RECENZIJA. "Three Day Grace". "Explosions"
Pie mums labi iepazītā kanādiešu alternatīvā metāla grupa “Three Days Grace” aplaimojusi savus cienītājus ar pēc skaita septīto studijas albumu. Jāatgādina, ka pēc iepriekšējā diska “Outsider” iznākšanas “3DG” uzstājās koncertzālē “Palladium” – tas bija 2018. gada oktobrī, turklāt viņi šeit pabijuši arī 2016. gadā. Šoreiz uz ciemos atbraukšanu laikam cerēt būtu lieki (vismaz pagaidām viņi ganās pa dzimto kontinentu), taču tas nenozīmē, ka tāpēc “Explosions” pievēršama mazāka vērība.
Grupu “Three Days Grace” 1997. gadā Ontario provinces pilsētiņā Norvudā dibināja vokālists un ģitārists Ādams Gontjē, basģitārists Breds Volsts un bundzinieks Nīls Sandersons. 2003. gadā viņiem pievienojās un par vadošo ģitāristu kļuva Berijs Stoks. 2013. gadā Gontjē apvienību atstāja, bet Volsts solista vietā uzaicināja savu brāli Metu, tomēr labākie “3DG” laiki saistās tieši ar Gontjē esamību grupā, kad tika izdoti tādi albumi kā “One-X” (2006), “Life Starts Now” (2009) un “Transit Of Venus” (2012) - tie visi Amerikā sabija Top 5. Pazīstamākās dziesmas - "I Hate Everything About You", "Never Too Late", "Animal I Have Become", "Pain", "Just Like You", "Home", "I Am Machine" un "Riot". Jaunajā albumā iekļauts ducis dziesmu, tostarp kopdarbs ar čellu guru “Apocalyptica” kompozīcijā “Someone To Talk To”, kā arī “Neurotic”, kuras ierakstā piedalījies kanādiešu hārdroka grupas “Rock Star Supernova” līderis un šāda pat nosaukuma realitātes šova zvaigzne Lukass Rosi.
PAR. Albumu ievadošā dziesma “So Called Life” - īsts, kārtīgs un patiess alternatīvais metāls. Uzrunā arī “A Scare Is Born” un “No Tomorrow”, savukārt “Neurotic” varētu iederēties kādā alternatīvā metāla “the best ‘2022” kolekcijā (arī bez visa Rosi). Gaumīgs albumiņš!
PRET. “Explosions” ir pirmais albums grupas vēsturē, kas nav ticis Amerikas Top 100 un pat dzimtajā Kanādā tas ierindojās tikai 30. vietā (neviens no sešiem iepriekšējiem albumiem nav bijis zemāk par Top 10), un arī kritiķu atsauksmes ir visai graujošas - knapas trīs zvaigznītes. Lai gan šāds vērtējums šķiet pārāk skarbs, nenoliedzami, ka zināms pamats tam ir. Tāpat kā tam, ka šis albums stilistiski tiek ierakstīts alternatīvā grandža un pat hārdroka kategorijās - diez vai “3DG” fani par to ir sajūsmā. Klausoties šo darbu, atmiņā nāk tādas blices kā “Staind”, “Stone Sour” u.tml. - no tiem laikiem, kad to karjeras atgādināja strauji lejup zveļošos zvaigžņu trajektoriju. Piemēram, tādas švakdziesmas kā “Lifetime”, “Souvenirs” un/vai “Champions” - nu, kas tas tāds ir?!