RECENZIJA: Willow Farm “Mēness jūrā zīmē taku”

Liepājnieku “vītolfermas” piektais studijas albums nācis klajā pēc grupas kārtējiem radošajiem uzplūdiem.

Proti, pirms pāris gadiem jau tika izdots šīs blices studijas lieldarbs “Pasaule ir viss, kas gadās”, bet nu klāt jauns ripulis - nav slikti vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu pastāvošai apvienībai! Albuma dzimšana esot aizsākusies 2020. gada vasarā, lai gan sākotnēji jaunu gabalu rakstīšana nemaz nav bijusi plānota. “Bijām iecerējuši koncertēt ar iepriekšējā albuma muzikālo materiālu, bet visiem plāniem svītru pārvilka Covid-19 pandēmija. Nospēlējām koncertu tiešraidē un sapratām, ka jāķeras klāt kaut kam jaunam,” atzīst “Willow Farm” līderis Emīls Dreiblats.

Dziesmu rakstīšana šoreiz notikusi pēc jaunas shēmas, un šajā procesā aktīvi iesaistījies Emīla vecākais dēls, “Willow Farm” ģitārists Jānis Dreiblats (viņš grupai pievienojās pirms pieciem gadiem).

“Lielāko daļu albuma sacerējām divatā. Jānim bija harmonisko progresiju uzmetumi, ģitāru rifi, jau konkrēti motīvi un pat gatavi dziesmu pavadījumi. Es ķēros pie melodiju un tekstu rakstīšanas,” stāsta Emīls. Tālāk pie aranžējumu izstrādes ķērušies klāt arī pārējie grupas dalībnieki - basģitārists Uldis Nolmanis un bundzinieks Māris Zīlmanis, izstrādājot un sakārtojot ritma sekciju. Starp citu, albuma noformējumā izmantots Emīla jaunākā dēla Kārļa zīmējums, bet dizaina autors ir Toms Dreiblats, tādēļ var teikt, ka jaunā albuma tapšanā iesaistījusies teju visa Dreiblatu ģimene.

Visas dziesmas ierakstītas studijā “Lighthouse” Jāņa Dreiblata virsvadībā, bet pēdējo skanējuma slīpējumu un arī vienu otru vērtīgu padomu devis mūziķis un skaņu inženieris Gints Sola, kādreizējais grupu “Jauns mēness” un “Mielavs un pārcēlāji” ģitārists. Emīls: “Ar Gintu sadarbību sākām jau pie iepriekšējā albuma māsterēšanas. Šoreiz viņš procesā iesaistījās jau no paša sākuma, gan ar padomiem palīdzot miksēšanā, gan beigās pielīdzinot visus negludumus, lai albums skanētu kā viens vienots, vesels darbs.”

Jau līdz ar Jāņa Dreiblata iesaistīšanos grupā “Willow Farm” vēl iepriekšējā albuma tapšanas laikā mainījās arī tās skanējums. “Gribējās, lai šis ieraksts apvienotu labāko no mūsdienu skanējuma, tajā pat laikā būtu ar tādu patīkamu veco laiku skaņu. Popmūzikā pēdējā desmitgadē ļoti modīgi ir izmantot 80. gadu tembrus un skanējumu. Ģitārmūzikā, kā “Willow Farm” gadījumā, tā tendence ir nedaudz citāda, bet kaut kādas paralēles var vilkt,” prāto Jānis. Rezultātā sanākuši desmit skaņdarbi, kurus vismaz paši liepājnieki raksturo kā “indī un citu mūzikas stilu sajaukumu”, un kas saturiski “pārsvarā uzdod jautājumus, uz kuriem nav viegli atrodamu ātru atbilžu, skarot gan personisko, gan sociālo attiecību tēmas.”

Starp citu, ja kāds vēlas dzirdēt “Willow Farm” “dzīvajā”, tad Muzeju naktī, 14. maijā, grupa uzstāsies dzimtajā Liepājā - mazliet pēc pulksten 21.30 Liepājas muzeja dārzā. Iecere uzstāties Muzeju nakts pasākumā mūziķiem bijusi jau pirms diviem gadiem, kad tikko bija izdots “Willow Farm” iepriekšējais albums, bet toreiz svītru šiem plāniem un iecerēm pārvilka pandēmija. Aptuveni stundu garajā koncertā skanēs liela daļa no jaunā albuma, kā arī dziesmas no grupas agrāk tapušajiem ierakstiem. Ieeja brīva!

PAR. Par mūsdienīgāka skanējuma veidošanu uz 80. gadu tembru un seno laiku skaņas bāzes nav melots un nav pat īpaši pārspīlēts - “Willow Farm” tiešām kļuvuši ievērojami mūsdienīgāki, savā izpildījumā ieviešot gan indī rokam, gan britu popam un rokam raksturīgās iezīmes. Vislabāk tas saklausāms dziesmā “Pieradu dzīvot”, tāpat arī “Varu tikai apbrīnot”, “Visu laiku es pats” un “Mēness jūrā zīmē taku”. Ļoti skaista dziesma ir arī “Vakara mulsums”. Protams, joprojām ir saglabājies “Willow Farm” zīmols un grupas fanu acīs lielākais trumpis - Emīla dzidrais vokāls un perfektā dikcija, kas ļauj saprast katru dziesmas vārdu un zilbi. Bet ar tekstiem “vītolfermai” vienmēr viss ir bijis labākajā kārtībā, jo Emīlam pēc vārda kabatā nekad nav bijis jāmeklē, un te nu viņa romantiskā būtība var izpausties visā krāšņumā.

PRET. Ja pie mikrofona ir Emīls Dreiblats, tad var mēģināt ieviest jebkādus modernizējumus un novitātes, “Willow Farm” vienalga skanēs kā “Willow Farm”, tas ir, pēc tā saucamā “aktieru roka”, un neizbēgami rodas tādas dziesmas kā “Kāpēc tu vairs nenāc manā sētā uzpīpēt?” u.tml. gabali. Kādam tas patīk, kādam - ne īpaši vai pat nemaz.