Kulakova nakts – šoreiz Cēsīs
Pirms pāris gadiem veiksmīgi iekoptā tradīcija ar festivāla Kulakova nakts rīkošanu šogad tiks turpināta Vidzemes koncertzālē Cēsis. Pasākums notiks 26. novembrī.
Pirmoreiz Kulakova nakts loģiskā kārtā izskanēja Ogrē, bet pērn festivāls pārcēlās uz Liepāju. Nu kārta Cēsīm. Tāpat kā pērn, arī šogad šajā minifestivālā muzicēs grupas Pērkons un Menuets, savu dalību apstiprinājis arī pērkoniešu kādreizējais solists - operdziedātājs Nauris Puntulis, koncertā piedalīsies arī Trīs tenori (Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs), kā arī citi viesi. Protams, galvenā loma šajā pasākumā iekrīt Pērkonam: Juris Kulakovs grupas daļā iekļāvis praktiski visus populārākos hitus, tostarp tādus kā Zaļā dziesma, Slidotava, Labu vakar, Dziesma par sapumpuroto zaru, Gandrīz tautasdziesma, Balāde par gulbi, Mana dienišķā dziesma un citus. Dziedātāja Ieva Akuratere uzskata, ka šī festivāla iespējas ir bagātas un neizsmeļamas, jo reti kurš komponists ir aptvēris savā daiļradē tik plašu kompozicionālu dažādību kā Juris Kulakovs. «Rokmūzika, grandiozas kantātes, aktuālu tēmu kamermūzikas cikli, emocionālas muzikālās izrādes, mūzika pūšamo instrumentu orķestrim, izcilas kora dziesmas - tas viss būs dzirdams un redzams nākamajās Kulakova naktīs un iepriecinās un saviļņos nu jau četru paaudžu mūzikas mīļotāju sirdis,» informē dziedātāja.
Pērkons, iespējams, ir vistitulētākā grupa Latvijā: tajā muzicē divi Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki - Ieva Akuratere (viņa saņēmusi arī Draudzīgā Aicinājuma medaļu) un Juris Kulakovs, kurš ir arī Līvānu goda pilsonis, trīs Jūrmalas goda pilsoņi, turklāt visi mūziķi ir apbalvoti ar Barikāžu piemiņas medaļām. «Latvijā Pērkonam ir nepārvērtējama nozīme - būtībā tas ir vietējo rokmūziķu un publikas sociālais atpestītājs. Gari mati, tik dabiska un brīva uzstāšanās maniere un tik agresīvs, nepastarpināts un dumpīgi skaļš rokenrols nemitīgu sprādzienu, dūmu un pirotehnisku brīnumu pavadībā kā nevienam. Pats galvenais - Pērkons ir grupa ar tik konsekventu tekstu (lielākoties Māra Melgalva) izvēli - tas ir nepārprotams un atklāts jaunības maksimālisms,» saka muzikoloģe Daiga Mazvērsīte.