Kad Neatkarīgās apskatnieks pērn martā ziņoja, ka pienākušas grupas «Huskvarn ēras beigas», un pauda šaubas, «vai tiešām viss?», nudien šķita, ka viss. Taču nē: izskatās, ka latvju thrash metal pionieri gatavi reanimēties, tikai pavisam sensacionālā paskatā.
Pirms kāda laika Neatkarīgās apskatnieka ausīs ienāca ziņas, ka atjaunojas leģendārā smagmetāla grupa Huskvarn, kas pērn martā ar koncertu End Of The Road pielika treknu punktu savām ceturtdaļgadsimtu ilgajām gaitām. Tobrīd tiešām šķita, ka viss, taču pašlaik husvarnieši pamazām atjaunojas, tikai grupas vīzitkartes Urbix (Normunds Štefenhāgens) šajā sastāvā nebūs - reanimatora lomu uzņēmies ģitārists Jānis Levits jeb Lefča, kurš grupā bija 90. gadu pašā, pašā sākumā, bet pēc tam no tās tika izsperts, pēc toreizējo husvarniešu stāstītā, par pārmērīgu alkohola lietošanu. Nu Lefča nedzer, bet pērn, uzspēlējot Huskvarn atvadu koncertā, laikam radusies arī vēlme atjaunot jaunības dienu izjūtas, tāpēc palīgos aicināti vēl divi vīri, kuri grupas rindas pameta jau pašos pirmsākumos - basģitārists Kaspars Žers jeb Longs un bundzinieks Māris Balcers. Jānis apliecināja, ka baumas atbilst patiesībai un latvju thrash metal pionieri viņa virsvadībā tiešām ir gatavi atjaunoties: «Jau kādu laiciņu mēs kaut ko lēnām darām. Pagaidām līdz konkrētai koncertu sarunāšanas fāzei vēl neesam tikuši - mums ir uztaisītas kādas piecas dziesmas, līdz ar to pilnvērtīgi stundu vai vismaz 40 minūtes vēl nospēlēt nevaram, bet mēs uz to lēnā garā ejam. Vai mēs uz tiem vasaras megapasākumiem paspēsim? Ja nu kāds akurāt gribēs, lai nospēlējam sešas dziesmas, tad vēl tā, to mēs vēl varētu uzspēt.»
Par šo reanimēšanos ļoti neapmierināts ir Huskvarn vokālists Urbix, bet Lefčam par to ir cits viedoklis. «Patiesībā tieši es biju tas, kurš visu šo pasākumu dibināja. Starta sastāvā vēl bija Māris [Balcers], Longs un Melnais, savukārt Urbi mēs atradām, kad jau bijām spēlējuši kopā kādu gadu. Kad Urbix paturēja grupas nosaukumu, viņš man atļauju neprasīja: tā kā tolaik bija četri pamatsastāva cilvēki pret vienu, man kaut kā bija šis krupis jānorij. Šoreiz šī situācija ir pilnīgi pretēja. It kā arī [Edgars] Ķauķis ir piekritis [spēlēt], taču viņam ir kaut kādas savas problēmas, bet būtībā esam četri - ja vajadzēs, Melnais divu nedēļu laikā iemācīsies spēlēt šo programmu. Nav tikai Urbja, kuram nekādas saistības ar Husquarnas pirmsākumiem sākotnēji arī nebija! Jā, viņš par šo [grupas nosaukuma] jautājumu zvanīja un kaut ko cepās, taču mēs par to esam runājuši: pēc tam pārējie, kas bija sastāvā, nāca un gāja, tie bija kaut kādi personīgie Urbja meklējumi - tas, ka viņš ir uztaisījis sev tādu PR, nav mana problēma. Šobrīd viņam ar to ir jāsamierinās - neko darīt!» strikts ir Lefča.
Urbix domā citādi: «Visi cilvēki, kas spēlējuši grupā, pret šo atjaunošanās ideju izturas apsveicami, bet ar vienu iebildi - ne ar šādu nosaukumu. Kā fiziski justies pārējiem divdesmit cilvēkiem, kas kaldināja husi tādu, kādu klausītāji to pazīst?! Lai jau viņiem veicas, tikai žēl, ka viņi neņem vērā pārējo ieteikumus: veicām aptauju, katrs pauda dažādus savus ieteikumus, un neviens nepiekrita, ka viņi spēlē tieši ar šādu nosaukumu, protams, izņemot viņus pašus. Laikam kāds vienkārši nav sevi līdz galam apliecinājis vai izdzīvojis sevī kādu sapni, tāpēc grib tagad kaut kā izrādīties. Kāda bija problēma grupas nosaukumam pievienot cipariņus 90 vai 91, un visiem būtu skaidrs, ka tas ir vecais, pirmais husis! Mēs sakarā ar visu šo notikumu jūtamies, maigi izsakoties, dīvaini. Cits mazāk, cits vairāk, bet mēs uzskatām, ka tas ir baigais nesmukums, jo Huskvarn vairs nav Urbix, Levča vai Melnais, tas tomēr ir visu 25 šo gadu gājumā grupā iesaistīto cilvēku darbs 25 gadu garumā - katrs šajā lietā ir kaut ko pielicis vai atstājis, ņēmies un cīnījies, zaudējis arī veselību un naudu. Ja viņi ir tiesīgi par to visu nest atbildību, tad OK.»
Jānis Levits prāto grupas nosaukumu atjaunot vecajā variantā, proti, nevis Huskvarn, bet Husquarna. Savukārt repertuāram jau ir sagatavoti vairāki jauni gabali plus vēl arī vecie, kas spēlēti On The Road laikos un pat agrāk (izrādās, ka pirms tam esot bijis albums, kas tā arī nav ierakstīts). Stilistiski? «Kaut kas ļoti līdzīgs tam, ko tolaik darījām - šķiet, thrash novirziens tas skaitījās. Trešiņš visparastākais, man gan nepatīk līdzināties ar ārzemniekiem, bet no vecās skolas pārstāvjiem, kas joprojām spēlē, varētu piesaukt Exodus,» stāsta Lefča. «Negribu neko baigo solīt, bet pirmos četrus vai piecus jaunos gabalus ir plānots ierakstīt jau pēc Jāņiem. Domāju, ka jūlija beigās varētu mēģināt arī kaut kur parādīties [koncertos]. Interese par to cilvēkiem ir, mēs jau tagad katru nedēļu varētu spēlēt pa trīs vai četriem koncertiem. Problēma ir tikai mūsos, jo visi esam aizņemti, uz mēģinājumiem izrauties ir pagrūti. Respektīvi, mēs vēl paši tam neesam gatavi.».