PERSONĪBA: Nekādu emociju, tikai bizness

Kvartets Eolika - Dainis Dobelnieks, Ilona Stepanova, Olga Rajecka un Viktors Zemgals – tika izveidots 1980. gadā, un savas pastāvēšanas vēsturē tas sniedzis vairāk nekā 4000 koncertu, kļūstot par vienu no Latvijas estrādes mūzikas leģendām © Publicitātes foto

«Pirms četriem gadiem jau biju pieņēmis stingru lēmumu, ka vairs neatgriezīšos Eolikā. Pa šo laiku nekāds kontakts man arī nav bijis ne ar iepriekšējiem kolēģiem, ne ar producentu Juri Milleru. Bet dzīve mēdz ieviest savas korekcijas,» saka Latvijas estrādes leģendas – kvarteta Eolika – solists Viktors Zemgals.

Šogad kvartets svin savas pastāvēšanas 35 gadu jubileju, un tas tiks atzīmēts ar koncertu Valentīna dienā – 14. februārī – koncertzālē Rīga, kur uz skatuves kāps gan Viktors Zemgals, gan kvarteta dibinātājs Boriss Rezņiks. Koncertā skanēs populārākie Eolikas hiti un atšķirībā no daudziem citiem koncertiem šoreiz ar dzīvo pavadošo sastāvu Aivara Gudrā vadībā. To filmēs LNT un translēs Latvijas Radio 2.

Bez īpašas mīlestības

«Kopā ar Eoliku pavadītais laiks bija skaists posms manā dzīvē, bet, ja tas tā dabiski beidzās, sapratu, ka tad arī nevajag to mākslīgi vilkt tālāk,» Viktors Zemgals atsauc atmiņā četrus gadus senus notikumus, kad pēc nesaskaņām ar Eolikas koncertu tūres organizatoru producentu Juri Milleru dziedātājs pieņēma lēmumu pamest kvartetu. Arī ģimene atbalstījusi viņa lēmumu, jo, kas ir beidzies, tas ir beidzies. Dzīvojam tālāk!

«Ir tāds teiciens: «Vai tu tici, ka cilvēks ar gadiem mainās? Ticu. Bet ne uz labo pusi.» Toreiz mani kolēģi nostājās nevis manā, bet Jura pusē, un es izrādījos vienīgais sliktais. Katram vēl atradās publiski ko pateikt, notika netīrās veļas mazgāšana, un man liekas, ka neviens to joprojām īpaši arī nenožēlo. Katrs ir palicis savās pozīcijās, tāpēc lai tā būtu!» nosaka populārais dziedātājs, piebilstot, ka pasaules šovbiznesā ir tādi piemēri, ka mākslinieki ir ļoti sanaidojušies, bet, tā kā viņi ir pietiekami pieprasīti, viņi dzīvo katrs savā hotelī, uziet uz skatuves katrs no savas puses, perfekti nostrādā savu darbu, publika ir apmierināta, un katrs aiziet uz savu pusi. Nu, mums tik traki nav, mēs tomēr kontaktējamies. Tiesa gan, bez īpašas mīlestības. Patiesībā īpaši draugi mēs nekad neesam bijuši,» atzīst Viktors Zemgals un atklāj, kā notikusi atgriešanās pie Eolikas. «Tas bija Juris Millers, kurš izteica piedāvājumu atgriezties. Par to, ka viņš ir labs producents, nav šaubu. Turklāt viņš bija pietiekami neatlaidīgs, izteica interesantu piedāvājumu – man ar savu grupu uzstāties koncerta pirmajā daļā, un, ņemot vērā mūsu iepriekšējās nesaskaņas, mēs panācām savstarpēju vienošanos un noslēdzām darījumu. Tas ir tikai bizness, nekādu emociju! Turklāt vienošanās panākta tikai starp mani un Juri Milleru, nevis starp mani un Eoliku,» paskaidro Viktors Zemgals.

Gobziņam resnie, Zemgalam citi

Kā paredz vienošanās, jubilejas koncerta pirmajā daļā uz skatuves kāps Viktors Zemgals ar savu solo programmu Brīvais lidojums. Tas nebūs šlāgerdziedātājs Zemgals, un viņš nedziedās ne Magnolijas ziedu, ne Dāliju liesmās. Viņš uzstāsies kopā ar savu grupu Zemgals un citi putni, ļaujot iepazīt skatītājiem to mūziku, kas ir tuva viņam pašam un daudziem viņa paaudzes cilvēkiem. «Tas būs ceļojums skaņu pasaulē, kurā veidojās mana muzikālā gaume, un tie bija sešdesmitie, septiņdesmitie gadi. Dažas manis paša komponētas dziesmas un daži kaveri, diezgan roķīga mūzika. Vai šīs dziesmas kādam patīk vai ne, man ir pilnīgi vienalga. Jo man galvenais, ka pašam patīk. Un tomēr negribētu ticēt, ka esmu tik liels dīvainis, ka tas, ko daru es, nevienam citam nepatīk,» mūziķis pasmaida un atzīst, ka savas grupas izveide viņam bija jau mūžsens sapnis. Ar tās izveidi negāja viegli – bijuši labāki un sliktāki periodi, bet šobrīd ir izjūta, ka sastāvs nostabilizējies.

Lūgts atklāt, kā radies grupas nosaukums Zemgals un citi putni, dziedātājs nosmej un teic, ka tas radies sarunas laikā ar kādu bērnības draugu. «Kad, aizgājis no Eolikas, stāstīju viņam, ka tagad gribu izveidot savu grupu, viņš teica: «Tu nu gan esi baigais putns, ka vēl ko tādu mēģini darīt!» Kad iedomājos, ka es jau tajā grupā neesmu viens tāds putns, tā arī radās Zemgals un citi putni. Un kāpēc ne? Gobziņam ir Resnie putni, Zemgalam – citi putni.»

Kļūs par vecotēvu

«Par personīgām lietām nekā daudz nav ko stāstīt, ja nu vienīgi, ka kuru katru dienu kļūšu par vecotēvu,» saka Viktors Zemgals un atklāj, ka pirmdzimtais gaidāms viņa vecākā dēla Kristiāna Zemgala (30) un viņa sievas Zintas ģimenē.

«Bērni tik ātri izaug! Vēl atceros, kā pats ar puikām krāmējos, bet nu jau vecākajam pašam būs bērns!» mūziķis nosaka un atzīstas, ka apmēram gadu mēģinājis pierast pie tēva lomas. «Interesanti, kā būs tagad, kā apradīšu ar vecātēva lomu. Man gan ir drusku bail, ka nepalieku par opīti...» viņš sirsnīgi nosmej un teic, ka tā noteikti nebūs!

Dziedātājs stāsta: paralēli skatuves darbībai viņš piepalīdz vecākajam dēlam, kuram ir savs arhitekta birojs. Drīz būs desmit gadi, kopš viņš nodarbojas arī ar nekustamajiem īpašumiem. «Kad bija karstais laiks, tad jau bija labi, tagad – kā ir, tā ir. Katrā ziņā ko darīt ir.»

Arī par savu skatuvisko formu Viktors Zemgals allaž ir domājis. «Man ir svarīgi, kā es izskatos, jo darbs, ko daru, ir arī vizuāli vērtējams. Tāpēc, kad nav slinkums, no rītiem paskrienu, pastaipos, pavingroju. Ar riteni pabraukāju. Papeldu. Ziemā, ja sanāk, aizbraucu uz kalnu, paslēpoju. Tas bija pirms sešiem gadiem, kad dēli mani uzlika uz slēpēm. Nekāds lielais slēpotājs neesmu, bet no visām Riekstukalna trasēm esmu nobraucis veseliem kauliem,» dziedātājs palepojas, piebilstot, ka šoziem gan vēl nav sanācis paslēpot. «Līdz 14. februārim arī neriskēšu, bet pēc tam pavisam noteikti atkal uzkāpšu uz slēpēm!»

Svarīgākais