Baltijas pērle - svētki maņām un baudām

Marina Ļipčenko stāsta: šogad tiek svinēti 120 gadi diženajai kinematogrāfijai, tāpēc arī Baltijas pērle ar režisora Pītera Bogdanoviča filmu Sapņu fabrika (Nickelodeon, ASV, Lielbritānija) atzīsies mīlestībā kino mākslai © F64

No 17. līdz 21. septembrim Rīgā, kinoteātrī Splendid Palace, jau 23. reizi notiks starptautiskais kinofestivāls Baltijas pērle. Filmas 3D formātā tiks izrādītas kinoteātrī Kino Citadele.

Šogad festivālam mainīts formāts: iepriekšējos gados tas notika divu nedēļu garumā, bet šogad Baltijas pērle notiks piecas dienas. Iespējams, sešas, jo, kā vakar notikušajā preses konferencē atklāja festivāla ģenerāldirektore Marina Ļipčenko, vēl notiek vienošanās par pāris filmām, kas tikai septembrī tiks izrādītas 72. Venēcijas kinofestivālā.

Marina Ļipčenko atzīst, ka festivāla līdzšinējais formāts sevi izsmēlis. Cilvēku paradumi mainās, ir daudz ārējo un iekšējo iemeslu: kinozāļu tehniskās iespējas, ekonomiskā situācija valstī, kino nozares krīze, kas skārusi arī A klases festivālus, pāreja uz digitāliem filmu nesējiem un interneta vide, kas arvien vairāk ietekmē saskarsmes lauku. «Taču šodienas galvenā ziņa ir tā, ka festivāls Baltijas pērle būs!» priecīgi saka Marina Ļipčenko.

«Ir grūti saprast, ko skatītājs grib redzēt kinoteātrī. Skaidrs, ka viņš gaida svētkus un notikumu, un Baltijas pērle ir svētki, kas jāsvin ar šampanieti, ar sarkano paklāju, ar labu saturu. Ikdienas kino repertuārs nav tik ekskluzīvs, kādu jau gadiem ilgi piedāvā Baltijas pērle un kas skatītājam liek gaidīt šo festivālu gadu no gada,» tikšanās laikā ar medijiem uzsvēra SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika, novēlot festivālam atrast formātu, kas skatītāju aizrautu, un lai Baltijas pērle arī turpmāk būtu galvenais flagmanis kinofestivālu jomā.

Šogad Baltijas pērle tiks atklāta ar pasaulslavenā britu provokatora Pītera Grīnveja jaunāko veikumu – filmu Eizenšteins Gvanahvoto, kas jau nokaitējusi gaisotni Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā. Tās pamatā ir vispārzināmi fakti par divu Latvijā dzimušu kino celmlaužu – Sergeja Eizenšteina un operatora Eduarda Tisē, kā arī Grigorija Aleksandrova ilgo ārzemju ceļojumu jaunu ideju un formu meklējumos. Filmā stāstīts par 1931. gadu, kad Eizenšteins Meksikā, Gvanahvoto, strādāja pie dokumentālās filmas Lai dzīvo Meksika.

Kā jau ierasts, uz kinofestivālu Rīgā ieradīsies arī kino pasaules zvaigznes, un, lai arī visi uzvārdi vēl netiek izpausti, zināms, ka 16. septembrī Eizenšteina dzimtajā pilsētā ieradīsies pats Pīters Grīnevejs, lai 17. septembrī ar savu filmu arī atklātu 23. Baltijas pērli.

Kopumā festivālā skatītājiem tiks piedāvātas ap 20 filmu, tostarp režisora Džafara Panahi Taksometrs (Irāna, 2015), kas šogad ieguvusi Zelta lāci 65. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā, gan Žaka Odijāra filma Dīpans (Francija, 2015), kas ieguvusi Zelta palmas zaru šā gada Kannu kinofestivālā, gan arī Gaspāra Noē filma asu kino izjūtu cienītājiem Mīlestība (Francija, Beļģija, 2015), kas uzņemta 3D formātā. Tā kā filmas pārlieku atklātās seksa ainas Kannu kinofestivāla skatītājos izraisīja šoku, Baltijas pērles skatītāji tiek brīdināti: ja tas jūs varētu šokēt, lūdzam atturēties no šīs filmas seansu apmeklējuma.

Marina Ļipčenko stāsta: šogad tiek svinēti 120 gadi diženajai kinematogrāfijai, tāpēc arī Baltijas pērle ar režisora Pītera Bogdanoviča filmu Sapņu fabrika (Nickelodeon, ASV, Lielbritānija) atzīsies mīlestībā kino mākslai. «Manuprāt, šī ir viena no visaizkustinošākajām filmām, kas atzīstas mīlestībā pirmajiem kinematogrāfistiem un kas stāsta par to, kā pirms simt divdesmit gadiem sākās kino.»

Festivāla ģenerāldirektore atgādina, ka 29. augustā 100. dzimšanas diena ir vienai no dižākajām XX gadsimta aktrisēm, Holivudas leģendai Ingrīdai Bergmanei, un viņas simtgade festivālā tiks atzīmēta ar filmu Kasablanka (ASV, 1942, režisors Maikls Kertics), kas turklāt tiks demonstrēta oriģinālajā 35 mm kinolentē.

«Man bijusi iespēja piedalīties visos festivālos Baltijas pērle, un es uzskatu, ka šis festivāls ir ļoti vērtīgs devums Latvijas kultūrai,» tikšanās reizē ar medijiem atzina izcilā latviešu teātra un kino aktrise Lilita Ozoliņa, kura šogad izraudzīta Baltijas pērles mūzas statusam.

«Es neesmu kinokritiķe, es nevaru vērtēt Ingrīdas Bergmanes lomas, jo vienkārši neesmu profesionāle šajā jomā, bet tas, ko varu pateikt par šo mākslinieci, ir tas, ka viņa manā dzīvē atstājusi neizdzēšamu sajūtu.»

Tas bija septiņdesmito gadu beigās, kad Lilitai Ozoliņai bija iespēja būt Zviedrijā. Situācijas un apstākļi salikās tā, ka viņa nokļuva izcilā režisora Ingmara Bergmana lekcijā. «Redzēt un dzirdēt Ingmaru Bergmani – tas man bija notikums! Protams, zviedru valodu nesapratu, bet es skatījos uz viņu un domāju: es dzirdu viņa balsi!» aizrautīgi stāsta talantīgā skatuves māksliniece. Šīs lekcijas āfterpārtijā Lilitai Ozoliņai bija iespēja satikt aktrises Līvu Ulmani un Ingrīdu Bergmani, kuras spēlē Ingmara Bergmaņa filmā Rudens sonāte. «Protams, nekāda lielā saruna mums nesanāca, vien pāris vārdi. Par lekciju vispār neko nevarēju pateikt, jo es taču nesapratu pat tēmu. Bet tā sajūta... tā man joprojām ir palikusi atmiņā,» viņa atzīst un tūlīt arī paskaidro: «Ir tādi cilvēki, kuriem ir savs neatkārtojams starojums, savs gaišums, sava harmonija. Aktierim tā ir laime, ja viņam tas piemīt, jo tas ir kaut kas tik vērtīgs, ko nevar iedot neviens režisors, neviena loma, neviena filma. Un Ingrīda Bergmane tāda bija. Es apskaužu sevi, ka dzīvoju šai laika posmā, kas man atvēlēts, ka man bijusi iespēja redzēt Ingmaru Bergmani, tikties ar Līvu Ulmani un Ingrīdu Bergmani. Tā ir milzu bagātība!» uzskata Lilita Ozoliņa. Izpētījusi šā gada Baltijas pērles programmu, aktrise secina, ka mēs tiekam ļoti, ļoti lutināti. «Man gribētos, lai cilvēki saprastu šī festivāla nozīmīgumu, spētu to novērtēt un veltītu laiku, lai no tā visa gūtu ko sev. Ņemiet visu, ko šis festivāls piedāvā! Ņemiet egoistiski sev, jo tas, ko jūs tur iegūsiet, paliks jums, un tas jūs tikai bagātinās!» iesaka lieliskā aktrise.

Savukārt Vīna telpas Tinto īpašniece Liene Cakare, uzrunājot festivāla skatītājus, saka, ka šā gada Baltijas pērle būs svētki visām maņām un baudām. Jo arī Tinto piedalīsies šajos svētkos, festivāla laikā piedāvājot īpašus kokteiļus un uzkodas, kas tiks radīti katrai filmai atsevišķi – iedvesmojoties vai no galveno lomu tēlotāju, vai režisoru gaumes un dzīves baudām.

Biļetes uz festivālu jau iespējams iegādāties Biļešu servisa tīklā un kinoteātrī Splendid Palace.



Izklaide

Šovos “Lauku sēta” un “Saimnieks meklē sievu” iepazītā Dana Gulbe uzsākusi dziedātājas karjeru, ar skatuves vārdu Dana Marija piedāvājot jaunu dziesmu “Man gribas bēgt”.

Svarīgākais