VAKARA ZIŅAS. Rakovska: Paula atzinība zināmā mērā ir arī smagnēja

Pēdējā laikā dziedātājas Agneses Rakovskas vārds izskanējis saistībā ar Maestro Raimondu Paulu. Agnese ir Maestro jaunā mūza, kuru viņš pat salīdzinājis ar ekstravaganto Laimu Vaikuli.

Savukārt TV3 ziņu vadītājs Arnis Krauze piefiksējis, ka Maestro biežāk runā par Agnesi un viņas drosmīgajām stila pārvērtībām nekā par savu sievu Lanu. Pati Agnese sarunā ar »Vakara Ziņām« atklāj, ka statuss Maestro mūza no viņas prasa vēl lielāku atbildību, jo sabiedrība vēl vairāk vērtēs katru Agneses iznācienu uz skatuves.

– Agnesīt, sen «Muzikālajā bankā» nebijām piedzīvojuši neko tik efektīgu, tu atdzīvināji latviešu popmūzikas pasauli, ienesot tajā krāsas, jo nez kāpēc pēdējā laikā mūziķi bieži vien izvēlas melnus skatuves tērpus. Tavs pikantais un krāšņais skatuves tērps, grims, frizūra un tad vēl tās kurpes! Redzējām, ka ar tevi aizkulisēs strādā cilvēku komanda, kas tevi sapoš pirms iziešanas publikas priekšā kā īstu skatuves dīvu.

– Man likās, ka «Muzikālās bankas» 16. dzimšanas diena saistās ar košām krāsām, baloniem un atraktivitāti. Tādēļ centos radīt savu tēlu atbilstoši pasākumam. Uz «Muzikālās bankas» skatuves un Raimonda Paula koncertos es biju modes mākslinieka Arta Štamgūta dizainētos tērpos. Jāatzīst, ka esmu nonākusi līdz fāzei, ka viena pati nemaz nevarētu tikt galā ar sevis sapošanu. Paula koncertos man triju minūšu laikā vajadzēja pārģērbties. Vienā no koncertiem man notika kāzuss, kad uz skatuves biksēm saplīsa rāvējslēdzējs. Es jau beigās noteicu, ka jāiet prom, jo man bikses krīt nost. Smējāmies visi. Viss kārtībā, bikses nenokrita.

Piemēram, «Muzikālās bankas» laikā aizkulisēs man palīdzēja trīs cilvēki, kas mani grimēja, veidoja frizūru un rūpējās par skatuves tērpu. Šī komanda ar mani arī turpinās sadarbību.

– Pazīstu tevi jau sen un zinu, ka tu esi ļoti daudz un neatlaidīgi strādājusi, lai tagad muzicētu gan kopā ar Maestro, gan arī iepatiktos pašmāju mūzikas mīļotājiem. Man ir sajūta, ka 2015. gadā tu beidzot piedzīvoji savu zvaigžņu stundu.

– Ceļš, kas ir noiets, ir bijis garš. Un tu esi viena no tiem, kas bijuši klāt no paša sākuma. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kuriem laimējas loterijā, kuriem tāpat vien kaut ko uzdāvina vai iedod. Visu esmu pati nopelnījusi. Tas ir arī mans dzīves moto, ja es nestrādāšu un nedomāšu, tad diemžēl nekas arī nebūs. Raimonda Paula atzinība zināmā mērā ir arī smagnēja. Ja tevi atzīst tik liels cilvēks kā Maestro, tad visas spuras vajag sacelt gaisā, lai attaisnotu cerības. Nevarētu teikt, ka tagad varu uzvilkt kājās čībiņas un sēdēt klubkrēslā. Tieši vēl vairāk ir jāstrādā.

Aizvadītais gads man bija ļoti, ļoti piesātināts. Nav jau tā, ka viss ir tikai skaisti un pozitīvi, bijis arī nervu stress. 2015. gadu es varētu uztetovēt kaut kur sev uz ķermeņa, lai paliek atmiņā.

Man arī ir liels prieks par televīzijas projektiem, uz kuriem esmu neapzināti gājusi. Man patīk būt raidījumu vadītājai. Cenšos sevi pilnveidot kā TV raidījumu vadītāja. Gribētu, lai televīzijas mani aicina vēl.

– Manuprāt, tu nemaz nevarētu būt tikai grupas «Triānas parks» soliste, jo esi radoši daudzpusīga un mainīga. No malas vērojot, šķiet, tu esi sava ceļa gājēja.

– Es neesmu viena pati, kas iet to ceļu. Man apkārt vienmēr ir bijuši cilvēki, lielākoties tā ir mana ģimene. Šķiet, ka cilvēkam māksliniekam ir ļoti vajadzīgs šis enkurs, un ģimene ir mans palīgs. Neliegšos, ka ir bijuši momenti, kad esmu domājusi – metam mieru un veram to bodīti ciet. Kā jau mums visiem ir bijuši kritiskie brīži. Un ģimene mani vienmēr ir stiprinājusi un atbalstījusi. Es ļoti cienu un mīlu savu ģimeni – vecākus, omītes, māsu un brāli.

– Atceries, karjeras pirmsākumos, kad ar tevi vēl nestrādāja stilisti un modes mākslinieki, radīt skatuves tērpus tev palīdzēja mamma Anita Rakovska.

– Man nesen bija vārda diena, un mamma zvanīja, lai mani apsveiktu. Tieši mamma par šo tēmu sāka runāt, kā kaimiņiene priecājusies, ka Agucītis smuks televizora ekrānā kopā ar Paulu un ka mamma tik pucē un pucē savu meitu. Uz ko mamma atbildējusi, ka neko jau vairs nedara lietas labā un tagad ar Agnesi strādā pavisam cita komanda. Jā, un arī es atcerējos, kā savulaik mamma pati savām rokām šuva un veidoja. Reiz mamma pat radīja kurpes, kurās uzstājos Eirovīzijas nacionālā dziesmu konkursa finālā. Runājot par pagātni, mamma pat apraudājās pie klausules, un arī es sāku raudāt viņai līdzi. Tas bija ļoti emocionāls moments, kad atskatījāmies uz paveikto.

Zini, man ir ļoti paveicies ar apkārtējiem cilvēkiem. Jo ik pa laikam manā dzīvē parādās cilvēki, ar kuriem esmu uz viena viļņa.

– Ko jaunu mēs no tevis sagaidīsim šajā gadā?

– Ar «Triānas parku» dosimies uz Skandināviju, jo ar mums izteikusi vēlmi strādāt viena mūzikas kompānija. Paralēli vēlos pabeigt projektus, kas ieplānoti ar Raimondu Paulu. Un man ir liela gribēšana darboties teātrī, kas vienmēr mani ir saistījis. Ceru, ka šis būs gads, kad realizēšu sevi teātrī. Gribu nospēlēt kādu lomu un kāpt uz kāda Latvijas teātra skatuves dēļiem. Tur kaut kam ir jābūt!