Baltijas pērle sāksies ar Serebreņņikova "Vasaru"

FESTIVĀLA PROGRAMMA izveidota tā, lai pulcētu visu vecumu un kultūras tradīciju kino cienītājus un katrs spētu atrast sev personīgi svarīgu vēstījumu © Publicitātes foto

Rītvakar, 19. septembrī, pulksten 18.30 ar režisora Kirila Serebreņņikova filmu Vasara, kas savu pirmizrādi piedzīvoja Kannu kinofestivālā, tiks atklāts kinofestivāls Baltijas pērle. Filmu pieteiks tās scenāristi – Mihails un Lilī Idovi. Festivāls turpināsies līdz 25. septembrim. 

Vasara pārnes skatītāju uz 1980. gadu sākuma Ļeņingradu un stāsta daudziem nedzirdētu stāstu par jaunu mūziķu - populāru grupu līderu - attiecībām. Asās mīlas trijstūra šķautnes atgādina zobenus, kas šķir mīlniekus viduslaiku gleznās: jūtas ir platoniskas un cildenas, bet negaidīti iemantotā brīvība jauc prātu un apreibina... Šī neaptumšotās laimes gaisotne un vēl lielāku pārmaiņu priekšnojauta caurstrāvo filmu un liek dedzīgi ilgoties tur nonākt - tajā laikā, kopā ar tiem cilvēkiem, kamēr viņi ir jauni un gaidu pilni. Diemžēl vasara ir īsa, un dažkārt tai seko mūžība. Stāsts par balto nakšu pilsētu, par mīlestību, par mūziku, kurā dzīvoja un augām diennaktīm līksmoja filmas varoņi, par radošiem meklējumiem, par lielām cerībām - par noskaņu, kas paliks ar mums uz visiem laikiem.

Lomās: Teo Jū, Irina Staršenbauma, Romāns Biliks, Filips Avdejevs, Aleksandrs Kuzņecovs, Jūlija Auga, Ņikita Jefremovs, Aleksandrs Gorčiļins, Lija Ahedžakova, Jeļena Korņejeva, Aleksandrs Baširovs un Seva Novgorodcevs.

Pats režisors piedalīsies ar savu īpaši uzņemto jauno dokumentālo filmu Pēc «Vasaras» - vienā seansā 24. septembrī pulksten 17.30. Tā nav tikai filma par filmu, kas uzjunda nerimstošus strīdus - to uzņēmis talantīgs režisors, kurš joprojām atrodas mājas arestā. Tas ir poētisks dokumentāls post scriptum par to, kas leģendārajā filmā palika aizkadrā vai netika izsacīts līdz galam, kā arī par to, kas patiesībā bija, kā nebija un nevarēja būt.

• Pērn uzsāktajā programmā Leģendas ir iekļauts šā gada ievērojamākais kino darbs - kulta režisora Terija Giljama Cilvēks, kas nogalināja donu Kihotu (The man who killed Don Quixote).

• Šogad festivālā tiks atzīmētas divas jubilejas: pirms 100 gadiem dzimis dižais Ingmars Bergmans, savukārt pirms 80 gadiem - brīnišķīgā Romija Šneidere. Ingmara Bergmana daiļrades noslēdzošā sāga Fanija un Aleksandrs (Fanny och Alexander, 1982) tiks izrādīta no oriģinālā filmas nesēja - 35 mm kinolentes, ko laipni atvēlējusi Amerikas Kinoakadēmija. Savukārt filma Baseins (La Piscine, 1969) kļuva par atvadu darbu Romijai Šneiderei - viņa tajā atvadījās no Alēna Delona, savas dzīves lielās mīlestības.

• Kā dārga pērle šā gada festivāla kronī likta oskarotā Pāvela Pavļikovska Aukstais karš (Zimna wojna, 2018). Eiropas 50. gadu kino estētikā uzņemtais un ar Zelta palmas zaru par režiju apbalvotais mīlas stāsts ir obligātajā sarakstā iekļaujama filma, ko kritiķi atzinuši par mūsdienu kino klasiku.

• Visdrosmīgākajiem kinomāniem - Larsa fon Trīra ironiski draudīgais jaunais veikums Māja, ko uzcēla Džeks (The House that Jack Built, 2018). Asinskārais misters Izsmalcinātība nebūtu kulta režisors, ja savā dvēseli stindzinošajā darbā neiešifrētu daudz kulturoloģisku un estētisku vēstījumu, ko atminēt pa spēkam vien īsteniem kino maniakiem.

• Radikālu erotisko provokāciju cienītājiem tiks piedāvāta Gaspāra Noē jaunā filma - mežonīga un satriecoša orģija ar daudzsološu nosaukumu Ekstāze (Climax, 2018). Amorāla, neapvaldīta ballīte, kurā valda sekss, narkotikas un netīrās dejas.

• Stilīgākajiem un ekstravagantākajiem skatītājiem - tradicionālā programma Kino un mode. Blakus juvelieriskajam darbam Diors. Zaudētās paradīzes elegance (Christian Dior, l’elegance du paradis perdu, 2017) un jauniem atmaskojumiem filmā Karls Lāgerfelds - vientuļais karalis (Karl Lagerfeld, un roi seul, 2008) ir divas pilnmetrāžas filmas par britu dizaineriem - Vivjena Vesvuda: panks, ikona, aktīviste (Westwood: Punk, Icon, Activist, 2018) un Makvīns (McQueen, 2018).

• Rustama Hamdamova Maiss bez dibena, kas ir elitārs monohroms eksperiments, piesātināts ar filozofiskām alūzijām, pārmērīgu interjeru greznību un skatītājus hipnotizējošu nevainojamu skaistumu, un čehu sirreālista Jana Švankmaijera insektoloģiskais trilleris Kukaiņi ir filmas, kas domātas sagatavotam skatītājam, šauram kinematogrāfijas gardēžu lokam.

Izklaide

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) ir saņēmusi apliecinājumu no Patentu valdes par apbalvojuma GAMMA preču zīmes reģistrāciju. Preču zīmes īpašnieks ir biedrība, kura ir izpildītāju un fonogrammu producentu dibināta bezpeļņas organizācija, un Latvijā veic pašmāju un ārvalstu tiesību īpašnieku mantisko tiesību kolektīvo pārvaldījumu.