VĒRTS REDZĒT: Uz ekrāniem iznākusi filma par skandalozo Berluskoni

ITĀLIEŠU režisora Paolo Sorrentīno jaunākā filma Silvio (Loro, 2018) vēsta par vienu no visvairāk korumpētajiem politiķiem, mediju un nekustamā īpašuma magnātu Silvio Berluskoni © Publicitātes foto

Tieši valdības veidošanas laikā Latvijā iespējams noskatīties itāliešu režisora Paolo Sorrentīno jaunāko filmu Silvio – provokatīvu stāstu par vienu no visvairāk korumpētajiem politiķiem, mediju un nekustamā īpašuma magnātu, par skandalozo premjerministru Silvio Berluskoni.

Serdžio Morra ir ļoti bagāts uzņēmējs, kas savus īpašumus ir nopelnījis ne tikai godīgā ceļā. Viņš pārceļas uz Romu, nopērk īpašumu blakus skandalozā premjera Silvio Berluskoni mājoklim, un, lai pievērstu uzmanību, nodibinātu kontaktu ar jauno kaimiņu un arī realizētu savas politiskās ambīcijas, viņš rīko trakas ballītes, un rezultātā viņam izdodas saistīt ietekmīgā kaimiņa uzmanību, tikai viņš nevēlas runāt par darījumiem, ja visapkārt ir tāda jautrība... Filmas Silvio režisors attēlojis Silvio Berluskoni dzīvi no 2006. līdz 2010. gadam. «Visā sabiedriskās darbības laikā Berluskoni vēlējies iemiesot neparastu pašpārliecību, dzelžainu gribasspēku un nesatricināmu stūrgalvību. Nekad nav bijis skaidrs, ko slēpj šī fasāde - sāpes vai vilšanos. Tāpēc man šķita interesantāk ielūkoties šā cilvēka jūtās, nekā radīt stāstu par politiku,» režisors Paolo Sorrentīno teicis par filmu, kurā ballīšu un emociju ir daudz vairāk nekā politisku mahināciju.

«Silvio Berluskoni pats ir lielisks stāstnieks par savu dzīvi un arī aktieris, viņš arī uzvedas kā aktieris, un viņa dzīve ir lielisks avots kinematogrāfiskam stāstam,» izteicies Paolo Sorrentīno. Savukārt bijušais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni šo filmu dēvē par «nežēlīgu provokāciju». Sācis karjeru, būdams dziedātājs naktsklubos un kruīza laineros, Berluskoni bija radīts skatuvei. Viņš nevairījās priecēt publiku ar savu balsi pat tad, kad jau bija viens no lielākajiem Itālijas bagātniekiem. 1994. gadā Berluskoni nodibināja partiju Forza Italia (Uz priekšu, Itālija!), tās nosaukumā izmantodams pazīstamu futbola saukli, un valsts politiku padarīja par grandiozu šovu.

Tiekoties ar režisoru Paolo Sorrentīno, skandalozais miljardieris Berluskoni, kas dēvē sevi par Jēzu Kristu politikā, piedāvājis filmas uzņemšanai savas villas Milānā un Sardīnijā, bet režisors atteicies no šā piedāvājuma. Pirms filmas demonstrēšanas Itālijā Berluskoni izteicies, ka ir dzirdējis dažādas baumas par filmu. «Cilvēki runā, ka tas esot pret mani vērsts politisks uzbrukums. Ceru, ka šīs baumas neapstiprināsies,» teicis Berluskoni. Savukārt režisors kādā intervijā uzsvēris, ka viņu drīzāk interesējusi Berluskoni dzīve ārpus politikas: «Silvio nav ne par, ne pret Berluskoni. Es vēlējos veidot filmu par dzīvi, kas var būt gan pievilcīga, gan arī derdzīga.»

Filmas nosaukums itāliešu valodā ir Loro, tulkojumā - «viņi» un «zelts». Oriģinālā versijā šī divdaļīgā filma ir teju četras stundas gara, bet starptautiskajā tirgū iespējams noskatīties saīsinātu versiju (145 minūtes), kas tika veidota, lai filma varētu tikt izvirzīta balvai Oskars, kas tomēr neīstenojās.

Izklaide

Muzikāli un cilvēcīgi atšķirīgi, bet stāstā vienoti – četri radošo industriju pārstāvji Abra, Sniegs, Upelnieks un Bārda piedāvā dziesmu “Garā”. “Stāstot personīgās pieredzes un pārdomas par nonākšanu dzīves grūtībās, dziesmā izskan aicinājums nevis grimt dziļāk problēmās, bet raudzīties uz augšu – meklēt izeju un risinājumu,” tā šī negaidītā četrotne piesaka šo dziesmu.