības veicināšanas iniciatīvas gaitā, kuru plānots uzsākt jau 2014.gadā, nevis nostāties pret nozari, komentēja Grūbe.
Savukārt režisors Aigars Grauba pauž viedokli, ka liela daļa filmu nozares profesionāļu atbalstot līdzekļu piešķiršanu filmas veidošanai. Grauba ir gandarīts par to, ka radusies iespēja piešķirt nozarei papildu līdzekļus un finansēt "Latvijas simtgades kontekstā nozīmīgu projektu". Viņš pauda neapmierinātību ar Latvijas Filmu padomes publisko vēstuli, ar kuras palīdzību, viņaprāt, tiek maldināta sabiedrība, ka visa filmu nozare iebilst pret finansējuma piešķiršanu filmas "Dvēseļu putenis" veidošanai.
Grauba norādīja, ka producentu asociācijas sapulcē viedoklis šajā jautājumā dalījies uz pusēm. Filmu nozares profesionāļi tikušies arī Kultūras alianses sapulcē, kur arī tika spriests par finansējumu filmai. Diskusijas rezultātā nosodījums nav ticis atbalstīts, stāstīja Grauba. Tikai vēlāk tapusi Filmu padomes vēstule ar aicinājumu komisijai mainīt priekšlikumu par finansējuma piešķiršanu. "Tas rada nepatiesu priekšstatu par noskaņojumu filmu veidotāju vidē," izteicās Grauba. "Konkurence radošajās nozarēs var pastāvēt, bet ne šādi," Filmu padomes rīcību komentēja Grauba.
Režisors piebilda, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ik gadu saņem vairākus simtus priekšlikumu dažādiem projektiem, kas saistīti ar kultūras nozari. "Medijos filmas finansējuma priekšlikuma atbalstīšana tiek parādīta kā nelikumība, taču priekšlikumu iesniegšana ir normāla prakse," uzskata Grauba.
Grauba, kā arī Arvīds Krievs, Dzintra Geka, Andrejs Ēķis, Vilnis Kalnaellis, Jānis Vingris, Ivars Seleckis, Jānis Streičs un citi izsaka neuzticību Ginta Grūbes vadītajai Filmu padomei, kā arī Nacionālā kino centra direktorei Ilzei Gailītei-Holmbergai par "apzinātu cenšanos maldināt sabiedrību un radīt nepatiesu priekšstatu par noskaņojumu filmu veidotāju vidē".
Filmu nozares profesionāļi norāda, ka ir gandarīti, ka Saeimas komisija radusi papildus iespēju piešķirt nozarei līdzekļus. "Mūsu kolēģiem būs iespēja pilnvērtīgi realizēt lielu, ambiciozu un Latvijas simtgades kontekstā nozīmīgu projektu. Komisijas lēmums, tāpat kā nesen pieņemtais Filmu likums, uzrāda būtisku pagriezienu varas attieksmē pret nozīmīgu kultūras nozari - latviešu kinematogrāfiju, kura gadiem ilgi ir bijusi atstāta novārtā. Tas ir cerīgs sākums un, mūsuprāt, pareizs virziens ieilgušās krīzes pārvarēšanā," uzskata Grauba un viņa kolēģi.
Vienlaicīgi aicinām Kultūras ministriju sākt reorganizāciju filmu nozares pārvaldē, lai saskaņā ar nozares stratēģiju, kura ir ietverta jaunajās kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam «Radošā Latvija», uz Nacionālā kino centra bāzes izveidotu Latvijas Filmu institūtu, līdzīgu tiem, kādi sekmīgi darbojas mums kultūras ziņā tuvajās Ziemeļvalstīs un arī daudzviet citur Eiropā.
Atbalstu Saeimas komisijas lēmumam atklātā vēstulē pauž ne tikai daļa no filmu nozares profesionāļiem, bet arī Kinematogrāfistu savienība.
Politiska atbalsta sniegšana filmai "Dvēseļu putenis" novērota jau agrāk. 2013.gada budžetā tika rosināts atbalstīt nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikumu piešķirt 25 000 latu filmas "Dvēseļu putenis" projektam. Šāds lēmums izraisīja neizpratni kino nozares speciālistu vidū, kuri bija sašutuši par atsevišķu filmu projektu lobismu.
Politiski atbalsts ticis sniegts arī citām filmām. Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija aprīlī rekomendēja veidot kino producenta Andreja Ēķa iecerēto valstiski audzinoša rakstura filmu "Leģenda par Nameja gredzenu". Savukārt 2012.gadā no valsts budžeta grozījumiem 12 000 latu finansējums tika atvēlēts filmas "Zīmogs sarkanā vaskā" ieskata materiāla sagatavošanai. Priekšlikumu piešķirt šai filmai finansējumu bija iesniedzis VL-TB/LNNK deputāts Imants Parādnieks.